piektdiena, 2017. gada 29. septembris

Kustība Par!: Latvijas Radio nedrīkst vadīt “lielākie kretīni”


Latvijas Radio valdē nekavējoties ir jāieceļ profesionāļi, kas saglabā sabiedriskā medija izcilību un to gudri pārveido. Tos nedrīkst izraudzīties pēc oligarhu ievazatā “lielākā kretīna” principa.

Pastiprinoties ārvalstu un pašmāju manipulatoru vēlmei ietekmēt Latvijas mediju saturu, kvalitatīvs un neatkarīgs sabiedrisko mediju darbs ir augstākā prioritāte.

Situācija Latvijas Radio ir ilgstoši nepieņemtu politisku lēmumu rezultāts. Plaši apspriestā sabiedrisko mediju atteikšanās no komercreklāmas ir novilcināta. Neskaidrs, nestratēģisks un no dažādām valsts atbalsta programmām veidots finansējums darbinieku atalgojumam rada necaurskatāmu haosu.

Saeimai ir nekavējoties jāpieņem jauns Sabiedrisko mediju likums. Tajā jānosaka sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, jānošķir sabiedriskā pasūtījuma izstrāde un komercmediju regulācija, jāizveido sabiedrisko mediju ombuds kvalitātes kontrolei.

Jaunajā Latvijas Radio valdē ir jābūt cilvēkiem, kuri spēj saglabāt neatkarīgas žurnālistikas tradīciju un gudri vadīt pārmaiņas, nevis par smagiem noziegumiem tiesāta  oligarha draugiem.

Kustības Par! vadītājs
Daniels Pavļuts


Papildus informācija:

Lolita  Čigāne,  lolita.cigane@gmail.com  +371 29503495

otrdiena, 2017. gada 12. septembris

Bērnu pilsonība nepareizu formulējumu slazdā

Termini automātisks - neautomātisks ir nepiemēroti un pat maldinoši nepilsoņu bērnu pilsonības kontekstā. 

Latvijā dzimušu nepilsoņu vai bezvalstnieku bērniem pienākas Latvijas pilsonība bez jebkādu papildus kritēriju izpildes. Sarunā ar Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas par bērnu reģistrāciju atbildīgo darbinieci izgājām soli pa solim procedūrai, kā Latvijas nepilsoņu bērni tiek reģistrēti Latvijas pilsonībā. Viens vecāks ierodas ar bērna dzimšanas fakta apliecinājumu, darbinieks lūdz personu apliecinošu dokumentu, secina, ka vecāks ir Latvijas nepilsonis, un mutiski jautā, vai vecāks piekrīt, ka bērns tiek reģistrēts kā Latvijas Republikas pilsonis. Kad saņemta atbilde “jā”, bērns iedzīvotāju reģistrā tiek reģistrēts kā Latvijas pilsonis un tam tiek piešķirts personas kods. Šādu kārtību nosaka 2013. gadā grozītais Pilsonības likums.

Tātad, Latvijas nepilsoņiem dzimušiem bērniem Latvijas Republikas pilsonība pienākas un tiek piešķirta pēc viena vecāka mutiski pausta “jā” bērna reģistrēšanas brīdī.

Problēma, kas ir iezīmējusies ar esošo regulējumu, ir tāda, ka vecākam, esot dzimtsarakstu nodaļā, ir tiesības teikt arī “nē” un tad bērns tiek reģistrēts kā nepilsonis vai gadījumos, ja viens bērna vecāks ir nepilsonis, bet otrs – citas valsts pilsonis -  šī bērna Latvijas pilsonības statusā reģistrācijas kārtība netiek piemērota. Tas nozīmē, ka lai gan nepilsoņa statuss pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas tika noteikts kā pagaidu statuss, mūsu valstī joprojām vecāku “nē” gadījumā vai nepilsoņa un citas valsts pilsoņa savienības gadījumā bērnam var piešķirt nepilsoņa statusu. Lielākā daļa vecāku, kas uz dzimtsarakstu nodaļas darbinieka jautājumu saka “nē”, to skaidro ar to, ka šāds statuss atvieglojot ceļošanu – neesot nepieciešamības pēc Baltkrievijas un Krievijas vīzām, ceļojot uz šīm valstīm. Ir skaidrs, ka vecāku ērtība nedrīkst būt iemesls bērna palikšanai neskaidrā, pagaidu, nepilsoņa statusā. Pašlaik Latvijā vecumā līdz 18 gadiem ir 6107 nepilsoņi, 2016. gadā “nepilsoņa” statuss tika piešķirts 54 bērniem.


Lai labotu esošo situāciju, nav jāveic grozījumi Pilsonības likumā vai esošajā Latvijas pilsonības piešķiršanas kārtībā, viss, kas jāparedz, ir tas, ka statuss “nepilsonis” vairs nevar tikt piešķirts – vecākam jāizvēlas – vai nu reģistrēt savu bērnu kā Latvijas pilsoni vai uzsākt ceļu uz citas pilsonības iegūšanu savam bērnam.