Vēstules no Kijivas

" Ā, latvieši,” iesaucos pavēlā, ļoti aukstā Kijivas vakarā dodoties no silta sporta kluba uz auksto dzīvokli un izdzirdot latviešu valodu. Tas nav nekāds lielais retums, latviešu valodu Kijivas ielās var izdzirdēt šad un tad.     Šoreiz mūsējie ukraiņiem atveduši mobilo zobārstniecības kabinetu, kas, pilnībā aprīkots, ceļos pa frontes līniju, nodrošinot kareivjiem dzīves kvalitātei tik nepieciešamos zobārstniecības pakalpojumus. Uzdzirkst saruna un tūlītēja kopības sajūta. Arī šī iniciatīva apliecina to, ko zinām jau kādu laiku – palīdzību Ukrainai vislabāk sniegt tieši, konkrēti, nododot to tieši palīdzību saņemošo rokās.     Protams, visievērojamākais latvietis Ukrainā ir bijis Ukrainas valsts (1918-1919) un Latvijas Republikas (1919-1930) ģenerālis Pēteris Radziņš, kurš Ukrainas Neatkarības kara laikā (1918–1920) dienēja Ukrainas Tautas Republikas armijā un 1919. gadā kļuva par tās ģenerālštāba priekšnieku. Ģenerāļa Radziņa spalvai pieder šādi vārdi “Krievij...

Šoreiz uz dienesta vietu Kijivā visu ceļu dodos ar sauszemes transportu. Pēdējos gados aizmirsto aukstas ziemas klātbūtni Eiropā ieskandina kravas auto avārija Polijā, autobusā ceļa atbrīvošanu gaidām trīs stundas. Pasažieri lēnām velk nost kārtu kārtās savilktās drēbes, jo autobusā ir silts, pat pārāk silts.     Ja diezgan ticami var apgalvot, ka 2022. gada Krievijas pilna mēroga kara gaitu un Eiropas spēju nepiekāpties Krievijai, kuras dabas gāzes atkarībā Eiropa toreiz bija, lielā mērā ietekmēja tas, ka 2022. gada ziema bija salīdzinoši silta, Ukrainai šī, 4. kara gada ziema ir smaga. Kremļa slepkava Ukrainu šoziem pakļauj līdzīgam teroram, ko viņa dzimtā Ļeņigrada piedzīvoja blokādē 2. pasaules karā. Kijivas spelgonis, izkāpjot no nakts vilciena Kyiv Pasazhyrskyi  stacijā,     sejā iesitas uzreiz. Atmosfēra gaisā ir aukstāka un nervozāka kā ziemas sākumā. Pirmo reizi dzirdu, ka metro uzraugs uzkliedz cilvēkam. Sals vājina ukraiņu ierasto spēju no grūtībām dr...

 

  Darbs Latvijas politikā kā sarežģīta, bet aizraujoša izvēle, kur tik daudz var saprast par cilvēkiem, sevi un mūsu valsti. Zīmēt sāku un turpināju visu savu politikas gadu garumā. Nu tapušas “Politiskās piezīmes zīmējumos”.  

 

Igaunijā, EDSO vēlēšanu ekspertu komandas vadībā pirms šī gada marta parlamenta vēlēšanām kopā ar interneta vēlēšanu ekspertu plānojam misijas noslēguma ziņojumu – kāda būs struktūra, kādas galvenās tēmas, kādi secinājumi. Kolēģis joko – palūgsim ChatGPT, lai uzraksta mūsu vietā. Viņš ieraksta “analyze Internet voting in Estonia for parliamentary elections 2023” un ChatGPT sāk rakstīt. Mūsu acu priekšā parādās sakarīga analīze, pietiekami labā, plūstošā valodā uzrakstīta. Ar vairākiem labojumiem, šis ir labs pamats darbam, kura radīšanā parasti pavadam vismaz nedēļu. Un te pat nav jābūt īpašam speciālistam – šādas iespējas ir pieejamas ikvienam.  Par to pārliecinos, garāka komandējuma sākumā piestājot Stambulā. Šī uz tūristiem orientētā pilsēta atmiņā palikusi kā tāda, kur esmu uzrunāta un varējusi iesaistīties vienkāršā sarunā angliski, krieviski, franciski, reizēm sarunas bijušas piparotas pat ar pāris lietuviešu vai pat latviešu teikumiem. Ne vairs. Ar taksometra šoferi, mājas, ...

