ceturtdiena, 2011. gada 17. februāris

Ilgu Biti amatos!



Ilgas Bites 1974. gada vēlēšanu plakāts
Man saglabājies 1974. gada PSRS Augstākās padomes vēlēšanu plakāts, kurā vēlētāji tiek iepazīstināti ar Komunistu un bezpartejisko bloka kandidāti Ilgu Biti. Plakātā aprakstīts Ilgas Bites dzīves gājums: „Ilga Bite slaucējas profesiju apguva ar lielu ieinteresētību un atbildības sajūtu. Saimniecībā viņa viena no pirmajām sāka mehanizēto slaukšanu. Prasmīgi kopjot lopus, organizējot dzīvnieku racionālu barošanu, viņa no gada gadā palielināja izslaukumus no savas grupas govīm”. Šajā plakātā spilgti redzami padomju sistēmas amatu kandidātu atlases principi – pārfrāzējot populāro padomju laika teicienu - dodiet pareizo cilvēku, dzīves aprakstu un pagātnes sasniegumus atradīsim.

Šodien Saeima lēma par Saeimas Kārtības ruļļa grozījumiem, kas paredzētu atklātos balsojumus lielākās daļas amatpersonu, tajā skaitā tiesībsarga, ģenerālprokurora, tiesnešu iecelšanā amatos. Vienotības deputāti šos grozījumus iesniedza, lai izbeigtu nelāgo aizmugures darījumu praksi, kur augstu amatpersonu kandidatūras tiek slepeni sabīdītas, nodrošinot pareizo cilvēku nonākšanu pareizajās vietās. Slēpjoties aiz aizklātajiem balsojumiem, diskusijas par kandidātu piemērotību amatam izpaliek, deputātiem nav jāskaidro savs balsojums, pietiek tikai sekot partijas disciplīnai. Aizklātie balsojumi ir šīs slepenās darījumu politikas garants.

Aizklāto balsojumu posts vistiešākajā veidā atklājās tiesībsarga meklēšanas procesā. Sabiedrībā augsti cienīti cilvēktiesību un labas pārvaldības speciālisti no šī piedāvājuma atteicās, jo pēc ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa paziņojuma, ka attiecībā uz tiesībsarga amatu jāievēro partiju kvotas, negribēja piedzīvot tādu augstas raudzes profesionāļu kā Jānis Maizītis, Andrejs Judins un Māris Vīgants pazemojumu. Šo cilvēku kandidatūras, Saeima, slēpti lemjot un neskaidrojot sava balsojuma iemeslus, vienkārši noraidīja, „slepeni izsmērējot pa sienām”.

Šodienas balsojums Saeimā par kārtības ruļļa grozījumiem spilgti pierādīja, kurām partijām nepieciešams saglabāt aizklāto balsojumu manipulatīvo instrumentu un turpināt muļļāt amatpersonu izraudzīšanu, tādējādi vājinot visus valsts varas atzarus.

Par aizklātu balsojumu atcelšanu bija visi Vienotības un Nacionālās apvienības deputāti, pret bija Saskaņas centra, ZZS un PLL deputāti, izņemot trīs, kas atturējās. Ar balsojuma rezultātiem var iepazīties šeit: deputātu balsojums par aizklāto balsojumu atcelšanu.






