pirmdiena, 2013. gada 16. decembris

U-pagrieziens

Kad Armēnijas prezidents 2013. gada vasarā paziņoja par U-pagriezienu (U-turn) attiecībās ar Eiropas Savienību, atsakoties no idejas ar Eiropas Savienību noslēgt Asociācijas un t.s. ES un Armēnijas Padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības līgumu, sabiedrība paburkšķēja, pieņēma prezidenta solījumu, ka Muitas savienība ar Krieviju neapgrūtinās saišu veidošanu ar Eiropas Savienību un par šo vairāk vai mazāk aizmirsa. Armēnijas situācija ir neapskaužama – tā ir faktiskā kara stāvoklī ar Azerbaidžānu Kalnu-Karabaha reģiona dēļ un tai nav nekādu ekonomisku vai citāda veida attiecību ar lielāko kaimiņu Turciju.

Savukārt Ukrainas prezidenta Janukoviča pēkšņais 21. novembra paziņojums par U-pagriezienu attiecībās ar Eiropas Savienību ir izsaucis tik asu reakciju, ka jau gandrīz mēnesi Kijevas ielās atrodas protestētāji, protesti kulminācijās  sasniedz vairāku simtu tūkstošu cilvēku līdzdalību. Ukrainas augstākās amatpersonas publiski ir norādījušas, ka lēmums par nepievienošanos Asociācijas un tirdzniecības līgumam ar Eiropas Savienību radies Krievijas spiediena rezultātā. Tomēr Krievijas amatpersonas to turpina noliegt un apgalvo, ka nepievienošanās līgumam esot tikai un vienīgi Ukrainas izvēle.

Ukrainas sabiedrībai šī izvēle ir skaidra – pēc Padomju savienības sabrukuma Polijas un Ukrainas dzīves līmenis bija apmēram līdzīgs. Pēc sekmīgas integrācijas Eiropas Savienībā Polijas iekšzemes kopprodukts pašlaik apmēram 3 reizes pārsniedz Ukrainas. Turklāt Ukrainai pašlaik ir viens no dārgākajiem ārējiem parādiem pasaulē – tā apkalpošana maksā milzu līdzekļus no tā jau nabadzīgā valsts budžeta. Ukrainas parlamenta deputāti no paša prezidenta Janukoviča Reģionu partijas ir pilnīgā neizpratnē – tie vairāk nekā gadu intensīvi strādāja pie likumiem, kas ļautu parakstīt Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, bet tagad prezidents vēlas izdarīt  U-pagriezienu.

Kā to pašlaik redzam Ukrainā, šādu U-pagriezienu sekas var būt dramatiskas. Ilgstoši protesti un Ukrainas prezidenta mētāšanās starp Briseli, Maskavu un Ķīnu  pamatīgi iedragājuši jau tā smagā situācijā esošo Ukrainas ekonomiku. Domājot par politiskajiem U-pagriezieniem, nāk prātā britu premjeministres Margaritas Tečeres leģendārais teiciens, kad partija viņu aicināja mazināt ekonomisko reformu tempu: “You turn [U-turn] if you want to. The lady's not for turning” - “U-pagriezieties, ja vēlaties, [šī] lēdija nav [domāta] griešanai”. Šis teiciens un Tečeres politiskā stāja kopumā ir leģendāra, demonstrējot politisko principialitāti.


Nekaunīgais spiediens uz Ukrainu no Krievijas puses droši vien arī ir ietekmējis Vācijas prezidenta Gauka, Igaunijas prezidenta Ilvesa un Francijas prezidenta Olanda lēmumus nepiedalīties Soču Olimpiskajās spēlēs 2014. gadā. Es būtu priecīga, ja arī Latvijas prezidents Andris Bērziņš spētu ieņemt principiālu nostāju šajā ģeopolitiski tik svarīgajā jautājumā.

