trešdiena, 2017. gada 15. novembris

Kā Tieslietu ministrija “atsedza seju” :)

Mūsu valsts šogad Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides indeksā “doing business” ir noslīdējusi par 5 vietām vairāku nelabvēlīgu uzņēmējdarbības vides apstākļu dēļ – viens no tiem - maksātnespējas procesi. Tā ir kā pusaudžu spēle “Mafija pret pilsoņiem”, tikai šeit darbojas “tiesneši kopā ar blēžiem pret uzņēmējiem”. Šī shēma diemžēl tiek izmantota, blēžiem ar korumpētu tiesnešu palīdzību tiekot vaļā no parādiem. Gaidījām enerģisku rīcību no Tieslietu ministrijas, jo maksātnespējas procesu negodīga izmantošana ir gadiem ieildzis posts?

Tieslietu ministrija patiešām ir rīkojusies enerģiski, pat vētraini, likumprojektam “Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums”, kas sastāv no 4 (!) pantiem, uzrakstot 33 lapu garu anotāciju. Tajā Tieslietu ministrija ir ielikusi visu, kas nav “mucis prom”, lai izstāstītu, ka Latvijai ir t.s. "leģitīmi mērķi" šādu likumu virzīt. Tieslietu ministrija, protams, zina, ka šādos, politiski un juridiski jūtīgos  priekšlikumos, tieši skaidrojumam ir izšķiroša nozīme.

Tieslietu ministrijas skaidrojumā ir atrodams gandrīz viss. Sociālpsiholoģiski spriedelējumi - “[..] seju aizsedzošie apģērbi nav vienkārši reliģisks apģērbs. To nēsāšana var tikt uztverta kā politisks akts, kas pauž neiecietību pret mītnes zemes kultūru, civilizāciju un paražām”, tāpat “mēs uzskatām – ja cilvēks neskatās otram acīs, viņš līdz ar to psiholoģiski nodala sevi no sarunubiedra”. Tur atrodamas reliģisko tekstu interpretācijas “būtiski atzīmēt, ka Korāns neparedz sejas aizsedzoša apģērba nēsāšanas pienākumu” un pat arhitektūra - “Minereti ir uzskatāms un redzams politiski-reliģiskās varas pieprasījuma simbols”.

Drošības policijas ieskatā šis visas publiskās vietas ietverošais un tikai nedaudzus izņēmumus (profesionālie pienākumi, sports, māksla, veselība, laikapstākļi) atrunājošais aizliegums mūsu valsti padarīs nedrošāku. DP pat dievojas: “ticiet mums, ja mēs redzam apdraudējumu, mēs vienmēr esam par lielāku personisko brīvību ierobežošanu, tomēr šajā gadījumā tas nav nepieciešams".

Visbeidzot, vienmēr ir jautājums par policistu uz ielas, kuram šis aizliegums būs jāievieš dzīvē. Diemžēl šis aizliegums attieksies arī uz manu vēl padomjlaiku bērnības epizodi, kad ar klases puikām stadionā, ar pionieru kaklautiem aizsegtām sejām, spēlējām pirātus. Kā zināms, skolnieku pasaulē vislabākais pirāts ir tas, kas aizsedz pēc iespējas daudz no savas sejas, vēlams atstājot atsegtu tikai vienu aci. Tieslietu ministrijas priekšlikums paredz, ka mums par šo pienāktos administatīvais sods.

Visa šī Tieslietu ministrijas vētrainā darbība sacelta piecu cilvēku dēļ, kas Latvijā pašlaik reliģisku iemeslu dēļ aizsedzot seju.



otrdiena, 2017. gada 17. oktobris

Par bērnu tiesībām


Par reālām un ideālām ģimenēm

Iesniegtais un komisijas atbalstītais grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā


Runa debatēs par I. Bites priekšlikumu Bērnu tiesību aizsardzūbas likumā, 2017. gada 26. janvāris

Saeimas komisijas deputāti pie jautājuma par deinstitucionalizāciju atgriezīsies septembrī

