Reģionālie mediji: nozīmīgs elements valsts demokrātijā

Bez aktīviem reģionālajiem medijiem pašvaldības iegrimst pašapmierinātībā un varas nemainīgumā. Tad tas klusi piezogas no muguras un sākt žņaugt valsts demokrātiju. Runa debatēs par Tiesībsarga ziņojumu.

Uzticība ir jāattaisno

Pēc 2008. – 2009. gada Parex bankas izraisītās vispārējās krīzes, kas Latvijas valsti gandrīz noveda bankrotā, Latvija ilgi un pamatīgi strādāja, lai atjaunotu savu reputāciju. Mūsu valsts paveica neticamo – jau 2014. gadā pievienojāmies vienotajai ES valūtai eiro, izpildot t.s. Mārstihtas kritērijus, kas vispārīgi raksturo valsts finanšu veselību. Aizdomas par naudas atmazgāšanu  Latvijas bankās arī kopš mūsu iestāšanās eirozonā bijušas kā melns negaisa mākonis veiksmes stāsta perifērijā, tomēr mūsu pārsteidzoši atgūtā reputācija ļāvusi to redzēt, bet vienlaikus neredzēt.

Latvijas bankas ir bijušas iesaistītas tādos starptautiskos skandālos  kā t.s. Magņitska naudas atmazgāšana, kad, pēc dažādām aplēsēm caur Latvijas bankām izceļoja 63 miljoni ASV dolāru no kopumā no Krievijas valsts budžeta izkrāptajiem 230 miljoniem. Moldovas, ES austrumu partnerības valsts attīstība un sabiedrības uzticība tika nopietni iedragāta, kad banku darījumu shēmās tur tika izlauplīts 1 miljards eiro un 300 miljoni no tiem tika atmazgāti caur Latvijas bankām. Tad nogranda aizpagājušās nedēļas ASV finanšu uzrauga FinCen  secinājums, ka ABLV banka, 3. lielākā Latvijas banka, naudas atmazgāšanu padarījusi par savu pamatbiznesu. 

ABLV gadījums šajā situācijā ir spilgti apliecinājis gan Eiropas Banku Savienības nepieciešamību, gan tās trūkumus. ABLV kā trešā lielākā Latvijas banka atrodas Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā, tomēr naudas atmazgāšanas jautājumi nav ECB, bet gan pašu ES dalībvalstu atbildība. Atbildīgie par naudas atmazgāšanas novēršanu ir konkrēti un skaidri identificējami – Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests un arī Latvijas Banka, kuras prezidents ir viens no 19 ECB padomes locekļiem, jo ECB uzraudzībā atrodas katras eirozonas dalībvalsts lielākās bankas un tā atbildīga par labi funkcionējošu finanšu sektoru eirozonā kopumā.

Šajā gadījumā ECB atrisināja to, kas Latvijā varēja kļūt par neizlēmības un agonijas stāstu – ABLV tiks likvidēta. ABLV “stāsts” ECB nav pārliecinājis, ECB uzskata, ka bankas glābšana nav sabiedrības interesēs. ECB prezidents Dragi ir komentējis, ka viņš nesaprotot, kāpēc vispār dalībvalstīm būtu jāizšķirās piesķirt “ārkārtas likviditātes atbalstu” bezcerīgu banku glābšanai, nosaucot to par “pagātnes palieku”, nepārprotami norādot uz to, ka Latvijas Banka paguva iegādāties ABLV vērstpapīrus par kopumā 297,2 miljoniem. Visiem, kas uzdod jautājumus, vai šis bija jēgpilns ieguldījums, Latvijas Banka gan skaidro, ka nodrošinājums esot 2 reizes vērtīgāks par ieguldītajiem finanšu līdzekļiem. Šajā kontekstā Latvijas Bankas lomai un lēmumam sniegt ārkārtas likviditātes atbalstu nepavisam nepalīdz fakts, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kam KNAB aizliedzis pildīt amata pienākumus un tiesa šo lēmumu atstājusi nemainīgu, turpina iet uz darbu un turpina sarunāties ar starptautiskajiem medijiem, stāstot par sazvērestībām, dzīvības draudiem un dažādu banku atriebībām mūsu valstī.  ZZS deputāta Valda Kalnozola iebilduma dēļ Saeima neuzticību I. Rimšēvičam neizteica jau 1. martā, bet varēs to izdarīt 8. martā. Atcerēsimies, šis nav balsojums par konkrētu cilvēku, šis būs balsojums par mūsu valsts uzticamību.