Radošuma dzirksts izdzīvošanai

Lai gan darba pasākuma nobeigumā Ukrainas dienvidrietumu viduslaiku pilsētiņā Kamianets Podilski jāsteidz uz vilcienu tālākceļam, kolēģi pierunā atlikušo pusstundu atvēlēt pasākuma organizatoru sarūpētam koncertam. Uzstājas Kamianets Podilski policijas džeza grupa. Soliste koncerta sākumā paskaidro, ka grupai šī ir viena no retām iespējām koncertēt, jo Krievijas pilna mēroga iebrukums kopš 2022. gada pamatīgi izmainījis no frontes 700 km attālumā esošās šķietami idilliskās pilsētiņas dzīvi. “Agrāk mēs, policijas džeza grupa, piedalījāmies konkursos un festivālos visā Ukrainā, bijām arī Eiropas militāro džeza grupu kustības daļa, tagad jāizmanto koncertēšanai visas pieejamās iespējas.” Grupa izpilda Džordža Geršvina dziesmu “Summertime” un mēs auditorijā uzzinām, ka viena no versijām ir, ka šis dzeža grāvējs radies Geršvina Odesā dzimušā tēva ukraiņu sakņu ietekmē, jo, patiesi, muzikologi atzinuši, ka Summertime veidota tautas mūzikai raksturīgajā tonalitātē.  

Pilsētiņa Kamianets Podilski radusies jau 11. gadsimitā Smotričas upes kanjonā, upes dabīgi veidotā no trīs pusēm ieskautā pussalā. Uz pussalas atrodas senā Kamianets Podilski pārsteidzoši labi saglabājusies viduslaiku pils. Šis Ukrainas rietumu apgabals dažādos laikos bijis gan Lietuvas hercogistes, gan Polijas-Lietuvas kopvalsts, gan Osmaņu, gan  Krievijas impērijas daļa, tomēr vislielāko nospiedumu pils šodienas izskatā atstājusi pilsētas vadības ekskursija Lietuvas Trakai pilī 1970-os gados. Tajā laikā domāts par pils torņu atjaunošanu. Lai gan vēsturiski bijis zināms, ka pils torņi bijuši lēzeni, pilsētiņas vadība Trakai noskatījusies, ka tur torņi ir spici un izskatās iespaidīgi un, pamatojoties uz to, ka Kamianets Podilsky bijusi arī Lietuvas hercogistes sastāvā (1360-1430. gadā), nolēmusi torņus veidot pēc Trakai pils parauga. Tā nu pilsētiņa ar šādiem torņiem dzīvo vēl šobaltdien. 

Kad Ukrainas tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem semināra par Eiropas Savienības pievienošanās reformām ietvaros uzdodu Baltijas valstu salīdzinoši ievērojamo ekonomisko izaugsmi izskaidrot no likumu varas un tiesu neatkarības viedokļa, viens no dalībniekiem pāris minūtēs uzbur satura un formas ziņā iespaidīgu prezentāciju. Tas ļauj visas auditorijas uzmanību koncentrēt uz būtisko – deviņdesmitajos gados un divtūkstošo gadu sākumā Ukraina, paļaujoties uz tās īpašo statusu attiecībās ar Krieviju, diemžēl pazaudēja laiku, neveicot būtiskas, valsts tiesisko vidi transformējošas reformas. Pateicoties šim pārliecinošajam sniegumam spējam sarunu virzīt uz to, kas maksimāli paveicams šodien, nevis analizēt versijas  un bēdāties par pagātni. 

Šādu radošuma dzirksti redzu visur. Kad Kijivas centrālajā  metro stacijā Teatraļna  nepieciešams tikt vaļā no padomju laika ļeņiņekļa, tiek secināts, ka tā nomontēšana būtu gan dārga, gan nepraktiska, ņemot vērā Kijivas metro staciju ievērojamo dziļumu (Kijivas Arsenaļna ir 2. dziļākā metro stacija pasaulē), tāpēc ļeņineklis paslēpts aiz glīta teātra noskaņu imitējoša murāļa. Kad ekskursijas pa Kijivas metro stacijām laikā gide stāsta par metro tiltu, kas uztaisīts pār Dņepras upi, jo tunelis zem upes būtu pārāk dārgs, izgreznojot to ar padomiskām sievietes ar miera dūjām un vīrieša ar zinātnes izgudrojumiem statujām, pasmejamies, ka vīrietis pilnībā atbilst šodienas Ukrainas realitātei – viņš izskatās kā drona operators. Dronu būvēšanas prasme šodien pasaules mērogā Ukrainu iecēlusi unikālā situācijā kā superātru militāro izgudrotāju, no frontes saņemto informāciju uzreiz pārvēršot  inovācijās. Radošuma dzirksts ir lipīga un melnais humors ir ikdienas sastāvdaļa Ukrainas 5. gada pilna mēroga kara ikdienā.