Mans deviņgadīgais
dēls, sapratis, ka, visticamāk, no 2014. gada Latvijā vairs nevarēs norēķināties
ar latiem, apraudājās. “Mums ir tik skaista nauda”, viņš teica. Es viņam
pilnībā piekrītu. Ikreiz, kad paņemu rokās lata monētas ar vardīti, sniegavīru,
skursteņslauķi vai Nameja gredzenu, man gribas tās rokās apmīļot un nekad
neizdot. Tomēr nekas nav nepastāvīgāks par naudu maciņā – viens, divi,
sniegavīrs jau izkusis, vardīte aizlēkusi.
Ir cilvēki, kas, iebilstot
eiro ieviešanai Latvijā, min Dānijas piemēru, sak, lepnie dāņi 2000. gada
referendumā nobalsoja PRET eiro. Tomēr patiesība ir tāda, ka dāņu krona jau
kopš 1999. gada ir piesaistīta eiro un dāņi faktiski norēķinās eiro. Tomēr tad,
kad tiekas un par vienotās valūtas likteni lemj eirozonas finanšu ministri,
Dānijai durvis ir slēgtas. Tātad Dānija par simbolisko izvēli paturēt dāņu
kronu maksā ar to, ka tā faktiski norēķinās valūtā, par kuras likteni tai lemt
nav ļauts. Dānija, kas ir 6. vietā labklājības ziņā Eiropas Savienībā, var
atļauties šādu simbolisku iegribu. Bet vai to var atļauties Latvija? Mūsu lats taču jau kopš 2005. gada piesaistīts eiro.
Somija pievienojās
eiro 1999. gadā un pilnībā eiro norēķinās kopš 2002. gada. Toreiz un arī vēl
tagad daudzi jautā – kāpēc pragmatiskie somi ir tādi eiro entuziasti? Pirmais
iemesls ir pavisam vienkāršs – 1300 kilometri. Tik gara ir
Somijas-Krievijas robeža. Pēc atrašanās Krievijas impērijas sastāvā un
asiņainās un spēku ziņā nesamērīgās cīņas ar Padomju Krieviju 1940. gadā,
Somija ir gatava darīt visu, lai nostiprinātu savu ģeopolitisko piederību
Eiropai.
Otrkārt, 1990. gadu
sākumā Somija piedzīvoja dziļu banku un pamatīgu identitātes krīzi, kas sekoja
aizņemšanās radītam uzplaukuma burbulim. Pēc izkārpīšanās no krīzes, arvien
skaļāk skanēja balsis, ka pievilktās jostas jāatslābina un ekonomika jāstimulē aizņemoties.
Pievienošanās eiro tajā laikā nozīmēja disciplīnu – bija jāierobežo inflācija
un nesamērīgi budžeta tēriņi, Somija pievienošanās procesā redzēja iespēju
ieviest samērīgumu un pašdisciplīnu.
Treškārt, Somija
vēlējās būt teicamniece. Pēc 500 gadu zviedru dominances un atrašanās Krievijas
impērijā līdz 1. pasaules karam, tā jūtās kā Ziemeļvalstu bārenīte. Eiro
ieviešana Somijai bija būtisks pašapziņas jautājums. Teicamnieka sindroms ne
vienmēr ir slikts. Piemēram, cenšoties izveidot izglītības sistēmu ar
visvienlīdzīgākajām iespējām pasaulē, Somija šodien ierindojas pirmajās vietās savas
virspārējās izglītības kvalitātes ziņā.
Latvija vairs nevar
būt Baltijas teicamniece, jo Igaunija eiro ir pievienojusies jau 2011. gadā.
Tomēr mēs stabili cīnāmies par sudraba medaļu. Ne velti tikko amatā apstiprinātais
Lietuvas ministru prezidents Aļģirds Butkevičs ir teicis, ka Lietuvai tomēr
vajadzētu pacīnīties par pievienošanos eiro kopā ar Latviju 2014. gadā.
