Vēstules no Kijivas

Kartona revolūcija Kijivā, 2025. gada jūlijs  Lai gan nu jau pierasta lieta, pirms nakts brauciena mājās no Kijivas vienmēr mazliet nervozēju. Ne tik daudz par “lielo” bildi – 8 stundu brauciens vilcienā, kas ir Ukrainas kara ekonomikas un sadzīves mugurkauls, protams, ir pakļauts briesmām, tomēr vienlaicīgi šodienas Ukrainas realitātē tas ir salīdzinoši drošs pārvietošanās veids. Drīzāk par to, kā tas būs mazā kupejas telpā būt kopā ar vēl 3 cilvēkiem – galu galā nakts braucienā šaurā vietā kopā aizmiegam, elpojam, sapņojam, mostamies. Šoreiz esmu kupejā kopā ar trīs jauniešiem – Romānu, Matveju un jaunu meiteni. Paspēju vien nodomāt, ka nakts droši vien būs nemierīga, jo jaunieši pļāpās, dīdīsies uz priekšu atpakaļ, īpaši no augšējām lāvām, un .. esmu jau cieši aizmigusi.     Kad pavadone mūs modina uz robežas, esmu 7 stundas gulējusi dziļā miegā. Kavējot laiku, vilcienam stāvot Ukrainas un Polijas robežkontrolē, uzsākam sarunu ar Matveju. Puisis ir no Krapovņickas pils...

“Dobrij ranoček” (labrītiņ!), svētdienas rītā, ienācis jogas studijā, saka ukraiņu vīrietis. Viena no pirmajām lietām, kuru ikviens, kurš kādu laiciņu uzturas Ukrainā, pamana, ir jaukais veids, kā ukraiņi saka “lūdzu” - buķ laska, esi tik laipns/-a. Sirsnīgi pasmaidīt lika pirmā reize, kad izdzirdēju šīs mīlīgās frāzes deminutīvu – “buķ lasočka” – esi [tik] laipniņa. Ukraiņu draugi un kolēģi saka, ka ukraiņu valodā pamazinājuma formām pakļaujams un čakli tiek pakļauts viss, padarot valodu mīlīgu un rotaļīgu.   Kad pēc-Maidana revolūcijas laikā, 2015. gadā, Eiropas Padomes vēlēšanu novērošanas misijā biju Kijivā, pārsteidza, cik krievvalodīga pilsēta toreiz bija, arī ukraiņu tautības cilvēkiem pirmā izvēle tomēr bija runāt krieviski. Te jāatzīst, ka ukraiņi dalījumu starp krievu un ukraiņu valodu agrāk un pat vēl joprojām izjūt citādi. Neesot tik radikālam kontrastam starp abām valodām, agrāk abu valodu vides galvaspilsētā bija saplūdušas. Tikko pārdzīvojusi smagāko ziemu kopš ...