pirmdiena, 2012. gada 12. marts

Cilvēki aiz pantiem

Ikdienas Saeimas darbā dažreiz aiz likumu pantiem pazūd cilvēks. Dažreiz pie “cilvēka aiz pantiem” deputāti mēģina atgriezties, iedzīvinot savu personisko pieredzi, vai, angliski sakot, vadoties no “gut feeling”. Izteikts “gut feeling” politiķis bija Džordžs juniors Bušs, ASV prezidents no 2000. līdz 2008. gadam. Tomēr viņa prezidentūra, kā arī citu politiķu pieredze rāda, ka ierobežotā un subjektīvā “gut feeling” ir derīga, bet absolūti nepietiekama politiķa pavadone. Veidi, kā atcerēties “cilvēku aiz pantiem” ir daudzi un dažādi.

Saruna ar Jēkabpils 2. vsk.12. klases skolēniem
Piektdienas rītā kopā ar kolēģi Andreju Judinu dodamies uz Jēkabpili. Tur tiekamies ar Jēkabpils 2. vidusskolas 12. klases skolēniem. Jēkabpils 2. vidusskola ir mazākumtautību skola, kas īsteno bilingvālās izglītības programmu – vismaz 60% no visiem mācību priekšmetiem māca latviešu valodā. Stundas sākumā, sirsnīgiem smiekliem skanot, novienojamies, ka skolēnus drīkstam fotografēt, jo lietojam sociālos tīklus, un nevienam nav pretenziju ieraudzīt savu foto mūsu profilos. Stundai atvēlētās 40 minūtes aizlido nemanot, skolēniem interesē jautājums gan par to, kāpēc policija nespēj apkarot “točkas”, par kuru eksistenci zina visa apkārtējā sabiedrība, gan arī kāpēc nepieciešams palielināt pensionēšanās vecumu. 

Ar Jēkabpils 2. vsk. direktoru Aleksandru Deini
Skolas direktors Aleksandrs Deinis ir pazīstams ar Somijas izglītības sistēmas reformu pieredzi, par kuru tikko, viesojoties Latvijā, stāstīja Somijas izglītības eksperts Pasi Salbergs. Somija augstāko izglītības kvalitāti pasaulē sasniegusi, jo par izglītības mērķi izvirzīja iespēju vienlīdzību skolēniem, atsakoties no elitārām skolām un standartizētiem eksāmeniem. Direktors atzīst, ka mazākumtautību skolu apmācības programmai ir taustāms labums – skolēni skolu beidz ar pamatīgām trīs valodu zināšanām. Tomēr mūsdienu laikmeta atspulgs esot redzams skolēnu gaidās – tie vēloties materāli labi nodrošinātu dzīvi uzreiz pēc skolas beigšanas.

Varakļānu Ģimnāzijas 12. klase
Tālāk mūsu ceļš ved uz mājīgo Varakļānu ģimnāziju. Skolā šajā dienā ir ragaviņu diena, mazie bērni jau pulcējas saules gaiši apspīdētajā skolas pagalmā – skan smiekli un klaigas. Arī šeit tiekamies ar 12. klases skolēniem. Klases lielajos logos redzami braši bērzi, kuri laikā, kad jaunieši liks eksāmenus un dosies lielās dzīves gaitās, būs jau salapojuši. Varakļānu ģimnāzijas skolēni šķiet pieredzējuši un zinoši, par dažām deputātu izteiktajām “naivajām” idejām pasmaida. Tomēr secinājums ir skarbs – lielākā daļa no skolēniem pēc ģimnāzijas beigšanas dosies uz Rīgu, atgriezīsies, ja redzēs personiskās un kopējās sabiedrības attīstības iespējas Varakļānos.

Tālāk dodamies uz Viļānu bibliotēku tikties ar Viļānu iedzīvotājiem. Īsti latgaliskā sirsnībā saņemam paldies, ka “nebijām lepni”. Diemžēl Viļānu novads, kurā nelielo vairākumu valodas referendumā pret krievu valodu kā otro valsts valodu nodrošināja “latviskais” Dekšāres pagasts, pārāk bieži tiekot vienkārši norakstīts Saskaņas centram. Pie tiem, kas domā citādi, parasti neviens nebraucot.


Viļānu bibliotēkā 
Vairākuma attieksmei ir milzu nozīme – Viļānos daudzas mājas ir konkrētu apsaimniekotāju ķīlnieki, jo daudzās no tām noprivatizēti mazāk kā 50 procenti dzīvokļu. Iegūt privātīpašumā dzīvokli daudziem savulaik nav licies svarīgi un sertifikāti, par kuriem to varēja izdarīt, vienkārši notrallināti. Šodien ciest par šiem lēmumiem, vai, pareizāk, lēmumu neesamību, nākas visiem daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem kopā. 



Vienotības Viļānu nodaļas dibināšana




Dienu noslēdz Vienotības Viļānu nodaļas dibināšana. Iespēja satikt līdzīgi domājošo saimi daudzos Latvijas novados ir relatīvi lielas politiskas partijas priekšrocība. Kā rosināt uzņēmīgos uzņemties vairāk, un kā kuplināt to pulku novada attīstībai, nevis barot Rīgu ar labākajiem un gaišākajiem novadu prātiem, ir mūsu tikšanās vadmotīvs (par to arī šeit). 

