sestdiena, 2013. gada 23. novembris



Visdziļākā līdzjūtība visiem, kurus skārusi Maxima nelaime. 


Visu mūsu kopējā nelaime. 

Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp, Pats visas elles var paciest. Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp Un kad viņš skatās tev acīs. 
Imants Ziedonis

piektdiena, 2013. gada 8. novembris

Ušakova ledusskapja demokrātija

Rīgas domes Licencēšanas komisija 2013. gada 7. oktobrī lēma par to, ka viena brauciena cena Rīgā sabiedriskajā transportā no 2014. gada 1. janvāra būs 1.20 eiro, jo esot pieaugusi brauciena pašizmaksa. Skaidrības par to, kā šī pašizmaksa veidojas, nebija un joprojām nav. Tomēr, lai neriskētu no “labā zēna” rīdzinieku acīs pārvērsties par “slikto zēnu”, tajā pašā dienā Nila Ušakova uzdevumā Rīgas domes vairākums lēma, ka tikai Rīgas pilsētā deklarētiem rīdziniekiem par braukšanu sabiedriskajā transportā pienāksies 50% atlaide. 

Savā 2013.gada 7. oktobra rakstā “Par biļetēm. Bez politikas” Nils Ušakovs šo
lēmumu skaidro, izmantojot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas analoģiju. Latvijas valsti viņš salīdzina ar “blokmāju”, un katrs atsevišķs dzīvoklis ir viena pašvaldība. Lai iedzīvotāji labāk izprastu Ušakova ieceri, viņš skaidro – neviens taču neiedomājas prasīt viena dzīvokļa iedzīvotājiem iznest kāpņutelpā savu ledusskapi, lai visi no tā barotos. Tātad pašreizējo situāciju, kurā visi Latvijas valsts iedzīvotāji par galvaspilsētas Rīgas sabiedriskā transporta izmantošanu maksā vienlīdzīgi, Ušakovs salīdzina ar kāpņutelpā iznestu ledusskapi, no kura labumiem nepamatoti barojas no attāliem stāviem sanākušie kaimiņi.
Šāda Ušakova uztvere ir tieša “vakar piedzimis” doktrīna. Ušakovs laikam nekad nav dzirdējis par to, ka Rīgas sirdī ir Brīvības piemineklis, kas uzcelts par visas tautas saziedotiem līdzekļiem un ko neaizskāra pat padomju vara, baidoties no iespējas tautas gruzdošās dusmas pārvērst liesmās. Jaukais zēns Ušakovs politiski represētai kundzei no Rūjienas, kas 14. jūnijā vēlēsies pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus, vēsā mierā pieprasīs dubultu braukšanas maksu tramvajā, lai tur nokļūtu un pēc tam padzertu tēju pie Rīgā dzīvojošās draudzenes. Tāpat Ušakovs ģimenei ar bērniem no Dundagas, kas 11. novembrī vēlēsies noskatīties izrādi Nacionālajā teātrī un pēc tam krastmalā pie pils mūra, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības izcīnīšanu ierakumos Daugavmalā 1919. gadā, nolikt svecītes, par nokļūšanu pie šīs “greznības” liks maksāt dubulti.
Rīgas domē pašlaik apspriež grozījumus 2013. gada budžetā. Kopumā šī gada budžetā varētu būt 50 miljonu latu liels deficīts. Tātad visa valsts kopumā 2014. gadā plāno dzīvot ar 1% budžeta deficītu, bet Rīgas pašvaldība, gluži kā pļēgurs, iespējams, 2013. gadu beigs ar 10% budžeta deficītu. Papildus septiņi miljoni latu paredzēti subsīdijās „Rīgas Satiksmei”. Tomēr leģitīmi ievēlētiem Rīgas domes deputātiem nav izdevies uzzināt, kā izlietota 2013. gadā „Rīgas Satiksmei” jau piešķirtā vairāk nekā 60 miljonu latu lielā dotācija un kā tiks izmantoti vēl papildus piešķiramie septiņi miljoni.
Runājot Ušakova ledusskapja demokrātijas kategorijās, visa valsts nākotnē var nonākt situācijā, kurā pļēgurs, izēdis savu ledusskapi tukšu, to izstumj kāpņutelpā un brēc, ka citiem tas jāsteidz piepildīt.