otrdiena, 2011. gada 15. februāris

Mirušie iet

Gan ķirbis, gan kariete šajā gadījumā vērtējami vienādi
‘Dead men walking’, teica bijušais Austrijas pretkorupcijas institūcijas vadītājs Martins Kroitners (Martin Kreutner), rādot Eiropas valstu preokorupcijas biroja vadītāju kopbildi. Ar to viņš domāja, ka pretkorupcijas aģentūras lielākajā daļā valstu ir kā meteorīti – sākotnējais spožumus ātri dziest. Parasti pretkorupcijas aģentūras tiek izveidotas vai nu tādēļ, ka pretkorupcijas jautājumi iegūst nozīmīgu vietu priekšvēlēšanu kampaņas diskursā vai arī starptautiska spiediena rezultātā (piemēram, kad valsts cīnās par pievienošanos Eiropas Savienībai vai NATO), tāpēc nevis to izveidošana, bet tieši to darbības ilgtspēja ir būtisks izaicinājums.
Pretkorupcijas organizāciju būtībā ietverts kāds paradokss – lai tās būtu savā darbībā efektīvas, tām nepieciešama neatkarība. Līdzko tās kļūst savā darbībā efektīvas, palielinās centieni mazināt to neatkarību. Tā piemēram, Portugāles parlaments pirms vairākiem gadiem vienā vienīgā balsojumā ar parastu balstu vairākumu pieņēma lēmumu par to, ka Portugāles pretkorupcijas aģentūra, kas tikko bija sākusi gūt vērā ņemamus panākums, ir vienkārši jālikvidē.
M. Kroitnera pārnestā nozīmē domātais teiciens īpaši šausminoši skan saistībā ar pagājušajā nedēļā atklātībā izskanējušo informāciju, ka ir pasūtīts atentāts pret KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Stīķi (http://www.ir.lv/2011/2/5/latvijas-radio-pasutita-strikes-slepkaviba). Lai cik necienīgi un neticami attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalsti tas neizklausītos, šis ir savdabīgs robežpunkts KNAB pastāvēšanā, kas pierāda – KNAB nav nekāds meteorīts. Ar šo KNAB paradoksālā kārtā ir apliecinājis, ka tas ir ilgtspējīgs korupcijas apkarošanas instruments, ko, pateicoties tajā strādājušo apņēmībai un spēkam un arī tiesiskajam regulējumam, ir grūti politiski ietekmēt. Jutas Strīķes dzīvības un veselības nosargāšana tagad ir būtisks pārbaudījums Latvijas iekšlietu sistēmai un Latvijas sabiedrībai.
Vairākos komentāros ir izskanējis, ka es kā Saeimas deputāte neesmu darījusi pietiekami, lai panāktu KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša atcelšanu no amata, jo viņa plānotās KNAB reorganizācijas un citas darbības ir KNAB darbību un tā korupcijas apkarošanas spēju graujošas. Problēmas KNAB darbā parādījās jau pirms gada, kad kļuva skaidrs, ka iekšējās pretrunas apdraud KNAB darbaspējas. Tomēr, lai gan tiesiskais regulējums attiecībā uz KNAB neatkarību nav pilnīgs, KNAB ir diezgan ugunsdrošs pret politisku iejaukšanos, ja tā pārraugs ministru prezidents un Saeima seko likumā noteiktajam.
Atgādināšu, ka toreizējā premjera Aigara Kalvīša 2007.gada mēģinājumi pretēji Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam pret A. Loskutovu ierosināt disciplinārlietu un atstādināt viņu no amata, izraisīja t.s. Lietussargu revolūciju, kad Doma laukumā pulcējās ap 7000 cilvēku, lai protestētu pret šo Kalvīša lēmumu un tiesisko nihilismu kopumā. Alekseju Loskutovu no amata Saeima atcēla tikai tad, kad premjera izveidota komisija, ko vadīja toreizējais ģenerālprokurors Maizītis, paziņoja, ka ‘Loskutovs kā iestādes vadītājs nedarīja visu, lai iestādē būtu izveidota droša kontroles uzskaites sistēma tam, kā tiek glabāti lietiskie pierādījumi’.
Līdzīga situācija ir pašlaik. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, realizējot savas KNAB pārrauga funkcijas, kas paredzētas Korupcijas novēršanas un apkarošanas likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā, ir atzinis N. Vilnīša plānoto reorganizāciju KNAB par prettiesisku. Tomēr, kamēr prokuratūra nav pabeigusi pārbaudi par tās rīcībā esošajiem KNAB darbinieku iesniegumiem attiecībā uz Vilnīša darbību nelikumību, kas dotu pamatu izveidot ģenerālprokurora vadītu  komisiju un atkarībā no tās secinājumiem Saeimas lemšanai virzīt jautājumu par Vilnīša neatbilstību amatam, jebkādi citi N. Vilnīša noņemšanas mēģinājumi būtu prettiesiski un izietu ārpus likumu rāmjiem.
Konkrēts, caurskatāms tiesiskais regulējums, kas nodrošina pretkorupcijas aģentūru politisku neatkarību, Martina Kroitnera uzskatā ir pirmais priekšnoteikums ilglaicīgam to darbam. Un tam ir jābūt neitrālam dažādos scenārijos – gan kad pelnrušķīte ir pelnrušķīte, gan kad princese. Tāpat gan kariete, gan ķirbis šajā ziņā ir vērtējami vienādi.

