svētdiena, 2018. gada 25. marts
Reģionālie mediji: nozīmīgs elements valsts demokrātijā
piektdiena, 2018. gada 2. marts
Uzticība ir jāattaisno
Pēc 2008. – 2009. gada Parex bankas izraisītās vispārējās
krīzes, kas Latvijas valsti gandrīz noveda bankrotā, Latvija ilgi un pamatīgi
strādāja, lai atjaunotu savu reputāciju. Mūsu valsts paveica neticamo – jau
2014. gadā pievienojāmies vienotajai ES valūtai eiro, izpildot t.s. Mārstihtas
kritērijus, kas vispārīgi raksturo valsts finanšu veselību. Aizdomas par naudas
atmazgāšanu Latvijas bankās arī kopš
mūsu iestāšanās eirozonā bijušas kā melns negaisa mākonis veiksmes stāsta
perifērijā, tomēr mūsu pārsteidzoši atgūtā reputācija ļāvusi to redzēt, bet
vienlaikus neredzēt.
Latvijas bankas ir bijušas iesaistītas tādos starptautiskos
skandālos kā t.s. Magņitska naudas
atmazgāšana, kad, pēc dažādām aplēsēm caur Latvijas bankām izceļoja 63 miljoni
ASV dolāru no kopumā no Krievijas valsts budžeta izkrāptajiem 230 miljoniem.
Moldovas, ES austrumu partnerības valsts attīstība un sabiedrības uzticība tika
nopietni iedragāta, kad banku darījumu shēmās tur tika izlauplīts 1 miljards eiro
un 300 miljoni no tiem tika atmazgāti caur Latvijas bankām. Tad nogranda
aizpagājušās nedēļas ASV finanšu uzrauga FinCen
secinājums, ka ABLV banka, 3. lielākā Latvijas banka, naudas atmazgāšanu
padarījusi par savu pamatbiznesu.
ABLV gadījums šajā situācijā ir spilgti apliecinājis gan
Eiropas Banku Savienības nepieciešamību, gan tās trūkumus. ABLV kā trešā
lielākā Latvijas banka atrodas Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā, tomēr
naudas atmazgāšanas jautājumi nav ECB, bet gan pašu ES dalībvalstu atbildība.
Atbildīgie par naudas atmazgāšanas novēršanu ir konkrēti un skaidri
identificējami – Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija,
Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas
dienests un arī Latvijas
Banka, kuras prezidents ir viens no 19 ECB padomes locekļiem, jo ECB uzraudzībā
atrodas katras eirozonas dalībvalsts lielākās bankas un tā atbildīga par labi
funkcionējošu finanšu sektoru eirozonā kopumā.
Šajā gadījumā ECB atrisināja to, kas Latvijā varēja kļūt
par neizlēmības un agonijas stāstu – ABLV tiks likvidēta. ABLV “stāsts” ECB nav
pārliecinājis, ECB uzskata, ka bankas glābšana nav sabiedrības interesēs. ECB
prezidents Dragi ir komentējis, ka viņš nesaprotot, kāpēc vispār dalībvalstīm
būtu jāizšķirās piesķirt “ārkārtas likviditātes atbalstu” bezcerīgu banku
glābšanai, nosaucot to par “pagātnes palieku”, nepārprotami norādot uz to, ka
Latvijas Banka paguva iegādāties ABLV vērstpapīrus par kopumā 297,2 miljoniem.
Visiem, kas uzdod jautājumus, vai šis bija jēgpilns ieguldījums, Latvijas Banka
gan skaidro, ka nodrošinājums esot 2 reizes vērtīgāks par ieguldītajiem finanšu
līdzekļiem. Šajā kontekstā Latvijas Bankas lomai un lēmumam sniegt ārkārtas
likviditātes atbalstu nepavisam nepalīdz fakts, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs
Rimšēvičs, kam KNAB aizliedzis pildīt amata pienākumus un tiesa šo lēmumu
atstājusi nemainīgu, turpina iet uz darbu un turpina sarunāties ar
starptautiskajiem medijiem, stāstot par sazvērestībām, dzīvības draudiem un
dažādu banku atriebībām mūsu valstī. ZZS
deputāta Valda Kalnozola iebilduma dēļ Saeima neuzticību I. Rimšēvičam
neizteica jau 1. martā, bet varēs to izdarīt 8. martā. Atcerēsimies, šis nav
balsojums par konkrētu cilvēku, šis būs balsojums par mūsu valsts
uzticamību.
Abonēt:
Ziņas (Atom)