Vēstules no Kijivas

Lai gan darba pasākuma nobeigumā Ukrainas dienvidrietumu viduslaiku pilsētiņā Kamianets Podilski jāsteidz uz vilcienu tālākceļam, kolēģi pierunā atlikušo pusstundu atvēlēt pasākuma organizatoru sarūpētam koncertam. Uzstājas Kamianets Podilski policijas džeza grupa. Soliste koncerta sākumā paskaidro, ka grupai šī ir viena no retām iespējām koncertēt, jo Krievijas pilna mēroga iebrukums kopš 2022. gada pamatīgi izmainījis no frontes 700 km attālumā esošās šķietami idilliskās pilsētiņas dzīvi. “Agrāk mēs, policijas džeza grupa, piedalījāmies konkursos un festivālos visā Ukrainā, bijām arī Eiropas militāro džeza grupu kustības daļa, tagad jāizmanto   koncertēšanai visas pieejamās iespējas.” Grupa izpilda Džordža Geršvina dziesmu “Summertime” un mēs auditorijā uzzinām, ka viena no versijām ir, ka šis dzeža grāvējs radies Geršvina Odesā dzimušā tēva ukraiņu sakņu ietekmē, jo, patiesi, muzikologi atzinuši, ka Summertime veidota tautas mūzikai raksturīgajā tonalitātē.     Pilsēti...

Vēsturnieks un akadēmiķis Tonijs Džuts grāmatā “Pēckarš. Eiropas vēsture kopš 1945. gada" raksta – bez vienošanās “kolektīvajā amnēzijā (aizmiršanā), Eiropas apbrīnojamā pēckara atjaunošanās nebūtu bijusi iespējama”. Kad šo “kolektīvās aizmiršanas” ideju pārrunājam kā skaidrojumu Eiropas Savienības izveidei, kas šodien ļauj iepriekšējā gadsimta karu nāvējošiem ienaidniekiem, īpaši Vācijai un Francijai, norēķināties vienā valūtā un kopīgi pieņemt politiskus un ekonomiskus lēmumus, studentu auditorijās reakcija ir     pretrunīga. Īpaši, ja auditorijā ir studenti no Ukrainas. Viņiem iespēja kaut ko aizmirst attiecībā uz agresorvalsts Krievijas ukraiņu zemei un tautai nodarīto ir neiedomājami. Parasti ar studentiem vienojamies, ka kaut kas šāds iespējams, ja agrākais agresors ir uzvarēts, piespiests atzīt savu vainu un veikt pamatīgu savas kolektīvās sirdsapziņas inventarizāciju. Ar Krieviju, protams, vismaz pēdējie divi priekšnoteikumi pārskatāmā laikā diemžēl nenotiks.   Šo...

Kartona revolūcija Kijivā, 2025. gada jūlijs  Lai gan nu jau pierasta lieta, pirms nakts brauciena mājās no Kijivas vienmēr mazliet nervozēju. Ne tik daudz par “lielo” bildi – 8 stundu brauciens vilcienā, kas ir Ukrainas kara ekonomikas un sadzīves mugurkauls, protams, ir pakļauts briesmām, tomēr vienlaicīgi šodienas Ukrainas realitātē tas ir salīdzinoši drošs pārvietošanās veids. Drīzāk par to, kā tas būs mazā kupejas telpā būt kopā ar vēl 3 cilvēkiem – galu galā nakts braucienā šaurā vietā kopā aizmiegam, elpojam, sapņojam, mostamies. Šoreiz esmu kupejā kopā ar trīs jauniešiem – Romānu, Matveju un jaunu meiteni. Paspēju vien nodomāt, ka nakts droši vien būs nemierīga, jo jaunieši pļāpās, dīdīsies uz priekšu atpakaļ, īpaši no augšējām lāvām, un .. esmu jau cieši aizmigusi.     Kad pavadone mūs modina uz robežas, esmu 7 stundas gulējusi dziļā miegā. Kavējot laiku, vilcienam stāvot Ukrainas un Polijas robežkontrolē, uzsākam sarunu ar Matveju. Puisis ir no Krapovņickas pils...

