ceturtdiena, 2011. gada 22. decembris

Valodas referendums neizgaisīs kā ļauns murgs*


Saeimas dienaskārtībā šodien ir jautājums par iespējamiem grozījumiem Satversmē, kurus, pēc Centrālās Vēlēšanu komisijas (CVK) sniegtās informācijas, ir atbalstījuši nedaudz vairāk kā 187 000 Latvijas pilsoņi. Šie grozījumi paredz mainīt Satversmes 4. pantu, nosakot, ka „Valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu valoda un krievu valoda”. Izejot no šī, izteikts piedāvājums mainīt Saeimas deputāta zvēresta tekstu „būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti, un latviešu un krievu valodu kā vienīgās valsts valodas”, kā arī noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda un krievu valoda. Ko tas nozīmē?

Pirmkārt, iniciatīva ir iesniegta par Satversmes normu, kas izsaka, kas ir Latvijas Valsts. Līdztekus pārējiem Satversmes pamatprincipiem – Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, Latvijas valsts teritorijas nedalāmība – latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda izsaka Latvijas valsts būtību. Ja latviešu valoda kaut kāda iemesla dēļ vairs nebūtu vienīgā valsts valoda, mēs runātu par pavisam citu valsti, kuras pamatā būtu citi principi un priekšnoteikumi.

Ne velti Satversmes pirmie četri panti ir grozāmi nevis ar Saeimas lēmumu, bet tikai tad, ja PAR to izsakās puse no visiem balsstiesīgajiem. Tātad, ja puse no visiem Latvijas pilsoņiem, kuriem ir tiesības piedalīties vēlēšanās (pašlaik attiecīgi 1.54 miljoni, no kuriem puse ir 770 tūkstoši), izsakās par pirmo četru Satversmes punktu maiņu, viņi piekrīt būtiski citas valsts veidošanai. Tātad, neatkarīgi no tā, ko šodien lems Saeima, referendums par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu būs.

Otrkārt, ikvienam, kas domā, vai nepieciešams referendumā piedalīties, vai nepieciešams „piedalīties šajā farsā”, konkrēti jāizlasa iesniegtā Satversmes grozījumu redakcija un jāsaprot, ko tieši šādas izmaiņas Satversmē varētu nozīmēt katra Latvijas pilsoņa praktiskajā dzīvē.

Tās vistiešākajā veidā nozīmē, ka ikvienam pilsonim, kas grib būt līdzdalīgs valsts pārvaldē, ir obligāti jāzina krievu valoda, jo grozījumi paredz, ka Saeimas darbs varētu notikt gan latviski, gan krieviski, ka pašvaldību darbs varētu notikt gan latviski, gan krieviski, ka Saeimas deputāti ar savu darbu stiprinātu gan latviešu, gan krievu valodas. Tātad, ir ierosinājums pēc būtības mainīt 20 gados kopš neatkarības atgūšanas Latvijas sabiedrībā iesakņojušos tradīciju, ka krievu valodas zināšanas ir vēlamas, kā jebkuras svešvalodas zināšanas, bet ne obligātas.

Gaidāmais referendums vēlētājiem jāuztver ļoti nopietni, lai arī neiespējamās PAR balsotāju prasības dēļ tam, visticamāk, nebūs rezultāta. Izvēle nepiedalīties ir izvēle neizteikties par Latvijas Valstij tik būtisku jautājumu. Katrām beigām diemžēl kaut kur ir sākums, ir nožēlojami, ja šis sākums ir sakņots vienaldzībā.

Diemžēl likums „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” neparedz nekādu referenduma aģitācijas kampaņas regulējumu, lai gan Saeimas Juridiskā komisija jau 2009. gada maijā lūdza šādu regulējumu izstrādāt. Tas nozīmē, ka ikviens brīvi var iesaistīties aģitācijā, tajā skaitā, veicot kampaņu ar nezināmas izcelsmes finansējuma palīdzību. Šāds regulējuma trūkums diemžēl paver iespējas personām, kas kampaņā ieguldītu ievērojamus līdzekļus deformēt publiskajā telpā esošo informāciju. Jau parakstu vākšanas laikā televīzijā PBK (Pervij Baltijskij Kanal), kuras 50 procenti pieder Krievijas Federācijas pilsonim Aleksejam Pliasunovam,  bija masīva kampaņa, aicinot parakstīties par Satversmes grozījumiem. Attiecīga regulējuma trūkuma apstākļos nav iespējams uzzināt ne šīs kampaņas finansējuma izcelsmes avotus, ne arī kopējo iztērēto līdzekļu apjomu.

