Festivālu
un koncertu mīlētājiem Latvijā šajā vasarā ir kur izvērsties.
Cēsu mākslas festivāls, Rundāles senās mūzikas festivāls,
Siguldas opermūzikas svētki, festivāls LABADABA, Positivus, Prāta
Vētras koncerttūres. Tas, ko no šīs pārbagātības ir gadījies
redzēt, ir iespaidīgi – žanru, piedāvājuma un kvalitātes bagātība izcila. Es saprotu, ka paust atbalstu Krievijā
pašlaik tiesājamajām rokgrupas “Pussy Riot” dalībniecēm
Rundāles senās mūzikas festivāla nebūtu piemēroti, bet kāpēc
tas nav noticis nevienā citā, augstāk pieminētā, tam daudz
piemērotākā formātā?***
Domāju,
ka tam ir vairāki skaidrojumi. Pirmkārt, Latvijas mākslinieki ir
strikti apolitiski. Daudziem vēl atmiņā padomju laiki, kad māksla
bija darbaļaužu propagandas ierocis, tāpēc viss, kas saistīs ar
politisku aktivitāti ir īstas mākslas pretpols – apolitiskums ir
patiesas mākslas priekšnoteikums. Lai gan izaugusi jauna
mākslinieku paaudze, apolitiskumu tā, manuprāt, “iezīdusi ar
mātes pienu”. Analoģija, ka Putina Krievijā, politiski aktīvi mākslinieki piedzīvo tādu pašu likteni kā, piemēram, lieliskais latviešu režisors Rolands Kalniņš 60-os gados Latvijā, laikam
īsti nedarbojas, jo Putina Krievija šodien netiek uztverta kā
padomju savienība – ikvienam taču ir iespējas aizbraukt un
realizēt sevi citur.
Otrkārt,
droši vien daudzi jauno sieviešu rokgrupas “Pussy riot”
izlēcienu, uzvedot panku lūgšanu Kristus glābēja katedrālē Maskavā, lūdzot atbrīvot Krieviju no Putina, uzskata, jā, tieši
tā, par bezkaunīgu izlēcienu, kam nav nekāda sakara ar mākslu.
Tomēr šādi “mākslinieciski” izlēcieni, iespējams, ir vismaz
tikpat inovatīvi un noteikti krietni lielāku uzdrīkstēšanos
prasoši nekā tradicionālākas mākslas formas. Atcerēsimies kaut
vai radikālās krievu ielu mākslinieku grupas Voina aktivitātes
Pēterburgā, uz paceļamā tilta pie Federālās Drošības Dienesta
(FSB) ēkas uzzīmējot milzīgu dzimumlocekļa attēlu. Pašlaik arī
Voina aktīvisti ir apcietinājumā. “Pussy Riot” var uzskatīt
par izaicinošu un bezgaumīgu, tomēr šī grupa ļoti precīzi
parāda un izsmej Krievijas sabiedrības absurdumu. Piemēram, 2010.
gadā par spiegošanu no ASV izraidītā naivi neprofesionālā
Anna Čapmana (Anna Kruščenko) šodien Krievijā ir glamūra,
Kremļa patronāžas un mediju zvaigzne. “Pussy Riot” absurdo tieksmi uz glamūru ir lieliski izsmējis šajā video.
Treškārt,
lai gan Latvija iepriekšējā gadsimtā ir bijusi vieta, kur
izspēlētas lielās Eiropas ģeopolitiskās spēles, mēs joprojām
jūtamies mazi un ceram, ka neviens mūs nepamanīs un liks mierā.
Tā 1939. - 1940. gadā, kamēr mūsu ziemeļu kaimiņi somi sīvi
cīnījās par savu neatkarību ar nenormālu padomju armijas
pārspēku, mēs ievilkām galvas plecos cerot, ka mūs neviens
nepamanīs. Pamanīja protams, un pamana vēl tagad. Piemēram,
gruzīni, kuru teritoriālo integritāti 2008. gadā sakropļoja
Krievijas provokācijas, uz Latviju skatās kā uz sapņu zemi****, tāpat
moldāvieši, kas pēc ilgām konstitucionālām krīzēm ir tikuši
pie funkcionējošas valdības, Latviju uzlūko kā paraugu. Protams,
pēc Madonnas uznāciena koncertā Maskavā, iestājoties par “Pussy Riot” brīvību, ikviena centieni var šķist oda kodiena lielumā,
tomēr kā ir teicis Rainis “mēs būsim lieli tik, cik mūsu
griba”.
Neapšaubāmi,
Latvijā šādos politiski-sociāli nozīmīgos jautājumos ir trūcis
arī politiskās līderības. Var apskaust igauņus par to, ka prezidents Ilvess jau šī gada pavasarī, izpelnoties reliģisko draudžu kritiku, atklājot Tallinas mūzikas nedēļu, izteica atbalstu “Pussy riot”. Nezinu, vai prezidents
Bērziņš ir ko dzirdējis par šo Krievijas panku grupu.
Visbeidzot,
pirms kādu kritizēt, esmu apņēmusies vienmēr izanalizēt, ko
pati esmu darījusi lietas labā. Uzstājoties Eiropas Padomes
(vecākā, 1949. gadā dibinātā cilvēktiesību organizācija, kura
apvieno 47 valstis) plenārsēdē esmu izteikusi atbalstu “Pussy Riot” dalībniecēm. Festivāla LABADABA rīkotājiem nosūtīju
šādu e-pastu: “Labvakar, Domājot
par piedalīšanos LABADABA rīt, klasos ziņas, par sieviešu panku
grupas tiesu
Maskavā http://www.ir.lv/2012/7/30/maskava-sakas-skandalozas-grupas-pussy-riot-prava.
Kā būtu, ja LABADABA šajā nedēļas nogalē paustu atbalstu šīm
izaicinošajām, drosmīgajām sievietēm? Laikā, kad mēs bijām
padomju savienības dzelzs priekškškarā, katrs atbalsts "no
rietumiem" mums bija svarīgs, domāju, ka arī Krievijas
demokrātijas aktīvisti novērtētu atbalstu no Latvijas. Nav negods
būt izaicinošam, negods ir apspiest citus savu varas diktētu mērķu
vārdā”. Pagaidām atbildi vēl neesmu saņēmusi.
*** uzreiz atvainojos visiem tiem māksliniekiem, kas, iespējams, individuāli ir atbalstījuši Pussy Riot, bet par kuru izpausmēm man, informācijas trūkuma dēļ, nav zināms.
**** izcils piemērs mākslinieku politiskai aktivitātei ir izstāde "Rudens 080808, es esmu gruzīns!"
*** uzreiz atvainojos visiem tiem māksliniekiem, kas, iespējams, individuāli ir atbalstījuši Pussy Riot, bet par kuru izpausmēm man, informācijas trūkuma dēļ, nav zināms.
**** izcils piemērs mākslinieku politiskai aktivitātei ir izstāde "Rudens 080808, es esmu gruzīns!"