ceturtdiena, 2018. gada 8. februāris

Kad Magņitskis ir latvietis

Viņu bērni apmeklē visdārgākās skolas, viņu dzīvesbiedri valkā atzītu dizaineru apģērbu un viņi brauc ar vislabākajiem auto. Viņi veic ieguldījumus universitātēs un citās cienījamās
organizācijās, lai celtu savu reputāciju, ko bargi sargā sabiedrisko attiecību kompānijas par galvu reibinošiem honorāriem. Daži no viņiem ir Krievijas pilsoņi, kas kļuvuši tauki no Putina režīma laupījuma”, tā 2018. gada 3. februārī rakstīja Lielbritānijas laikraksts The Guardian, vērtējot, ka “Lielbritānija, bet it īpaši tās nekustamā īpašuma tirgus, ir nelegāli gūtu ienākumu paradīze”.

Latvijas Saeima ir sagatavojusi lēmumu par sankciju noteikšanu Krievijas advokāta Sergeja Magņitska atklātajā korupcijā un viņa nogalināšanā iesaistītajām personām, kopumā nosakot persona non grata (nevēlamas personas) statusu 49 personām. Magņitskis ļaunprātīgi tika nonāvēts Maskavas cietumā, jo viņa klients, investīciju uzņēmums, Krievijas valsts budžetā nodokļos bija samaksājis 230 miljonus ASV dolāru. Šo maksājumu iekāroja Krievijas Federācijas iekšlietu sistēmas amatpersonas, kas, nelikumīgi pārņēmušas kompāniju, panāca valsts budžetā samaksāto līdzekļu zibenīgu atmaksu uz trīs privātpersonu bankas kontiem, nekavējoši veicot naudas pārskaitījumus uz ārzemēm. Magņitskis iebilda un pēc nonākšanas cietumā tika nogalināts, pēc viņa nāves pret viņu tika turpināta tiesas prāva, morālām mokām pakļaujot viņa ģimeni.

Magņitska, 2009. gadā Maskavas cietumā nogalinātā jurista, liktenis laikam ir vislabāk dokumentētais brutālais Krievijas pēdējās desmitgades cilvēktiesību pārkāpumu un augsta līmeņa amatpersonu visatļautības gadījums. Pierādījumu un liecību vākšanā iesaistījās plašs privātpersonu, nevalstisko organizāciju un starptautisko organizāciju loks, savos ziņojumos sīki uzskaitot faktus, pierādījumus, dokumentus, un saucot vārdā iesaistītās personas. Piemēram, ir precīzi dokumentēts, ka Saeimas sagatavotajā sarakstā esošais izmeklētājs Oļegs Silčenko vairākkārt atteicis cietumā brutālos apstākļos esošā Magņitska lūgumus pēc medicīniskas izmeklēšanas un palīdzības, viņa lūgumus vienkārši “arhivējot”. Sankcijām pakļaujamo personu sarakstā esošā Olga Stepanova bija Maskavas nodokļu inspekcijas nodaļas vadītāja, kas zibenīgi apstiprināja Magņitska pārstāvētā uzņēmuma nodokļos samaksātās nauda nekavējošu pārskaitījumu uz trīs privātpersonu bankas kontiem. Magņitska lietā iesaistītās un sankciju sarakstā nosauktās personas, piemēram, tagad atvaļinātais izmeklētājs Kuzņecovs ieguvušas īpašumus Dubajā, luksus dzīvokļus Maskavā un Kiprā.  Ar Magņitska lietu saistītais Iekšlietu ministrijas atvaļinātais izmeklētājs Karpovs iegādājies nekustamo īpašumu un luksus auto 1.3 miljonu apmērā. Sarastā ir arī Butirkas cietuma ārste Ļitvinova, kas Magņitskim liedza ārstēšanu, un meloja par viņa veselības stāvokli, kā arī ārste, kas sniedza nepatiesas ziņas par Magņitska nāves apstākļiem. Tiek lēsts, ka šādas shēmas Krievijā ir plaši izplatītas, tomēr lielākā daļa no tām nenonāk sabiedrības redzeslokā.

Krievijas varas iestādes nav veikušas izmeklēšanu par Sergeja Magņitska aizturēšanas, spīdzināšanas un nāves apstākļiem, un atbildīgās amatpersonas joprojām nav tikušas sauktas pie atbildības. Gluži pretēji, labi dokumentēts, ka vairākas  no tām saņēmušas paaugstinājumus un atzinības un ieguvušas uzkrītošu turību. Korupcijā un Magņitska nāvē iesaistītie plaši ceļo pa pasauli un bauda pārticīgas, “rietumu” dzīves piedāvātos labumus.