Rīga, 16.maijs, LETA. Šodien Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē nolemts pie jautājuma par deinstitucionalizāciju un bērnu tiesību ievērošanu atgriezties septembrī.
Labklājības ministrijas pārstāve Baiba Stankēviča stāstīja, ka bērnu skaits institūcijās katru gadu samazinās, kas ļaujot secināt par pieaugošu darbu ģimeniskas vides nodrošināšanai bērniem. Līdz ar to tas ļaujot domāt, ka Nacionālajā attīstības plānā nostiprinātais mērķis līdz 2030.gadam sasniegt rādītāju, ka tikai 10% no ģimenēm izņemto vai bez vecākiem palikušo bērnu atradīsies institūcijās.
Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Ilona Kronberga uzsvēra, ka, veicot pārbaudes, ir konstatēta virkne bērnu tiesību pārkāpumu, kas tostarp liecina par izpratnes trūkumu saistībā ar bērnu tiesībām. Viņa norādīja, ka ir ļoti būtiski nodrošināt preventīvos pasākumus, nevis sodīt par jau notikušiem pārkāpumiem. "Sodīšana ir bezspēcības pazīme, jādarbojas preventīvi," piekodināja Kronberga.
Kronberga stāstīja, ka bērnu tiesību jautājumā trūkst sadarbības starp visiem līmeņiem, turklāt kā būtisks apstāklis ir arī draudi bērnu drošībai un nelabvēlīgi dzīves apstākļi kā fiziskā, tā arī emocionālā izpratnē. Viņa uzsvēra, ka arī paši bērni nav informēti par savām tiesībām, kā arī iespējām vērsties dažādās iestādēs.
Tiesībsargs Juris Jansons, atsaucoties uz Tiesībsarga biroja veikto pētījumu par institūcijās esošajiem bērniem, kritiski vērtēja pastāvošo situāciju, uzsverot, ka izpratne par vardarbību starp un pret bērniem ir ļoti atšķirīga. Viņaprāt, likumdošanas līmenī saistībā ar bērnu tiesībām valstī viss esot kārtībā, taču problēmas rodas likuma normu piemērošanā praksē. Viņš ir pārliecināts, ka ļoti svarīgi ir mainīt pašvaldību un institūciju darbinieku attieksmi.
Uz sēdi aicinātā Jelgavas domes izpilddirektore Ināra Škutāne piekrita, ka situācija ir jāmaina, tomēr, viņasprāt, argumenti par to, ka pašvaldības neko nedara deinstitucionalizācijas sakarā bailēs pazaudēt darba vietas, neizturot kritiku.
Tam gan nepiekrita deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV), kurš ir pārliecināts, ka Jelgavas pašvaldības darbinieki, "skatoties uz bērniem, redz savu algu".
Neapmierinātību ar Jelgavas pašvaldības pārstāves likuma normu interpretāciju, uzsverot, ka pamatā bērniem jānodrošina vieta internātā, pauda parlamentāriete Lolita Čigāne (V). "Esmu ļoti pārsteigta, ka Jelgavas pašvaldībā likumu saprot savādāk, sakot, ka sākumā bērns ievietojams nevis audžuģimenēs, bet internātā," sacīja Čigāne, uzsverot, ka jau ilgstoši tiek pieliktas lielas pūles, lai šiem bērniem primāri rastu ģimenisku vidi, par ko ir jārūpējas pašvaldībai.
Deputāts Hosams Abu Meri (V) piekrita, ka pašvaldības ne vienmēr savu darbu izpilda līdz galam. Parlamentārietis Andris Bērziņš (ZZS) uzsvēra, ka ir nepieciešams uzlabot iestāžu un institūciju darbinieku kvalifikāciju, citādi no sarunām neesot nekādas jēgas. "Kamēr sociālie darbinieki tikai zvanīs pa telefonu un rakstīs lapiņas, nekas neuzlabosies," uzskata Bērziņš.
Pēc gandrīz divu stundu ilgas sēdes Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) izteica priekšlikumu sarunu turpināt rudenī, kad būšot pieejami vairāku izmeklēšanu rezultāti, kā arī būšot informācija par nākamā gada budžeta rāmi.
  • Publicēta: 16.05.2017 18:03
  • Anastasija Tetarenko, LETA

Vainīgais ir atrasts. Uzsākam vainīgā meklēšanu.