“Dobrij ranoček” (labrītiņ!), svētdienas rītā, ienācis jogas studijā, saka ukraiņu vīrietis. Viena no pirmajām lietām, kuru ikviens, kurš kādu laiciņu uzturas Ukrainā, pamana, ir jaukais veids, kā ukraiņi saka “lūdzu” - buķ laska, esi tik laipns/-a. Sirsnīgi pasmaidīt lika pirmā reize, kad izdzirdēju šīs mīlīgās frāzes deminutīvu – “buķ lasočka” – esi [tik] laipniņa. Ukraiņu draugi un kolēģi saka, ka ukraiņu valodā pamazinājuma formām pakļaujams un čakli tiek pakļauts viss, padarot valodu mīlīgu un rotaļīgu.   Kad pēc-Maidana revolūcijas laikā, 2015. gadā, Eiropas Padomes vēlēšanu novērošanas misijā biju Kijivā, pārsteidza, cik krievvalodīga pilsēta toreiz bija, arī ukraiņu tautības cilvēkiem pirmā izvēle tomēr bija runāt krieviski. Te jāatzīst, ka ukraiņi dalījumu starp krievu un ukraiņu valodu agrāk un pat vēl joprojām izjūt citādi. Neesot tik radikālam kontrastam starp abām valodām, agrāk abu valodu vides galvaspilsētā bija saplūdušas. Tikko pārdzīvojusi smagāko ziemu kopš ...

Larss Fredēns, Zviedrijas Ārlietu dienesta diplomāts kopš 1982. gada, 1990. gadā kā pirmais ārvalstu diplomāts kopš padomju okupācijas sākuma tika nosūtīts darbā uz Latviju. Viņam bija nozīmīga loma mūsu valsts neatkarības atjaunošanā un padomju armijas izvešanā no Latvijas. Viņa diplomāta karjera saistīta ar Baltiju, Centrāleiropu, Krieviju un Ķīnu, strādājot augstos diplomātiskos amatos Maskavā un Pekinā, vēlāk arī kā vēstniekam Ķīnā un Mongolijā (2010–2016). Larss Fredēns sarakstījis grāmatas par PSRS sabrukumu un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. [1] 2024. un 2025. gadā vasarā 1951. gadā dzimušais diplomāts ar velosipēdu izbrauca Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā frontes līniju, Ukrainas vasaras svelmē mērojot vairāk kā 1500 km. Pieredzēto viņš apraksta 2025. gada nogalē zviedriski izdotajā “Ukrainsk sommar. Pa cykel Langs Fronten” (Ukrainas vasara. Gar fronti ar velosipēdu) . Barikāžu piemiņas 35. un Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 4. gadadienā par grāmatu u...

Agrs rīts pirms došanās komandējumā. Kijivā ir gaisa trauksme un paaugstināta riska situācija. Plāns pirms garas sēdēšanas doties uz dzelzceļa staciju kājām sabrūk. Atrodoties uz ielas augsta riska brīdinājuma laikā, var pagadīties neīstajā vietā un neīstajā laikā, tādejādi radot nepatikšanas sev un citiem. Uz taksometru tuvākajā pusstundā arī nav ko cerēt. Atliek tikai robustais, žiperīgas metro. Kad ieeju Kriščaķika metro stacijā, mani soļi vientuļi atbalsojas ēkas kupolā. Stāvais, dziļais eskalators darbojas, bet apkārt nav neviena, nekas, kas liecinātu par citu cilvēku klātbūtni. Sāku apšaubīt savu izvēli - iespējams, arī metro nekursē. Tomēr, nonākot pazemē, pievienojos pamatīgam gaidītāju pulkam. Neviens neklaigā, skaļi nesarunājas, drudžaini nerīkojas, kad pienāk metro, visi klusi un mierīgi iekāpj, un es kopā ar pārējiem vēja spārniem tieku aizšūpota galamērķī.   Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirmajās nedēļās 2022. gada februārī organizācijā “Gribu palīdzēt bēgļiem” darb...

