otrdiena, 2016. gada 16. februāris

Europe, anyway!*

The so often quoted European Security Strategy of 2003 contains a now legendary quote: “Europe has never been so prosperous, so secure, nor so free. The violence of the first half of the 20th Century has given way to a period of peace and stability unprecedented in European history.”


When I meet my fellow parliamentarians and Europeans, I can almost physically feel that many of us are so much longing to belong to that Europe of 2003 – prosperous, calm and confident. Still recovering from the wounds of the last century, many of us, Latvians would so much want to continue belonging to “Europe of 2003 Security Strategy” so that we can fully consolidate and contemplate our development and progress.



However, no longer! Daily we hear that the EU project is close to unraveling, values of solidarity are being contested, the global environment is fragile, internal tensions are mounting. In such a situation we usually search for big words and big thinkers to give us perspective of how to view our here and now and how to move ahead.



I will do just that as well. However, the place where I will look is perhaps a bit odd. I will not quote great European thinkers and visionaries, architects of the European project. Instead, I will quote the words attributed to Mother Theresa. Apparently, she had attached these words on the wall of a children’s’ home in Kalkuta:



People are unreasonable, illogical, and self-centered, LOVE THEM ANYWAY

If you do good, people will accuse you of selfish, ulterior motives, DO GOOD ANYWAY
If you are successful, you win false friends and true enemies, SUCCEED ANYWAY
The good you do will be forgotten tomorrow, DO GOOD ANYWAY
Honesty and frankness make you vulnerable, BE HONEST AND FRANK ANYWAY
What you spent years building may be destroyed overnight, BUILD ANYWAY
People really need help but may attack you if you help them, HELP PEOPLE ANYWAY
Give the world the best you have and you'll get kicked in the teeth, GIVE THE WORLD THE BEST YOU'VE GOT ANYWAY.

Now, talking about the question of how to overcome the manifold challenges in today’s Europe, I would like to rephrase these worlds for the European Union today, and it would sound thus:
  • Member states and their political leaders are sometimes unreasonable, illogical, and self-centered, LOVE THEM ANYWAY
  • If you do good by investing in infrastructure, building roads and bridges, you will nevertheless be accused of selfish, ulterior motives and a wish to extend “diktat” from the above and of being “distant” and “soulless”, DO GOOD ANYWAY
  • Since the European Union has been successful, it has won false friends and true enemies, your friends are prepared to give up on you when difficult times come and your enemies accuse you fiercely whilst enjoying and marveling over your weakness, SUCCEED ANYWAY
  • The good you do will be forgotten tomorrow, DO GOOD ANYWAY, it might be remembered only in the history books but we are so much better off with the European Union then without.
  • Honesty and frankness make you vulnerable, BE HONEST AND FRANK ANYWAY because these are the values that are at the very core of the European ideals and you are not going to be able to outsmart those who cheat
  • What you spent years building may be destroyed overnight, BUILD ANYWAY, do not let the borders, old divisions and bitterness come and destroy the many years of your work
  • People really need help but may attack you if you help them, HELP PEOPLE ANYWAY, especially in your neighborhood that so much needs your attention and guidance, no matter how frustrating it can sometimes be
  • Give the world the best you have and you'll get kicked in the teeth, GIVE THE WORLD THE BEST YOU'VE GOT ANYWAY. 
Finally, lets remember that the Security Strategy of 2003 also has these words: “No single country is able to tackle today's complex problems on its own”. And that was the Security Strategy of the happy Europe of 2003! 
*An address at the Conference "The European Union: Imprint of the Latvian Presidency" on 15 February 2016 

pirmdiena, 2016. gada 1. februāris

Skatoties katrs savā nabā, Eiropas problēmas neatrisināsim



video


Tikai gadu pirms Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, 2003. gadā pieņemtajā Eiropas Drošības stratēģijā rakstīts “Eiropa nekad nav bijusi tik pārtikusi, tik droša un tik brīva. 20. gs pirmajā pusē piedzīvotās vardarbības vietā nācis agrāk Eiropas vesturē nepiedzīvots miers un stabilitāte”. Daudziem šie tagad tālu no realitātes esošie vārdi liek ilgoties pēc “tās”, 2003. gada miera un pārticības Eiropas. Tas ir cilvēcīgi un saprotami. Mazāk saprotami ir tas,  ka Eiropas Savienībā pašlaik ir politiķi, kas saka: “šodienas Eiropa nav tā Eiropa, ko mēs gribējām, dodiet mums citu Eiropu vai arī mēs šajā spēlītē nepiedalīsimies!”

Ir uzskats, ka Eiropas Savienības, šī agrāk nepieredzētā Eiropas integrācijas dižprojekta dzivējspēks ir krīzes. 2010. gadā Eiropas Savienību skāra bezprecedenta ekonomiskā krīze, kas tolaik apdraudēja lielāko un acīmredzamāko Eiropas Savienības integrācijas ieguvumu - vienoto valūtu eiro. Pašlaik Eiropu skar Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas un citu Eiropas kaimiņu reģionu  nestabilitātes izraisīta migrācijas krīze, kas apdraud vēl vienu Eiropas integrācijas ieguvumu un simbolu – Šengenas zonu - Eiropu bez robežām cilvēku brīvai plūsmai.

