ceturtdiena, 2014. gada 6. marts

Krievijas kaimiņi

Krievija ar agresiju pret Ukrainu ir apliecinājusi, ka tās kaimiņvalstīm ir par ko
uztraukties. Krievijas Dumas vienbalsīgais pagājušās sestdienas lēmums atļaut Krievijas federācijas armijas ieiešanu Ukrainā, ir tikai gara, spiediena pilna procesa kulminācija.

Pagājušā gada nogales protestus Kijevā izraisīja Ukrainas prezidenta Janukoviča pēkšņais lēmums par asociācijas līguma, kas iekļāva dziļākas un vispārējas tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību, neparakstīšanu 2013. gada novembrī. Šī līguma parakstīšana bija viens no Janukoviča priekšvēlēšanu kampaņas solījumiem un pēc ievēlēšanas 2010. gadā Janukovičs izvirzīja ciešāku integrāciju ar Eiropas Savienību par vienu no savas prezidentūras prioritātēm. Pie likumdošanas bāzes sagatavošanas strādāja tajā skaitā paša Janukoviča Reģionu partijas pārstāvji, kuriem prezidenta pēkšņais lēmums bija šoks, jo parija savu 2012. gada parlamenta vēlēšanu kampaņu balstīja uz solījumu turpināt ciešāku integrāciju Eiropas Savienībā.

Jau pagājušajā vasarā Krievija uzsāka ekonomisku spiedienu pret Ukrainu, aizliedzot daļas preču importu un paceļot ievedmuitu citām. Ukrainas amatpersonas publiski ir vairākkārtīgi atzinušas, ka lēmums neparakstīt asociācijas līgumu 2013. gada novembrī  tika pieņemts Krievijas Federācijas ekonomiska un politiska spiediena rezultātā.
 
Tiem, kas sapņo, ka ar Krieviju var vedot ekonomiskās attiecības pilnīgi “bez politikas” šeit tikai daži fakti par dabasgāzes piegādēm no Krievijas Ukrainai. 2010. gadā Ukrainas prezidents Janukovičs piekrita Krievijas Melnās jūras flotes uzturēšanās pagarināšanai Krimā pagarināšanai un saņēma dabas gāzes atlaidi. 2013. gada decembrī, kad Janukovičs bija pagriezis muguru EU, sekoja vienošanās par ievērojamu dabas gāzes piegāžu atlaidi. Tagad, kad Janukovičs aizbēdzi no Ukrainas, Krievija ir brīdinājusi par dabas gāzes atlaides  atcelšanu.

Ukrainas stāstu 2008. gadā jau piedzīvoja Gruzija. Pēc Baltijas valstu pievienošanās NATO, Gruzija 2008. gadā bija vienīgā bijusī padomju republika, kurai ir bijušas nopietnas izredzes sagaidīt aicinājumu pievienoties NATO aliansei. Tomēr kad pienāca Bukarestes sammits 2008. gada beigās, Gruzijas teritorijā, okupētajās Dienvidosetijā un Adhāzijā atradās Krievijas bruņotie spēki. Tas cerības par Gruzijas pievienošanos NATO atsvieda nenoteiktībā. 2014. gada Soču olimpinādes kontekstā turpinājās Abhāzijas un Dienvidosetijas robežu nostiprināšana Gruzijas teritorijā.

Zviedrija, kas pēdējos 200 gadus spējusi izvairījusies no kara un stingri sargā savu neitralitāti, pēc 2013. gada Lieldienu incidenta tagad nopietni diskutē par  pievienošanos NATO. Kā zināms, seši Krievijas bumbvedēji, kas esot simulējuši uzbrukumu Zviedrijas teritorijai, pagājušajā gadā bīstami pietuvojās Zviedrijas gaisa telpai.

Diemžēl Krievijas kaimiņiem ir par ko uztraukties.      

pirmdiena, 2014. gada 3. marts

Elitāro sociāldemokrātu šarms



Leģendārajā bērnu multiplikācijas filmā “Vinnijs Pūks” lācītis Pūks ar balonu cēlās debesīs, un, mēģinot apmānīt bites, skaitīja: “es esmu maziņš mākonītis, esmu esmu maziņš mākonītis”. Tieši tāpat Saskaņas Centrs, kura simbolikā un retorikā netrūkst sociālistiskajām partijām raksturīgā sarkanā, nereti mēģina pārliecināt, ka arī viņi ir - mazs, sociāldemokrātisks mākonītis. Bet vai tā ir?