pirmdiena, 2013. gada 2. decembris

Nils aizspēlējies


Mums, Nila Ušakova vienaudžiem, droši vien atmiņā no bērnības saglabājusies poļu rakstnieka Januša Korčaka grāmata par karali-zēnu Matiušu Pirmo. Pēc
tam, kad Matiušs nejauši kļūst par karali, viņš paslepeni aizzogas karā, ko iesākuši kaimiņvalstu karaļi, un kļūst par kādas tālas valsts karaļa sirdsdraugu. Atgriezies mājās, viņš uzsāk plašas reformas – katram karaļvalsts bērnam ik dienas pienākas saldumi un vasaras bērni pavada par karaļvalsts naudu sarūpētos atpūtas namos. Problēmas karalim Matiušam sākas tad, kad bērni, pārauguši bērnu vecumu, joprojām vēlas katru dienu saņemt ierasto saldumu devu un baudīt visas bērniem piešķirtās privilēģijas. Spēle grāmatā beidzas nežēlīgi – Matiušs tiek izsūtīts uz vientuļu salu.

Likuma “Par pašvaldībām”, kam vajadzētu būt katras pašvaldības vadītāja rokasgrāmatai, 15. panta Pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas” 14. punkts nosaka: “nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu”.  Ielieciet interneta google meklētājā vārdus: “Ušakovs Ameriks Re&Re”, meklētājā nospiediet izvēli “attēli” un jums pretī velsies rinda fotogrāfiju ar smaidošu Nilu Ušakovu un Andri Ameriku baltajās celtniecības kompānijas “Re&Re” (un arī citu uzņēmumu) ķiverēs, atklājot, uzsākot un veicinot dažādus būvprojektus. Laikam savā izpratnē par pašvaldības vadītāja darbu kā spēli, Nils Ušakovs šādā veidā pārbauda šo projektu būvniecības procesa tiesiskumu.

Pēc Zolitūdes Maxima traģēdijas Nils Ušakovs steidzās skaidrot, ka Rīgas pilsētas  “būvvalde strādā līdzīgi kā Uzņēmumu reģistrs. Būvvalde pārbauda iesniegto dokumentu atbilstību normatīviem. Vai ir visi zīmogi, vai ir visi paraksti”. Savukārt pašas Rīgas pilsētas būvvaldes nolikums vēsta: “Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk – Būvvalde) ir Rīgas domes priekšsēdētāja pakļautībā esoša pašvaldības iestāde, kas Rīgas pilsētā pārzina un kontrolē būvniecību”. Tad jau pēc Ušakova teiktā sanāk, ka Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs pēc Zolitūdes Maxima traģēdijas ir ievērojami pārsniedzis savas pilnvaras. Kā zināms pēc Maxima objekta apskates Imantā, tā būvatļauja tika apturēta, skaidrojot, ka “veikala vitrīnu dalījums neatbilst projektam, tāpēc tā uzskatāma par patvaļīgu būvniecību [..]. Ēkas un tās labiekārtojuma novietojums dabā neatbilst projektā paredzētajam - tas būs jānovērš, veicot izmaiņas būvprojektā”. Šie secinājumi taču ir krietni plašāki nekā tikai papīru apskate, vai ne?

Diemžēl šāda Nila Ušakova izpratne par pašvaldības funkcijām un uzdevumiem uz ilgiem laikiem ir pārvilkusi svītru, tajā skaitā Nila Ušakova partijas biedru atbalstītajai valsts funkciju decentralizācijai, nododot vairāk varas pašvaldībām. Uz to jau gadiem aicina daudzu atbildīgu un efektīvi strādājošu pašvaldību vadītāji. Ja jau lielākā Latvijas pašvaldība Rīga acīm redzami netiek galā pat ar tai likumā noteiktajām funkcijām, par kādām papildus funkcijām vēl varētu būt runa?

Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova spēļmantiņu klāstā jau ir t.s. puteņa biļetes, sabiedriskā transporta braukšanas atlaides Rīgā cilvēkiem vecumā līdz 75 gadiem, vides reklāmas aizliegums apkaimēs, kur pamatā dzīvo citu politisko spēju atbalstītāji. Cik ilgi vēl Nils turpinās spēlēties?