Lolitas Čigānes blogs

Igaunijā, EDSO vēlēšanu ekspertu komandas vadībā pirms šī gada marta parlamenta vēlēšanām kopā ar interneta vēlēšanu ekspertu plānojam misijas noslēguma ziņojumu – kāda būs struktūra, kādas galvenās tēmas, kādi secinājumi. Kolēģis joko – palūgsim ChatGPT, lai uzraksta mūsu vietā. Viņš ieraksta “analyze Internet voting in Estonia for parliamentary elections 2023” un ChatGPT sāk rakstīt. Mūsu acu priekšā parādās sakarīga analīze, pietiekami labā, plūstošā valodā uzrakstīta. Ar vairākiem labojumiem, šis ir labs pamats darbam, kura radīšanā parasti pavadam vismaz nedēļu. Un te pat nav jābūt īpašam speciālistam – šādas iespējas ir pieejamas ikvienam.  Par to pārliecinos, garāka komandējuma sākumā piestājot Stambulā. Šī uz tūristiem orientētā pilsēta atmiņā palikusi kā tāda, kur esmu uzrunāta un varējusi iesaistīties vienkāršā sarunā angliski, krieviski, franciski, reizēm sarunas bijušas piparotas pat ar pāris lietuviešu vai pat latviešu teikumiem. Ne vairs. Ar taksometra šoferi, mājas, kur

2000. gadu sākumā studēju tolaik mūsu reģiona jauniešu vidū ļoti populārajā Centrāleiropas Universitātē Budapeštā, Ungārijā. Manā gadā dažādās programmās studēja ap 20 igauņu studentu. Mēs, latvieši, bijām tikai 3. Tā bija mums, no padomju mantojuma samocītās izglītības sistēmas nākušajiem, izcili piemērota augstskola – pilnīgi rietumnieciska apmācības ziņā, bet arī rūpju par mazliet neaptēstajiem austrumeiropiešiem pilna. Tāpēc pārsteidza tas, ka tajā laikā tik maz latviešu tur studēja. Skatoties uz igauņu skaitu, jau tolaik domāju – nebūs labi, igauņi mums rūkdami pasteigsies garām. Tā arī ir noticis .    Trīs nedēļas ar vēlēšanu tēmām strādājot Igaunijā, ar pilnīgi visiem, savas 40-50 gadnieku paaudzes vēlēšanu un politikas procesā iesaistītajiem varēju sarunāties brīvā, ļoti labā angļu valodā. Spēja labi un brīvi runāt angliski rada citu intereses, informētības un pašpārliecības līmeni. Ja Latvijā 20-30 gadnieku paaudze angliski runā ļoti labi, manas paaudzes cilvēkus nereti

 

Kolēģis, Francijas parlamenta senators 2017. gadā teica – labi, šoreiz Emanuels Makrons uzvarēs, bet kas notiks tālāk? 2017. gads bija drūmu priekšnojautu gads – Lielbritānijā noticis Brexit referendums, ASV par prezidentu kļuvis Eiropas Savienībai nedraudzīgais Tramps, tikko sākta apjaust Krievijas Sanktpēterburgas troļļu fermas postošā ietekme uz pasaules demokrātijām un vēlēšanām.    Kad arī 2022. gadā Emanuels Makons pārliecinoši uzvarēja galēji labējo Marinu Le Penu, likās – kolēģa bažām nebija pamata. Tomēr tikko Francijas parlamenta vēlēšanas apliecināja pārsteigumu iespējamību. Jaunajā parlamentā nepieredzēti daudz vietu ieguvusi gan galēji labējā Marina Le Pena (89 vietas no 577, iepriekš 8 vietas), gan galēji kreisā politiķa Melenšona pārstāvētais kreiso un sociālistu bloks (131 vieta no 577), atstājot Makrona  Kopā!  bez absolūtā vairākuma (245 vietas).    Ja Latvijas politikā šāds būtu uzskatāms par salīdzinoši viendabīgu rezultātu, Francijā daudzi ir šokā, jautājot, kā tas

How to successfully regulate online campaign finance?: Some lessons from Latvia : While the use of Internet and social media has become an integral part of the communications strategies of many political parties and candidates across the globe, many countries still struggle to improve financial transparency behind such online campaigning. Latvia is one of the few countries that has, over time, passed laws that define and addressed online campaign finance.

Pirmajā Krievijas sāktā Ukrainas kara nedēļā man sanāca saruna ar Krievijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kuri vēlējās “parunāt par Krievijas nākotni”. “Pieklājības pēc” piekritu, jo - kāda tur nākotne? Par ko vispār runāt? Sarunas biedri teica, ka viņiem vairs neesot ko zaudēt, Krievija sevi tā pazemojusi, ka viņi tagad visus spēks veltīs Krievijas esošās valsts pārvaldes sistēmas demontāžai un “veselīga ferderālisma attīstībai”. Cik naivi, nodomāju. Tomēr tikko šo domu Krievijas kara divu mēnešu priekšvakarā BBC radio atkārtoja Krievijas bijušais oligarhs, naftas uzņēmuma  Jukos  bijušais īpašnieks Mihails Hodokovskis, kurš pēc iebilšanas Putinam 2003. gadā tika apcietināts un kā biedinājums pārējiem Jeļcina laika oligarhiem pavadīja 10 gadus cietumā. Hodorkovskaprāt, “ir kļūda meklēt “labāku” Putinu, kurš varētu izveidot vienotu, demokrātisku Krieviju. Tas nekad nenotiks. Ja meklēsim “labo” caru, impēriskās, fašistiskās ambīcijas nekad nebeigsies. Mums vajadzīga parlamentāra