2010. gada ekonomiskā krīze Eiropas Savienībā radīja konfliktu starp ES ziemeļu un dienvidu dalībvalstīm. Tās rētas vēljoprojām nav pilnībā sadzijušas. Toreiz kā šī konflikta simbols bija Grieķijā kāda protestētāja turētais plakāts, kur Vācijas kanclere Angela Merkele bija attēlota ar savulaik Hitleram raksturīgām ūsām, tādējādi protestējot pret kancleres fiskālās disciplīnas politiku. Tagad migrācijas krīze radījusi dalījumu starp ES rietumiem un austrumiem – ES vecajām un jaunajām dalībvalsīm, arī ar atsaucēm uz traumējošo 2. pasaules kara pagātni.  Arī šī konflikta brūces tik ātri nesadzīs.

Paralēli tam, Latvijai nozīmīgais ES partneris – Lielbritānija šī gada 2. pusē rīkos referendumu par iespējamu izstāšanos no ES. Somijas parlaments drīz diskutēs 50.000 cilvēku parakstītu petīciju par izstāšanos no eirozonas. Pēdējas dienās atklātībā parādījusies informācija par plānotiem plaša mēroga t.s. Islama valsts uzbrukumiem visai Eiropai. 

Nestabilitātes, draudu un neparedzamības apstākļos, pirmais instinkts ir noslēgties, novilkt stingras un skaidras robežas ap savu mājas vietu, kur pagaidām viss ir droši, un par kuru primāri parūpēsimies. Tas palīdz iegūt skaidrību un kontroli pār savu vidi. Tomēr, skatoties savā nabā, Eiropas izaicinājumus nepārvarēsim.

Pie mums, Latvijā, tas labi redzams. Pagājušā gadsimtā nebija nevienas Eiropas līmeņa krīzes, kas nebūtu tieši skārušas Latviju. Tāpēc tāpat kā 2010. gadā, kad ekonomiskās krīzes risinājums bija “vairāk Eiropas”, arī tagad risinājums ir vairāk nevis mazāk Eiropas.

Ja ES valstis pieļaus fundamentālo kļūdu un risinājumus meklēs caur “mazāk Eiropas”, atjaunojot robežas un ceļot sienas, īslaicīgi mūsu problēma kļūs par nevis mūsu, bet mūsu “kaimiņu problēmu” un mūsu kaimiņu kaimiņu problēma savukārt kļūs par viņu kaimiņu problēmu. Tādā veidā Eiropa drīz sāks izskatīties pēc kontinenta, ko starpkaru periodā raksturoja naidīgums un noslēgšanās sevī. Eiropai un Latvijai tas beidzās traģiski.

Eiropas Savienība ir vairākkārt meklējusi risinājumus migrācijas krīzei, gan vienojoties par atbalstu Turcijai, lai nodrošinātu normālus dzīves apstākļus Turcijā bēgļu nometnēs esošajiem 2.5 miljoniem Sīrija bēgļu, gan runājot par kopēju Eiropas Savienības robežapsardzi, lai nepieļautu nekontrolētu cilvēku plūsmu pār Eiropas robežām, gan arī par atpakaļatgriešanas mehānisma ieviešanu, kas nodrošinātu, ka Eiropā patvērumu rod tikai tie, kas bēg no vajāšanas vai kara šausmām.

Diemžēl daudzi no šiem risinājumiem nav ieviesti tāpēc, ka Eiropas Savienības 28 dalībvalstīm ir atšķirīgs redzējums. Te arī neskaitāmie samiti un sanāksmes - ja uz tiem katrs atbrauc ar stingru pārliecību aizstāvēt savu teritoriju un nepiekāpties ne par centimetru, iznākums ir nekāds. Kamēr iznākums ir nekāds, Eiropas sabiedrība, redzot šķietamo nespēju rīkoties, zaudē ticību un pārliecību par ES rīcībspēju.


Vecgada nakts uzbrukumi sievietēm Vācijā, Ķelnē apliecināja, ka mums nevajadzētu būt naiviem, ka visi patvēruma meklētāji no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem automātiski zinās un pieņems Eiropas Savienības sabiedrībās pieņemtās uzvedības normas. Šādus pārkāpumus nedrīkst “pieciest”, tie ir ātri jāizmeklē un attiecīgi jāsoda. ES dalībvalstu tiesībsargājošām iestādēm, kas saskārušās ar šādiem gadījumiem, tie ātri un veiksmīgi jāizmeklē. Iespējams pāris tūkstoši noziedznieku nedrīkst apdraudēt Eiropas Savienības 500 miljonu iedzīvotāju nākotni.