Par Eiropas parlamentārietes Ineses Vaideres interviju,
kurā daudz pieminēta mana politiskā dabība. 

ceturtdiena, 2017. gada 5. oktobris

Labi pārvaldīti sabiedriskie mediju ir vislabākais informatīvas telpas sargs: top sabiedrisko mediju likums

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums
________________________________________________________________
1.    Kāpēc nepieciešams jauns likums?
-       Tradicionālo mediju vājināšanās kontekstā sabiedriskā TV un Radio spēlē arvien svarīgāku lomu valstiskas informācijas telpas nodrošināšanā.  
-       Interešu konflikts NEPLP darbā – vienlaicīgi regulators un sabiedriskā pasūtījuma izpildes uzraugs – vienlaicīgi darbojas gan ar komercmedijiem, gan medijiem, kas finansēti no valsts budžeta.  
2.    Izstrādes gaita
Izstrāde uzsākta 2016. gadā, bijušas 3 konferences, t.sk. Saeimā, vairākās darba grupas, tika saņemti un iekļauti plaši komentāri no mediju nozares, ekspertiem, organizācijām.
3.    Svarīgākās normas
-       Padomē 9 locekļi – 4 Saeimas ieceltie (respektējot opozīciju) 3 – NVO Memoranda padome, 2 – sociālie partneri – darba devēji un ņēmēji. Tikai priešsēdētājam un vietniekiem darbs padomē ir pamatdarbs.
-       Redakcionālā neatkarība – padome un valde nedrīkst ietekmēt saturu.
-       Viens valdes loceklis – ģenerāldirektors –atlase: atklāts konkurss, var atcelt ar 2/3 balsu, pilnvaru termiņš – 5 g., ievēlams ne vairāk kā 2x pēc kārtas.  
-       Galvenais redaktors – neatkarīgs, nes atbildību par saviem lēmumiem – ievēl un atbrīvo padome pēc ĢD priekšlikuma.
-       Ombuds – “sabiedrības balss”, kas sniedz atzinumus par sab.mediju darbu, nedrīkst iejaukties mediju darbā PIRMS satura pārraidīšanas.
-       Piešķirtais publiskais finansējums nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gada finansējumu.  
4.    Neatrisinātie jautājumi/problēmas
-       Padomes locekļu skaits un ombuds – kopā 10 cilvēki – iespējamas grūtības atrast pietiekami kvalificētus un sabiedrības uzticību baudošus cilvēkus.
-       Likumprojektā nav paredzēta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, to piedāvāts risināt uz 2. lasījumu.
-       Neskaidrības  ar finansējuma nodrošināšana Sabiedrikso mediju padomes sekretariātam.

Likumprojekta izskatīšana 1. lasījumā – 5. oktobrī, priekšlikumi 2. lasījumam –

līdz 2018. gada 5. janvārim

piektdiena, 2017. gada 29. septembris

Kustība Par!: Latvijas Radio nedrīkst vadīt “lielākie kretīni”


Latvijas Radio valdē nekavējoties ir jāieceļ profesionāļi, kas saglabā sabiedriskā medija izcilību un to gudri pārveido. Tos nedrīkst izraudzīties pēc oligarhu ievazatā “lielākā kretīna” principa.

Pastiprinoties ārvalstu un pašmāju manipulatoru vēlmei ietekmēt Latvijas mediju saturu, kvalitatīvs un neatkarīgs sabiedrisko mediju darbs ir augstākā prioritāte.

Situācija Latvijas Radio ir ilgstoši nepieņemtu politisku lēmumu rezultāts. Plaši apspriestā sabiedrisko mediju atteikšanās no komercreklāmas ir novilcināta. Neskaidrs, nestratēģisks un no dažādām valsts atbalsta programmām veidots finansējums darbinieku atalgojumam rada necaurskatāmu haosu.