2000. gadu sākumā studēju tolaik mūsu reģiona jauniešu vidū ļoti populārajā Centrāleiropas Universitātē Budapeštā, Ungārijā. Manā gadā dažādās programmās studēja ap 20 igauņu studentu. Mēs, latvieši, bijām tikai 3. Tā bija mums, no padomju mantojuma samocītās izglītības sistēmas nākušajiem, izcili piemērota augstskola – pilnīgi rietumnieciska apmācības ziņā, bet arī rūpju par mazliet neaptēstajiem austrumeiropiešiem pilna. Tāpēc pārsteidza tas, ka tajā laikā tik maz latviešu tur studēja. Skatoties uz igauņu skaitu, jau tolaik domāju – nebūs labi, igauņi mums rūkdami pasteigsies garām. Tā arī ir noticis .    Trīs nedēļas ar vēlēšanu tēmām strādājot Igaunijā, ar pilnīgi visiem, savas 40-50 gadnieku paaudzes vēlēšanu un politikas procesā iesaistītajiem varēju sarunāties brīvā, ļoti labā angļu valodā. Spēja labi un brīvi runāt angliski rada citu intereses, informētības un pašpārliecības līmeni. Ja Latvijā 20-30 gadnieku paaudze angliski runā ļoti labi, manas paaudzes cilvēku...

 

Kolēģis, Francijas parlamenta senators 2017. gadā teica – labi, šoreiz Emanuels Makrons uzvarēs, bet kas notiks tālāk? 2017. gads bija drūmu priekšnojautu gads – Lielbritānijā noticis Brexit referendums, ASV par prezidentu kļuvis Eiropas Savienībai nedraudzīgais Tramps, tikko sākta apjaust Krievijas Sanktpēterburgas troļļu fermas postošā ietekme uz pasaules demokrātijām un vēlēšanām.    Kad arī 2022. gadā Emanuels Makons pārliecinoši uzvarēja galēji labējo Marinu Le Penu, likās – kolēģa bažām nebija pamata. Tomēr tikko Francijas parlamenta vēlēšanas apliecināja pārsteigumu iespējamību. Jaunajā parlamentā nepieredzēti daudz vietu ieguvusi gan galēji labējā Marina Le Pena (89 vietas no 577, iepriekš 8 vietas), gan galēji kreisā politiķa Melenšona pārstāvētais kreiso un sociālistu bloks (131 vieta no 577), atstājot Makrona  Kopā!  bez absolūtā vairākuma (245 vietas).    Ja Latvijas politikā šāds būtu uzskatāms par salīdzinoši viendabīgu rezultātu, Francijā dau...

How to successfully regulate online campaign finance?: Some lessons from Latvia : While the use of Internet and social media has become an integral part of the communications strategies of many political parties and candidates across the globe, many countries still struggle to improve financial transparency behind such online campaigning. Latvia is one of the few countries that has, over time, passed laws that define and addressed online campaign finance.

Pirmajā Krievijas sāktā Ukrainas kara nedēļā man sanāca saruna ar Krievijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kuri vēlējās “parunāt par Krievijas nākotni”. “Pieklājības pēc” piekritu, jo - kāda tur nākotne? Par ko vispār runāt? Sarunas biedri teica, ka viņiem vairs neesot ko zaudēt, Krievija sevi tā pazemojusi, ka viņi tagad visus spēks veltīs Krievijas esošās valsts pārvaldes sistēmas demontāžai un “veselīga ferderālisma attīstībai”. Cik naivi, nodomāju. Tomēr tikko šo domu Krievijas kara divu mēnešu priekšvakarā BBC radio atkārtoja Krievijas bijušais oligarhs, naftas uzņēmuma  Jukos  bijušais īpašnieks Mihails Hodokovskis, kurš pēc iebilšanas Putinam 2003. gadā tika apcietināts un kā biedinājums pārējiem Jeļcina laika oligarhiem pavadīja 10 gadus cietumā. Hodorkovskaprāt, “ir kļūda meklēt “labāku” Putinu, kurš varētu izveidot vienotu, demokrātisku Krieviju. Tas nekad nenotiks. Ja meklēsim “labo” caru, impēriskās, fašistiskās ambīcijas nekad nebeigsies. Mums vajadzīga parl...

Laikraksta "Ludzas zeme" titullapa 2022. gada 8. aprīlī  Mana pirmā dzīves gada lielākais notikums bija “Lauču pūrā” iekritusi lidmašīna. Par šo notikumu pastniecei Deļcei, rociņas plātīdama, stāstīju lielā sajūsmā, skaidrā, dziedošā latgaliešu valodā - “Lauču pūrā īkrita ļidmašina, cilveiceņi sazasita, sazasita.” Bija sestiņdesmito gadu sākums un manā bērna apziņā manu Latgales, Pušmucovas ciema, Snotiuļu māju vecvecāku pasauli nekas neapēnoja. Es biju lolota un lutināta, mīlēta un bužināta, manu vecvecāku pastarīte – “miusu mozuo visteņa”. Tajā laikā es nezināju, ka brutālā padomju bezsaimnieciskuma, aklā kolhoznieciskuma un uzbrukuma jebkādai privātai domai un iniciatīvai rokās manu vecvecāku pasaule strauji irst un gaist, izlīst caur pirkstiem kā ūdens Snotiuļu ezerā, kura krastā mani senči Šalguni dzīvojuši kopš 18. gs, kad vēl viena Krievijas tirāna – Pētera I - rokās tika nopostīta viņu dzimtā Šalgunova uz ziemeļiem no Krievijas iekārotās Viļakas.  Es tajā laikā nezin...

Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija meita Darja Navaļnija, 2021. gada 14. decembrī, uzstājoties Eiropas Parlamentā un ar nervu gāzi indētā un cietumā ieslodzītā tēva vietā saņemot Saharova balvu, teica – “esiet droši, mēs turpināsim mūsu darbu un cīņu”. Skatoties uz to, cik lielā mērā prezidents Putins atkal mēģina Krieviju padarīt par noslēgtu, represīvu cietoksni, jautājums ir – kā. Varbūt pārsteidzoši, bet ilgtermiņā vislabākā izvēle ir ikvienam mums individuāli un valstīm kolektīvi atteikties no ikviena nevajadzīga degvielas litra un pārdomāt nepieciešamību patērēt katru dabasgāzes kubikmetru, stingri nostājoties uz atjaunojamo energoresursu ceļa. Šis raksts sniedz argumentus, kāpēc Krievijas ekonomikā un politikā, visticamāk tuvākajā laikā būtisku pārmaiņu nebūs, jo tās palīdz apslāpēt pasaules atkarība no Krievijas naftas un gāzes.  Krievijas prezidents Vladimirs Putins sava 2. prezidentūras termiņa laikā (no 2012. gada) Krievijas ekonomiku ir būvējis kā vienkāršu, fi...

Pāris dienas pirms Vācijas Bundestāga vēlēšanām 26.septembrī, kas pašas par sevi bija vēl viens pieturas punkts vāciešu kolektīvajā apziņā, ka Vāciju drīz vadīs cits federālais kanclers, pašreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele apmeklēja putnu parku.  Sociālos medijus pāršalca fotogrāfijas, kurās viņa bija redzama ar krāsainiem putniem – tie viņai ir uz galvas, uz rokām, daži kāri knābā barību, ko viņa tur rokās. Kanclere plaši smaida un, kad kāds no putniem viņai ieknābj, sāpēs iekliedzas. To visu fiksē kamera. Merkele izskatās kā cilvēks, kurš beidzot var atļauties būt brīvs. Par ko tādu varētu tikai sapņot, piemēram, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš, iekrampējies prezidenta krēslā, gatavs spēlēt ruleti ar valsts konstitūciju un mērdēt oponentus smaga režīma kolonijā, lai tikai saglabātu varu.  Vienkārša patiesība – ja 2021.gada Bundestāga vēlēšanās Angela Merkele atkal kandidētu, viņa, visticamāk, kancleres amatā turpinātu vismaz vēl 4 gadus. Merkeles, savas mu...

2021. gada 25. martā Rīgā, pie Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas notiks īslaicīga (no 15.00 - 18.00) brīvdabas izstāde par godu Baltkrievijas tautas cīņai par brīvību un demokrātiju, kas aizsākās pēc starptautiski neatzītajām prezidenta vēlēšanām 2020. gadā. Nelielā, improvizētā izstāde apliecinās atbalstu brīvībai un demokrātijai Baltkrievijā un godinās brīvības un demokrātijas cīņās kaimiņvalstī cietušos. 25. marts ir svarīga diena Baltkrievijas vēsturē, salīdzināma ar mūsu 18. novembri. Atšķirībā no Latvijas, kas 18. novembrī plaši svin savu Neatkarības dienu, Baltkrievijā šī ir tikai neoficiāla svētku diena, kas iezīmē Baltkrievijas valstiskuma sākumu. Šajā dienā 1918. gadā Baltkrievijas Demokrātiskā Republika izdeva Neatkarības deklarāciju. Baltkrievi tradicionāli svin brīvības dienu ar masu gājieniem, mītiņiem un koncertiem. Diemžēl daudzus gadus šīs svinības Baltkrievijā papildinājušas iekšlietu spēku veiktās masveida aizturēšanas. Šogad 25. marts ir īpašs. Baltkri...

2020. gada decembrī Saeimas   Attīstībai/Par!   virzītā Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāte Inese Nikuļceva netika apstiprināta ST tiesneša amatā, lai gan saņēma ievērojamu deputātu atbalstu – 47 balsis, tātad līdz apstiprināšanai pietrūka tikai četras balsis. Par I. Nikuļcevas apstiprināšanu balsoja kandidāti izvirzījusī  Attīstībai/Par! , Zaļo un Zemnieku savienība  un  Saskaņa .  Pēc balsojuma  Attīstībai/Par!  frakcijas priekšsēdētājs vērtēja, ka, neatbalstot I. Nikuļcevu ST tiesneses amatā, Saeima “izniekoja iespēju iestāties par kopīgām vērtībām – profesionalitāti un mūsdienīgu skatījumu uz Eiropas tiesību un cilvēktiesību attīstību Latvijā”. Par šo pagātnes notikumu, kas beidzās bez rezultāta, nebūtu nepieciešams gremdēties pārdomās, ja nebūtu kāda svarīga fakta –  Attīstībai/Par!  augstajā Satversmes tiesas tiesneša amatā mēģināja apstiprināt cilvēku, kas Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir Aivara Lemberga pārstāvis. Un tā ir p...