No Eiropas Savienības aptuveni 2000 reģioniem, Latgale attīstības ziņā ir saraksta apakšgalā, kamēr Rīga – apmēram pa vidu. Saistībā ar šo ir skaidrs, ka bez konkrētiem plāniem Latgales attīstībai katra nākošā viesošanās Latgalē būs arvien sarežģītāka.

ceturtdiena, 2012. gada 1. marts

Kā attīstīties: skats no Aizkraukles

Dodoties ceļā uz Jēkabpils pusi, labprāt izvēlos Daugavas kreisā krasta ceļu. Tas ir mazāk apdzīvots un Daugavas Sēlijas krasts ir saglabājis zināmu pirmatnējumu. Tomēr ziemas beigas, protams, nav labākais laiks, kad ceļot jebkur Latvijā – bedrainie ceļi un pelēcīgā, kūstošā sniega klātie lauki un miestiņi iešūpo nomākti apcerīgā noskaņā.  


Tāpēc spraigums un dzīvīgums, ar kādu tieku sagaidīta Aizkraukles novada ģimnāzijā, kur tikko noslēdzies Aizkraukles un tuvāko novadu jauniešu zinātniski pētniecisko darbu konkurss, ir pacilājošs. Skolas pārstāvji ar lepnumu stāsta, ka šogad zinātniski pētniecisko darbu tematika izcēlusies ar pielietojamību tautsaimniecībā – jaunieši pētījuši gan informācijas tehnoloģiju jautājumus, gan atjaunojamo energoresursu izmantošanu, gan dabas krāsvielu iespējas. Veiksmīgāko darbu autori piedalīsies tālākos notikumos Zemgales plānošanas reģionā un uzvarētājiem būs iespējas automātiski tikt iekļautiem Latvijas Lauksaimniecības Universitātes studentu sarakstā. Tomēr ne vienmēr jaunieši šīs iespējas izmantojot, jo Rīga ar tās piedāvātajām iespējām esot daudz pievilcīgāka. Patiesi, praktiski visi Latvijas novadi turpina noasiņot par labu Rīgai un Pierīgai. Aizkrauklei blakus esoša novada domes priekšsēdētājs tikai nosaka, ka tur vismaz Mārupes novada, proti, pārapdzīvotības problēmas neesot.


Iedzīvotāju skaita samazināšanās – teritoriju iztukšošanās, VARAM, VRAA iedzīvotāju skaita izmaiņas 2006. - 2011. gadā 

Šai problēmai precīzi kā āmurs naglai trāpa Aizkraukles ģimnāzijas skolēnu jautājums – dzirdam, ka Latvijas ekonomika atkopjas, bet reālu pienesumu savās ģimenēs nejūtam, darba Latvijā nav joprojām, cilvēki spiesti aizbraukt. Patiesi, viens no 2009. – 2010. gada ekonomikas krīzes smagākajiem aspektiem ir tas, ka Latvijā ir ievērojami pieaugusi nevienlīdzība – gan starp iedzīvotāju dzīves līmeņiem, gan arī reģionālā ziņā. Reģionālās attīstības atšķirību ziņā Latvija diemžēl ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā – bagātāko reģionu IKP ievērojami atšķiras no nabadzīgākajiem.


Reģionālā IKP uz 1 iedz. dispersija, %, 2008 , VARAM, VRAA 



Šis likumsakarīgi liek uzdot nākošo jautājumu – kā panākt izrāvienu novadu un Latvijas reģionu attīstībā. Valsts budžeta līdzekļu nepietiekamības apstākļos acis, protams, vēršas Eiropas Savienības struktūrfondu virzienā. Diemžēl 2007 – 2013. gada struktūrfondu programmēšanas perioda investīciju karte izskatās kā lupatu deķis – drīzāk nejaušību nekā plānveidīgu investīciju veidots. Par ES struktūrfondu naudu sacelti gan kultūras nami, gan sporta halles, kas daudzviet ir tikai daļēji izmantotas un darbojas kā papildus slogs jau tā nospriegotajiem pašvaldības budžetiem. Savukārt ieguldījumu darba vietu radīšanā bijis maz.


ES fondu ieguldījumi ar vietēja līmeņa ietekmi uz 1 iedz., Ls, VARAM, VRAA 2011. gada sākums  


Gan no sarunām ar skolēniem Aizkraukles ģimnāzijā, gan klausoties Aizkraukles un blakus esošo novadu vadībā, ir skaidrs, ka uzņēmējdarbības attīstības gars, kas attiecīgi radītu darba vietas, novados pats no sevis neradīsies. Tāpēc visi ar lielām cerībām gaida jauno Nacionālās Attīstības Plānu 2014.- 2020. gadam, ko pašlaik gatavo Ministru Prezidenta pakļautībā esošais Pārresoru Koordinācijas centrs un kuram hierarhiskā kārtībā ir jāpakļaujas gan struktūrfondu plānošanas dokumentiem, gan arī vietējām novadu attīstības stratēģijām. Kā mudināt uzņēmīgos uzņemties vairāk, izmantot iespējas un kā mudināt neuzņēmīgos kļūt uzņēmīgiem, ir daudzu novadu, arī Aizkraukles un tai blakus esošo pašvaldību lielais izaicinājums.

Un izaicinājums ir pamatīgs, jo vienlaikus dzirdu arī tik tipisko stāstu – vietējā veikalā par pārdevēju strādā jauna sieviete, kura tikko, kopā ar vēl 200 citiem jauniem absolventiem, Latvijas Universitātē ir ieguvusi bakalaura grādu … žurnālistikā.