Saeimai ir nekavējoties jāpieņem jauns Sabiedrisko mediju likums. Tajā jānosaka sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, jānošķir sabiedriskā pasūtījuma izstrāde un komercmediju regulācija, jāizveido sabiedrisko mediju ombuds kvalitātes kontrolei.

Jaunajā Latvijas Radio valdē ir jābūt cilvēkiem, kuri spēj saglabāt neatkarīgas žurnālistikas tradīciju un gudri vadīt pārmaiņas, nevis par smagiem noziegumiem tiesāta  oligarha draugiem.

Kustības Par! vadītājs
Daniels Pavļuts


Papildus informācija:

Lolita  Čigāne,  lolita.cigane@gmail.com  +371 29503495

otrdiena, 2017. gada 12. septembris

Bērnu pilsonība nepareizu formulējumu slazdā

Termini automātisks - neautomātisks ir nepiemēroti un pat maldinoši nepilsoņu bērnu pilsonības kontekstā. 

Latvijā dzimušu nepilsoņu vai bezvalstnieku bērniem pienākas Latvijas pilsonība bez jebkādu papildus kritēriju izpildes. Sarunā ar Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas par bērnu reģistrāciju atbildīgo darbinieci izgājām soli pa solim procedūrai, kā Latvijas nepilsoņu bērni tiek reģistrēti Latvijas pilsonībā. Viens vecāks ierodas ar bērna dzimšanas fakta apliecinājumu, darbinieks lūdz personu apliecinošu dokumentu, secina, ka vecāks ir Latvijas nepilsonis, un mutiski jautā, vai vecāks piekrīt, ka bērns tiek reģistrēts kā Latvijas Republikas pilsonis. Kad saņemta atbilde “jā”, bērns iedzīvotāju reģistrā tiek reģistrēts kā Latvijas pilsonis un tam tiek piešķirts personas kods. Šādu kārtību nosaka 2013. gadā grozītais Pilsonības likums.

Tātad, Latvijas nepilsoņiem dzimušiem bērniem Latvijas Republikas pilsonība pienākas un tiek piešķirta pēc viena vecāka mutiski pausta “jā” bērna reģistrēšanas brīdī.

Problēma, kas ir iezīmējusies ar esošo regulējumu, ir tāda, ka vecākam, esot dzimtsarakstu nodaļā, ir tiesības teikt arī “nē” un tad bērns tiek reģistrēts kā nepilsonis vai gadījumos, ja viens bērna vecāks ir nepilsonis, bet otrs – citas valsts pilsonis -  šī bērna Latvijas pilsonības statusā reģistrācijas kārtība netiek piemērota. Tas nozīmē, ka lai gan nepilsoņa statuss pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas tika noteikts kā pagaidu statuss, mūsu valstī joprojām vecāku “nē” gadījumā vai nepilsoņa un citas valsts pilsoņa savienības gadījumā bērnam var piešķirt nepilsoņa statusu. Lielākā daļa vecāku, kas uz dzimtsarakstu nodaļas darbinieka jautājumu saka “nē”, to skaidro ar to, ka šāds statuss atvieglojot ceļošanu – neesot nepieciešamības pēc Baltkrievijas un Krievijas vīzām, ceļojot uz šīm valstīm. Ir skaidrs, ka vecāku ērtība nedrīkst būt iemesls bērna palikšanai neskaidrā, pagaidu, nepilsoņa statusā. Pašlaik Latvijā vecumā līdz 18 gadiem ir 6107 nepilsoņi, 2016. gadā “nepilsoņa” statuss tika piešķirts 54 bērniem.


Lai labotu esošo situāciju, nav jāveic grozījumi Pilsonības likumā vai esošajā Latvijas pilsonības piešķiršanas kārtībā, viss, kas jāparedz, ir tas, ka statuss “nepilsonis” vairs nevar tikt piešķirts – vecākam jāizvēlas – vai nu reģistrēt savu bērnu kā Latvijas pilsoni vai uzsākt ceļu uz citas pilsonības iegūšanu savam bērnam.