otrdiena, 2017. gada 17. oktobris

Par bērnu tiesībām


Par reālām un ideālām ģimenēm

Iesniegtais un komisijas atbalstītais grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā


Runa debatēs par I. Bites priekšlikumu Bērnu tiesību aizsardzūbas likumā, 2017. gada 26. janvāris

Saeimas komisijas deputāti pie jautājuma par deinstitucionalizāciju atgriezīsies septembrī

Rīga, 16.maijs, LETA. Šodien Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē nolemts pie jautājuma par deinstitucionalizāciju un bērnu tiesību ievērošanu atgriezties septembrī.
Labklājības ministrijas pārstāve Baiba Stankēviča stāstīja, ka bērnu skaits institūcijās katru gadu samazinās, kas ļaujot secināt par pieaugošu darbu ģimeniskas vides nodrošināšanai bērniem. Līdz ar to tas ļaujot domāt, ka Nacionālajā attīstības plānā nostiprinātais mērķis līdz 2030.gadam sasniegt rādītāju, ka tikai 10% no ģimenēm izņemto vai bez vecākiem palikušo bērnu atradīsies institūcijās.
Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Ilona Kronberga uzsvēra, ka, veicot pārbaudes, ir konstatēta virkne bērnu tiesību pārkāpumu, kas tostarp liecina par izpratnes trūkumu saistībā ar bērnu tiesībām. Viņa norādīja, ka ir ļoti būtiski nodrošināt preventīvos pasākumus, nevis sodīt par jau notikušiem pārkāpumiem. "Sodīšana ir bezspēcības pazīme, jādarbojas preventīvi," piekodināja Kronberga.
Kronberga stāstīja, ka bērnu tiesību jautājumā trūkst sadarbības starp visiem līmeņiem, turklāt kā būtisks apstāklis ir arī draudi bērnu drošībai un nelabvēlīgi dzīves apstākļi kā fiziskā, tā arī emocionālā izpratnē. Viņa uzsvēra, ka arī paši bērni nav informēti par savām tiesībām, kā arī iespējām vērsties dažādās iestādēs.
Tiesībsargs Juris Jansons, atsaucoties uz Tiesībsarga biroja veikto pētījumu par institūcijās esošajiem bērniem, kritiski vērtēja pastāvošo situāciju, uzsverot, ka izpratne par vardarbību starp un pret bērniem ir ļoti atšķirīga. Viņaprāt, likumdošanas līmenī saistībā ar bērnu tiesībām valstī viss esot kārtībā, taču problēmas rodas likuma normu piemērošanā praksē. Viņš ir pārliecināts, ka ļoti svarīgi ir mainīt pašvaldību un institūciju darbinieku attieksmi.
Uz sēdi aicinātā Jelgavas domes izpilddirektore Ināra Škutāne piekrita, ka situācija ir jāmaina, tomēr, viņasprāt, argumenti par to, ka pašvaldības neko nedara deinstitucionalizācijas sakarā bailēs pazaudēt darba vietas, neizturot kritiku.
Tam gan nepiekrita deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV), kurš ir pārliecināts, ka Jelgavas pašvaldības darbinieki, "skatoties uz bērniem, redz savu algu".
Neapmierinātību ar Jelgavas pašvaldības pārstāves likuma normu interpretāciju, uzsverot, ka pamatā bērniem jānodrošina vieta internātā, pauda parlamentāriete Lolita Čigāne (V). "Esmu ļoti pārsteigta, ka Jelgavas pašvaldībā likumu saprot savādāk, sakot, ka sākumā bērns ievietojams nevis audžuģimenēs, bet internātā," sacīja Čigāne, uzsverot, ka jau ilgstoši tiek pieliktas lielas pūles, lai šiem bērniem primāri rastu ģimenisku vidi, par ko ir jārūpējas pašvaldībai.
Deputāts Hosams Abu Meri (V) piekrita, ka pašvaldības ne vienmēr savu darbu izpilda līdz galam. Parlamentārietis Andris Bērziņš (ZZS) uzsvēra, ka ir nepieciešams uzlabot iestāžu un institūciju darbinieku kvalifikāciju, citādi no sarunām neesot nekādas jēgas. "Kamēr sociālie darbinieki tikai zvanīs pa telefonu un rakstīs lapiņas, nekas neuzlabosies," uzskata Bērziņš.
Pēc gandrīz divu stundu ilgas sēdes Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) izteica priekšlikumu sarunu turpināt rudenī, kad būšot pieejami vairāku izmeklēšanu rezultāti, kā arī būšot informācija par nākamā gada budžeta rāmi.
  • Publicēta: 16.05.2017 18:03
  • Anastasija Tetarenko, LETA

Vainīgais ir atrasts. Uzsākam vainīgā meklēšanu.


Par Eiropas parlamentārietes Ineses Vaideres interviju,
kurā daudz pieminēta mana politiskā dabība. 

ceturtdiena, 2017. gada 5. oktobris

Labi pārvaldīti sabiedriskie mediju ir vislabākais informatīvas telpas sargs: top sabiedrisko mediju likums

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums
________________________________________________________________
1.    Kāpēc nepieciešams jauns likums?
-       Tradicionālo mediju vājināšanās kontekstā sabiedriskā TV un Radio spēlē arvien svarīgāku lomu valstiskas informācijas telpas nodrošināšanā.  
-       Interešu konflikts NEPLP darbā – vienlaicīgi regulators un sabiedriskā pasūtījuma izpildes uzraugs – vienlaicīgi darbojas gan ar komercmedijiem, gan medijiem, kas finansēti no valsts budžeta.  
2.    Izstrādes gaita
Izstrāde uzsākta 2016. gadā, bijušas 3 konferences, t.sk. Saeimā, vairākās darba grupas, tika saņemti un iekļauti plaši komentāri no mediju nozares, ekspertiem, organizācijām.
3.    Svarīgākās normas
-       Padomē 9 locekļi – 4 Saeimas ieceltie (respektējot opozīciju) 3 – NVO Memoranda padome, 2 – sociālie partneri – darba devēji un ņēmēji. Tikai priešsēdētājam un vietniekiem darbs padomē ir pamatdarbs.
-       Redakcionālā neatkarība – padome un valde nedrīkst ietekmēt saturu.
-       Viens valdes loceklis – ģenerāldirektors –atlase: atklāts konkurss, var atcelt ar 2/3 balsu, pilnvaru termiņš – 5 g., ievēlams ne vairāk kā 2x pēc kārtas.  
-       Galvenais redaktors – neatkarīgs, nes atbildību par saviem lēmumiem – ievēl un atbrīvo padome pēc ĢD priekšlikuma.
-       Ombuds – “sabiedrības balss”, kas sniedz atzinumus par sab.mediju darbu, nedrīkst iejaukties mediju darbā PIRMS satura pārraidīšanas.
-       Piešķirtais publiskais finansējums nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gada finansējumu.  
4.    Neatrisinātie jautājumi/problēmas
-       Padomes locekļu skaits un ombuds – kopā 10 cilvēki – iespējamas grūtības atrast pietiekami kvalificētus un sabiedrības uzticību baudošus cilvēkus.
-       Likumprojektā nav paredzēta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, to piedāvāts risināt uz 2. lasījumu.
-       Neskaidrības  ar finansējuma nodrošināšana Sabiedrikso mediju padomes sekretariātam.

Likumprojekta izskatīšana 1. lasījumā – 5. oktobrī, priekšlikumi 2. lasījumam –

līdz 2018. gada 5. janvārim