Ar regulējuma trūkumu saistīta vēl kāda problēma – tas ir administratīvo resursu izmantojums referenduma kampaņā. Saskaņas centra valdes priekšsēdētājs un Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, tāpat kā vairāki citu pilsētu domes priekšsēdētāji, paši parakstījās un aktīvi atbalstīja parakstu vākšanas kampaņu, ar savu administratīvo resursu autoritāti nodrošinot tai spēcīgu atbalstu. Līdzvērtīgi aktīva rīcība no citām amatpersonām nav bijusi, tāpēc vēlētājiem ir jo īpaši aktīvi jāiesaistās diskusijās draugu un paziņu lokā, jāorganizē diskusijas gan klātienē, gan sociālajos tīkos, izrunājot gaidāmā referenduma būtību.

Visbeidzot, latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas apšaubīšana no augstu Saskaņas centra amatpersonu puses ir nostādījusi ļoti neērtā pozīcijā pašu Saskaņas centru. Saskaņas centrā ir pietiekami daudz cilvēku, kas saprot, ka šāds solis grauj jau tā trauslo sabiedrības uzticību, un dziļi aizvaino daudzus Latvijas iedzīvotājus. Meklējot izeju no neērtās situācijas, Saskaņas centrs ir izteicis iespēju pamest Saeimas balsošanas zāli balsojuma par Satversmes grozījumiem laikā. Saskaņā ar Satversmi, Saeima lēmumu var pieņemt, ja sēdē piedalās vismaz puse deputātu. Tomēr ko simbolizēs šāda iziešana no zāles?

*Pārfrāzēts padomju laika disidenta Gunāra Astras teiktais tieas zālē 1983. gadā "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku".

















pirmdiena, 2011. gada 19. decembris

Kam valstij ziedot II


Ir pagājis gandrīz gads, kopš rakstu ar šādu nosaukumu publicēju pirmo reizi. Acīmredzot, ziņām par valsts kapitālsabiedrību ziedošanu ir sezonāls raksturs - tāpat kā Ziemassvētkiem. Katru gadu atkal tiek uzdots jautājumus, vai kapitālsabiedrību ziedošanas politika atbilst sabiedrības interesēm, un vai, piemēram, no visu Latvijas iedzīvotāju kopīpašumā esošo mežu apsaimniekošanas iegūtie līdzekļi tiek ieguldīti lietderīgās un sabiedrībai nepieciešamās aktivitātēs. Skatoties uz šī gada Latvijas Valsts mežu ziedojumiem, atbilde ir "nē" vai daļēji "nē".

Pagājušā gada diskusijas rosināta, Finanšu Ministrija ķērās pie koncepcijas sagatavošanas par valsts kapitālsabiedrību ziedošanas politiku. Koncepcija sagatavota un skatīta valsts sekretāru sanāksmē 2011. gada oktobrī. Tāpēc diemžēl arī šogad kapitālsabiedrības ziedo pēc vecās, nepilnīgās kārtības (skat. iepriekšējo ziņu). 

Zemkopības ministrija ir paziņojusi, ka gada nogales Latvijas Valsts mežu ziedojumi nonāks tādu labdarības organizāciju kā Ziedot.lv, Latvijas bērnu fonda un apvienības Latvijas samarieši rīcībā. Sagaidāms, ka ievērojamu summu saņems Kultūrkapitāla fonds. 

Tomēr gada vidus ziedojums Latvijas Olimpiskai komitejai (LOK), no kura ievērojamu daļu saņēmis VEF Rīga basketbola klubs un basketbola klubs Venstpils, ir stingri vecajās ziedošanas tradīcijās ieturēts. Ir skaidrs, ka modelis, ka valsts kapitālsabiedrību ziedojums tiek piešķirts konkrētas jomas visaptverošai organizācijai, kas rūpējas par tālāku finansējuma sadali jomā strādājošām biedrībām (kā piemēram Kultūrkapitāla fonda gadījumā), ir pieņemams, tomēr ir nepieciešami konkrēti kritēriji un caurskatāmas procedūras, kā izvēlēties finansējuma saņēmējus. LOK gadījumā tādas acīm redzami nav.


Kam valstij ziedot I: 2011.gada janvāris

piektdiena, 2011. gada 9. decembris

Lieliska darba iespēja valsts pārvaldē

Ar 10. Saeimas lēmumu tika izveidots Pārresoru koordinācijas centrs, lai valsts attīstības plānošanu padarītu saskanīgāku, uz kopēju valsts attīstību vērstāku. Šis centrs pašlaik meklē vadītāju. Valsts pārvaldē vadītājam būs valsts sekretāra statuss. Šis centrs darbosies Ministru Prezidenta pakļautībā.