pirmdiena, 2011. gada 7. februāris

Spēks vai aizsargmūris


Pagājušā gada beigās plaši izskanēja informācija par Latvijas jauniešu izglītības līmeni, balstoties uz Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācijas (OECD) Starptautiskās Studentu Novērtēšanas programmas (PISA) pētījumu par 15-gadīgu skolēnu prasmēm. PISA vērtēja skolēnu spējas uztvert, interpretēt un izvērtēt tekstus. Kopējā lastītprasmes vērtējumā Latvijas skolēni ievērojami atpaliek no OECD valstu vidējiem rādītājiem. Kopumā 65 valstu vērtējumā Latvija skolēnu lasītprasmes ziņā ir pa vidu – 30. vietā, Igaunija – 13. vietā, Lietuva – 40. vietā. PISA pētījuma kopsavilkumā atrodama šāda atziņa: „Pasaule ir vienaldzīga pret tradīcijām un pagātnes slavu, tā nepiedod vājumu un pašapmierinātību, tai vienaldzīgi vietējie paradumi. Panākumus gūst tie ļaudis un valstis, kas spēj ātri piemēroties, kas nesūdzas un ir atvērti pārmaiņām”.


Šo atziņu vēlreiz atsaucu atmiņā pagājušajā ceturtdienā, kad atturējos Saeimas balsojumā par Nacionālās apvienības iesniegto likumprojektu, ka jānosaka aizliegums darba devējiem izvirzīt nesamērīgas prasības ne-Eiropas Savienības valstu valodu zināšanām iespējamiem darbiniekiem. Uzskatu, ka Latvijas valsts pastāvēšanas jēga patiešām ir Latvijas nācijas nostiprināšana un attīstība un visu veidu atbalsts latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai. Patiešām ir nepieņemami un nesamērīgi, ja valsts un pašvaldību institūcijās, aģentūrās vai kapitālsabiedrībās tiek izvirzītas nesamērīgas prasības zināt krievu valodu.


Tomēr šajā kontekstā baidos no kā cita. Kā rāda pieminētais PISA pētījums, Latvijas jauniešu zināšanas nav tās spožākās un to konkurētspēja pasaules tirgū nav daudzsološa. Jau šodien Latvijas valsts augstskolas beigušie krievu jaunieši ir labākā situācijā nekā latvieši, jo viņi līdztekus dzimtajai valodai ļoti labi runā arī latviski un tādejādi ir darba tirgū pievilcīgāki. Pat ja Saeima uzcels aizsargmūri latviešu jauniešu tiesībām nezināt krievu valodu, praksē tas neizskaudīs diskrimināciju.


Lai gan britu ekonomista Adama Smita tirgus neredzamās rokas jēdzienam ir konkrēti ierobežojumi, nevar apgāzt apgalvojumu, ka darba devējs vienmēr meklēs darbinieku, kas prasmju un iemaņu ziņā ir daudzpusīgs un elastīgs. Nezinot vismaz divas vai pat trīs svešvalodas, latviešu jaunieši tiek un tiks izspiesti no darba tirgus. Ja vēlēsimies, lai latviešu jaunieši strikti apgūst un pārzina tikai Eiropas Savienības valodas, turpināsim gatavot kadrus darbam ārzemēs. Šosestdien viesojos Rēzeknē. Tur viens no Kārsavas novada deputātiem latgaliešu krāšņajā izteiksmē aprakstīja nesen apmeklētas bēres Pudinovas ciemā, kur no ciema 40 jauniešiem palikuši vien desmit, mazāk spējīgie, kas nav spējuši pašu spēkiem uz ārzemēm aizbraukt.