Pagājušonedēļ Saskaņas Centra deputāti Saeimas darba kārtībā bija iesnieguši priekšlikumu par tā saukto attaisnoto veselības un izglītības izdevumu griestu paaugstināšanu minimālās algas līmenī. Pašlaik ikvienam nodokļu maksātājam, iesniedzot savu gada deklarāciju, ir tiesības deklarēt izdevumus veselības aprūpei un izglītībai, kas tiek mīnusoti no personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokļi apliekamā ienākuma, un noteiktais izdevumu apjoms katrai no kategorijām (veselība un izglītība) ir 213 EUR (150 Ls).

Trešdaļas Latvijas iedzīvotāju darba alga šobrīd ir minimālās algas līmenī un absolūti lielākā daļa nevar atļauties tēriņos maksas izglītībai un veselības aprūpei pat pietuvoties pašlaik noteiktajiem 213 EUR gadā. Valdība noteica nevienlīdzības mazināšanu par vienu no 2014. gada budžeta prioritātēm. Tās ietvaros tika palielināta minimālā alga (tagad 320 EUR), pacelts atvieglojums par apgādībā esošajām personām (tagad 165 EUR) un nedaudz paaugstināts neapliekamais minimums (tagad 75 EUR). Tomēr, apskatot šo izmaiņu ietekmi uz nelielo algu saņēmējiem, redzam, ka no šiem lēmumiem ievērojami iegūst cilvēki, kuru algas ir virs vidējās - 713 EUR, īpaši ja ģimenē ir 2 vai vairāk bērni. Savukārt tos, kuru algas ir mazas, šīs izmaiņas īpaši turīgākus nepadara, jo algas apmērs aptuveni atbilst paaugstināto atvieglojumu kopējam apmēram.

Tādējādi šodien aktuālākais jautājumu ir – kādai jābūt politikai, lai patiešām atbalstītu cilvēkus ar maziem ienākumiem, nevis kā piedāvāt papildus “bonusus” tiem, kas pelna labi. 2012. gadā 85 procenti no visiem iedzīvotājiem attaisnoto izdevumu kategorijās nepārsniedza 213 EUR gadā. Kopā attaisnotos izdevumus par izglītību 2012. gadā deklarēja vien 26 tūkstoši cilvēku un to vidējā summa bija 187 EUR. Medicīnas izdevumiem tā vidēji bija vien 41 EUR gadā. Par medicīnas izdevumiem, kuriem nav attaisnoto izdevumu ierobežojumu (zobārstniecība un plānotās operācijas), vidējā summa bija 60 EUR gadā. Redzams, ka Saskaņas Centra ierosinātos attaisnoto izdevumu grieztus sasniegtu tikai apmēram 15% no visiem, kad deklarē attaisnotos izdevumus (apmēram 2.5% no visiem nodokļu maksātājiem). Tomēr, kas svarīgi - tie nedaudzie, kuri tērē daudz, atļaujas patiešām bagātīgus tēriņus. 2012. gadā uz nākošo gadu attaisnotajiem izdevumiem tika pārnestas summas 55 miljonu latu apmērā, to kopā iztērējuši nedaudzi. No šīs analīzes redzams, ka cilvēkus ar maziem ienākumiem attaisnoto izdevumu griestu pacelšana papildus neatbalsta, jo tie nevar atļauties ne dārgu maksas izglītību, ne arī dārgu medicīnas pakalpojumu apmaksu vai veselības apdrošināšanu, tādejādi šāda politika valsts budžetam maksātu daudz, bet tās augļus baudītu nedaudzi.


Visbeidzot, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kura ieņēmumus Saskaņas Centra deputāti bija plānojuši samazināt, nosakot augstākus attaisnoto izdevumu griestus, klasiski tiek uzskatīts par pašvaldību nodokli. Astoņdesmit procenti no tā nonāk pašvaldību budžetos un ir galvenais pašvaldību ienākums. 2012. gadā attaisnoto izdevumu, t.i. izdevumu, kas tika kompensēti iedzīvotājiem, kopsumma bija 15 miljoni latu. Tas ir nedaudz mazāk par pusi, no, piemēram, Ogres novada 2013. gada budžeta ienākumiem. Saskaņas centra deputāti likumprojekta pavadtekstā atzīst - likumprojektam “ir fiskālā ietekme uz valsts pamatbudžetu un pašvaldību budžetiem, kuru nav iespējams aprēķināt” [!]. Tātad – SC parūpēsies par idejas dzimšanu, bet par tās paēdināšanu un apģērbšanu būs jārūpējas valdībai.