Pašlaik Latvijā eksistē vairāki simti attīstības plānošanas dokumentu, koncepciju, pamatnostādņu, utt. Tajos noteiktas aptuveni 800 dažādas prioritātes. Ir skaidrs, ka resursu nepietiekamības apstākļos visas nav un nebūs iespējams īstenot. Diemžēl Latvijā iedibinājusies tradīcija, ka katrs resors, katra ministrija plāno valsts budžeta deķi velk uz savu pusi, nedomājot par valsts attīstību kopumā.

Centra sekmīga darbība vislielākajā mērā būs atkarīga no tā vadītāja, informāciju par izsludināto konkursu var atrast šeit http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/pkc-konkurss . Pieteikumus var iesniegt līdz 13. decembrim.

Šī ir patiešām lieliska iespēja iesaistīties valsts pārvaldē un strādāt Latvijas valsts labā, tāpēc aicinu ikvienu gan apsvērt iespēju pieteikties, gan arī nosūtīt šo informāciju citiem iespējamiem kandidātiem.



otrdiena, 2011. gada 6. decembris

Nauda tumbočkā

Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu. Tas ir likums, kura pieņemšana ir bijusi ierakstīta neskaitāmās valdības deklarācijās, tomēr tas nekad nav sekmējies. 10. Saeimā, kad likumu Saeima pieņēma 1. lasījumā pēc toreizējo Saeimas deputātu Aināra Šlesera un Andra Šķēles uzstāšanās debatēs bija skaidrs, ka daudz tālāk šis likums netiks, pretargumenti bija vērsti uz dažādu shēmu analīzi, kā šo likumu varēs apiet, tādējādi uzsverot, ka tam nav jēgas.

Lai labāk saprastu šī likuma būtību, ir vērts pakavēties pie kādas vecas anekdotes. Sarunājas divi draugi:
- Kur tu ņem naudu?
- No tumbočkas. 
- Kā tā rodas tumbočkā?
- Pats ielieku. 
- Kur tu ņem naudu, ko ielikt tumbočkā?
- No tumbočkas.

Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanās likums, saukts arī sākumdeklarēšanās vai nulles deklarācijas likums, ir vērsts uz to, lai nākotnē “tumbočka” kā naudas izcelsmes avots vairs nedarbotos – vai nu persona izmanto iespēju un deklarē tās rīcībā esošos līdzekļus, vai arī pēc tam ir gatava izskaidrot un pierādīt to avotu.

Svarīgi atcerēties, ka šis likums nav vērsts uz pagātni, tas neatrisinās pagātnes pārestības un automātiski nesodīs pagātnes naudas atmazgātājus. Ar to nodarbojas tiesībsargājošās iestādes, un tām jāļauj turpināt darbu. Šīs likums ir būtisks, lai nākotni būvētu uz daudz maz stabila pamata. Pēc sākumdeklarēšanās pavilktās svītras, ikvienam būs pienākums pierādīt savas naudas izcelsmi un tas, ka nauda glabājas vai uzrodas tumbočkā, vairs nebūs lietojams kā izskaidrojums.

Likums paredz, ka fiziskām personām (arī Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem citu valstu pilsoņiem) savs mantiskais stāvoklis būs jādeklarē saskaņā ar 2011. gada 31. decembra situāciju. Būs jādeklarē manta vai skaidras naudas uzkrājumi, kuru vērtība pārsniedz 10 000 LVL, kā arī īpašumi ārzemēs. Nebūs nepieciešams deklarēt tos īpašumus, kuri jau ir reģistrēti valsts reģistros. Līdz 2012. gada februārim Ministru Kabinets sagatavos noteikumus par to, kā skaidra nauda jāieskaita kredītiestādēs. To nedarot, būtu iespējams deklarēt lielus skaidras naudas uzkrājumus faktiski neesošu līdzekļu vietā un uz to rēķina nākotnē norakstīt, piemēram, kukuļos saņemtus līdzekļus. Likums arī paredz, ka fiziskām personām būs iespējams deklarēt līdzekļus, kas iegūti no 1991. līdz 2007. gadam, ja par tiem nav nomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un šo nodokli nomaksāt 15 procentu apmērā. Šādā veidā legalizēti ienākumi neatbrīvos no atbildības, ja līdzekļi būs iegūti noziedzīgā ceļā un tiesībsargājošajām iestādēm izdosies pierādīt.