" Ā, latvieši,” iesaucos pavēlā, ļoti aukstā Kijivas vakarā dodoties no silta sporta kluba uz auksto dzīvokli un izdzirdot latviešu valodu. Tas nav nekāds lielais retums, latviešu valodu Kijivas ielās var izdzirdēt šad un tad.     Šoreiz mūsējie ukraiņiem atveduši mobilo zobārstniecības kabinetu, kas, pilnībā aprīkots, ceļos pa frontes līniju, nodrošinot kareivjiem dzīves kvalitātei tik nepieciešamos zobārstniecības pakalpojumus. Uzdzirkst saruna un tūlītēja kopības sajūta. Arī šī iniciatīva apliecina to, ko zinām jau kādu laiku – palīdzību Ukrainai vislabāk sniegt tieši, konkrēti, nododot to tieši palīdzību saņemošo rokās.     Protams, visievērojamākais latvietis Ukrainā ir bijis Ukrainas valsts (1918-1919) un Latvijas Republikas (1919-1930) ģenerālis Pēteris Radziņš, kurš Ukrainas Neatkarības kara laikā (1918–1920) dienēja Ukrainas Tautas Republikas armijā un 1919. gadā kļuva par tās ģenerālštāba priekšnieku. Ģenerāļa Radziņa spalvai pieder šādi vārdi “Krievij...

Šoreiz uz dienesta vietu Kijivā visu ceļu dodos ar sauszemes transportu. Pēdējos gados aizmirsto aukstas ziemas klātbūtni Eiropā ieskandina kravas auto avārija Polijā, autobusā ceļa atbrīvošanu gaidām trīs stundas. Pasažieri lēnām velk nost kārtu kārtās savilktās drēbes, jo autobusā ir silts, pat pārāk silts.     Ja diezgan ticami var apgalvot, ka 2022. gada Krievijas pilna mēroga kara gaitu un Eiropas spēju nepiekāpties Krievijai, kuras dabas gāzes atkarībā Eiropa toreiz bija, lielā mērā ietekmēja tas, ka 2022. gada ziema bija salīdzinoši silta, Ukrainai šī, 4. kara gada ziema ir smaga. Kremļa slepkava Ukrainu šoziem pakļauj līdzīgam teroram, ko viņa dzimtā Ļeņigrada piedzīvoja blokādē 2. pasaules karā. Kijivas spelgonis, izkāpjot no nakts vilciena Kyiv Pasazhyrskyi  stacijā,     sejā iesitas uzreiz. Atmosfēra gaisā ir aukstāka un nervozāka kā ziemas sākumā. Pirmo reizi dzirdu, ka metro uzraugs uzkliedz cilvēkam. Sals vājina ukraiņu ierasto spēju no grūtībām dr...

 

  Darbs Latvijas politikā kā sarežģīta, bet aizraujoša izvēle, kur tik daudz var saprast par cilvēkiem, sevi un mūsu valsti. Zīmēt sāku un turpināju visu savu politikas gadu garumā. Nu tapušas “Politiskās piezīmes zīmējumos”.  

 

Igaunijā, EDSO vēlēšanu ekspertu komandas vadībā pirms šī gada marta parlamenta vēlēšanām kopā ar interneta vēlēšanu ekspertu plānojam misijas noslēguma ziņojumu – kāda būs struktūra, kādas galvenās tēmas, kādi secinājumi. Kolēģis joko – palūgsim ChatGPT, lai uzraksta mūsu vietā. Viņš ieraksta “analyze Internet voting in Estonia for parliamentary elections 2023” un ChatGPT sāk rakstīt. Mūsu acu priekšā parādās sakarīga analīze, pietiekami labā, plūstošā valodā uzrakstīta. Ar vairākiem labojumiem, šis ir labs pamats darbam, kura radīšanā parasti pavadam vismaz nedēļu. Un te pat nav jābūt īpašam speciālistam – šādas iespējas ir pieejamas ikvienam.  Par to pārliecinos, garāka komandējuma sākumā piestājot Stambulā. Šī uz tūristiem orientētā pilsēta atmiņā palikusi kā tāda, kur esmu uzrunāta un varējusi iesaistīties vienkāršā sarunā angliski, krieviski, franciski, reizēm sarunas bijušas piparotas pat ar pāris lietuviešu vai pat latviešu teikumiem. Ne vairs. Ar taksometra šoferi, mājas, ...

2000. gadu sākumā studēju tolaik mūsu reģiona jauniešu vidū ļoti populārajā Centrāleiropas Universitātē Budapeštā, Ungārijā. Manā gadā dažādās programmās studēja ap 20 igauņu studentu. Mēs, latvieši, bijām tikai 3. Tā bija mums, no padomju mantojuma samocītās izglītības sistēmas nākušajiem, izcili piemērota augstskola – pilnīgi rietumnieciska apmācības ziņā, bet arī rūpju par mazliet neaptēstajiem austrumeiropiešiem pilna. Tāpēc pārsteidza tas, ka tajā laikā tik maz latviešu tur studēja. Skatoties uz igauņu skaitu, jau tolaik domāju – nebūs labi, igauņi mums rūkdami pasteigsies garām. Tā arī ir noticis .    Trīs nedēļas ar vēlēšanu tēmām strādājot Igaunijā, ar pilnīgi visiem, savas 40-50 gadnieku paaudzes vēlēšanu un politikas procesā iesaistītajiem varēju sarunāties brīvā, ļoti labā angļu valodā. Spēja labi un brīvi runāt angliski rada citu intereses, informētības un pašpārliecības līmeni. Ja Latvijā 20-30 gadnieku paaudze angliski runā ļoti labi, manas paaudzes cilvēku...

 

Kolēģis, Francijas parlamenta senators 2017. gadā teica – labi, šoreiz Emanuels Makrons uzvarēs, bet kas notiks tālāk? 2017. gads bija drūmu priekšnojautu gads – Lielbritānijā noticis Brexit referendums, ASV par prezidentu kļuvis Eiropas Savienībai nedraudzīgais Tramps, tikko sākta apjaust Krievijas Sanktpēterburgas troļļu fermas postošā ietekme uz pasaules demokrātijām un vēlēšanām.    Kad arī 2022. gadā Emanuels Makons pārliecinoši uzvarēja galēji labējo Marinu Le Penu, likās – kolēģa bažām nebija pamata. Tomēr tikko Francijas parlamenta vēlēšanas apliecināja pārsteigumu iespējamību. Jaunajā parlamentā nepieredzēti daudz vietu ieguvusi gan galēji labējā Marina Le Pena (89 vietas no 577, iepriekš 8 vietas), gan galēji kreisā politiķa Melenšona pārstāvētais kreiso un sociālistu bloks (131 vieta no 577), atstājot Makrona  Kopā!  bez absolūtā vairākuma (245 vietas).    Ja Latvijas politikā šāds būtu uzskatāms par salīdzinoši viendabīgu rezultātu, Francijā dau...

How to successfully regulate online campaign finance?: Some lessons from Latvia : While the use of Internet and social media has become an integral part of the communications strategies of many political parties and candidates across the globe, many countries still struggle to improve financial transparency behind such online campaigning. Latvia is one of the few countries that has, over time, passed laws that define and addressed online campaign finance.

Pirmajā Krievijas sāktā Ukrainas kara nedēļā man sanāca saruna ar Krievijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kuri vēlējās “parunāt par Krievijas nākotni”. “Pieklājības pēc” piekritu, jo - kāda tur nākotne? Par ko vispār runāt? Sarunas biedri teica, ka viņiem vairs neesot ko zaudēt, Krievija sevi tā pazemojusi, ka viņi tagad visus spēks veltīs Krievijas esošās valsts pārvaldes sistēmas demontāžai un “veselīga ferderālisma attīstībai”. Cik naivi, nodomāju. Tomēr tikko šo domu Krievijas kara divu mēnešu priekšvakarā BBC radio atkārtoja Krievijas bijušais oligarhs, naftas uzņēmuma  Jukos  bijušais īpašnieks Mihails Hodokovskis, kurš pēc iebilšanas Putinam 2003. gadā tika apcietināts un kā biedinājums pārējiem Jeļcina laika oligarhiem pavadīja 10 gadus cietumā. Hodorkovskaprāt, “ir kļūda meklēt “labāku” Putinu, kurš varētu izveidot vienotu, demokrātisku Krieviju. Tas nekad nenotiks. Ja meklēsim “labo” caru, impēriskās, fašistiskās ambīcijas nekad nebeigsies. Mums vajadzīga parl...