Latvijai t.s. Magņitska sankciju lēmums jāapstiprina taisnīguma dēļ. Mums jāparāda, ka mēs esam gatavi stingri un principiāli iestāties pret nelikumīgas izcelsmes naudas atrašanos Latvijā, ka atsakāmies pievērt acis uz šādu personu brīvu pārvietošanos un elegantu dzīvesveidu, baudot Eiropas valstu viesmīlību, kvalitatīvus publiskos pakalpojumus un labklājīgu dzīvi. Tas ir mūsu morāls pienākums, jo dažādos ziņojumos minēts, ka daļa korumpētās, no Krievijas valsts budžeta izkrāptās naudas izceļoja arī caur Latvijas bankām. Visbeidzot, Krievijas cilvēktiesību aktīvisti un demokrātiskās opozīcijas pārstāvji vairākkārt mums lūguši ierobežot korumpētu amatpersonu ceļošanas un rīcības brīvību Latvijā, jo, atļaujot viņiem baudīt “labāko” no abām pasaulēm - iespēju negodīgi kļūt bagātiem Krievijā un baudīt labu dzīvi Eiropā – mēs mūžīgai atpalicībai pakļaujam pašu Krieviju, kur tā arī nekad var neizveidoties pozitīvām pārmaiņām nepieciešamais sabiedrības atbalsts.


Runa no 2018. gada astotā februāra Saeimas plēnārsēdes





ceturtdiena, 2018. gada 25. janvāris

Čigāne: Eiropas Savienība ir kā mīļa omīte, kuras nozīmi saprotam tad, kad tās pēkšņi nav

Rīga, 25.janv., LETA. Eiropas Savienība (ES) ir kā mīļa omīte, kuras nozīmi saprotam vien tad, kad tās pēkšņi vairs nav, šodien ikgadējās ārpolitikas debatēs sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne (Par!).

Čigāne uzskata, ka sabiedrība bieži vien neaizdomājas par to, ko mums nozīmē ES, jo ir tik pierasts, ka daudzās jomās Eiropas Savienībai ir teikšana.
"Es pat to gribētu salīdzināt kā ar tādu mīļu omīti, kas rosās mūsu virtuvē. Virtuvē vienmēr deg gaisma, pavardā kuras uguns, virtuvē smaržo pēc ābolu plātsmaizes, un ir tik pierasti un jauki. Tikai brīdī, kad pēkšņi minētā omīte virtuvē vairs nav, tad atjēdzamies, ko patiesībā tas mums ir nozīmējis," akcentēja politiķe.
Viņa piebilda, ka laime ir tā, ka šajā situācijā ES noteikti nav omīte, kas aizies projām uz visiem laikiem. Latvija izvēlējusies būt Eiropas Savienības kodolā, tāpēc mums tajā skaitā ir jānodrošina tas, ka ES turpinās, dzīvo, paplašinās, attīstās un nāk par labu mūsu sabiedrības labklājībai, un mieram, kā arī stabilitātei Eiropā.
Deputāte uzsvēra, ka politiķiem ir pienākums runāt ar sabiedrību un skaidrot Eiropas Savienības lomu. "Tas ir mūsu pienākums, jo mēs patlaban esam pārliecinājušies, ka vārdiem ir nozīme. Un ļauniem un dusmīgiem vārdiem par Eiropas Savienību ir nozīme, un tas mums ir jāapzinās," teica Čigāne.
Viņa ir pārliecināta, ka sabiedrībai jāstāsta, ka Brisele nenozīmē "mēs un viņi", bet gan to, ka Brisele ir "mēs visi kopā".
Sabiedrībai galvenais jautājums saistībā ar Eiropas Savienību ir miers un drošība Eiropā, zināja teikt Čigāne. Mūsu sabiedrība ļoti labi saprot -, ja Eiropa nebūs mierā un drošībā, tādi nebūsim arī mēs, teica politiķe, uzsverot, ka tādēļ būtiski domāt par vērtībām.
"Eiropas Savienība, protams, ir labklājības un ekonomiskā organizācija. Bet tā arī ir kopīgo vērtību organizācija. Un atcerēsimies, ka mēs, pievienojoties Eiropas Savienībai, esam parakstījušies, ka arī mēs ievērosim tādas vērtības kā cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības, tostarp, minoritāšu tiesības," atgādināja deputāte.
Čigāne pauda, ka, ja Eiropas Savienībā būtu kāda valsts, kas ierobežotu savu pilsonisko sabiedrību, medijus, savus tiesnešus, tam būtu tieša ietekme uz to, kā mēs varam dzīvot kopā un kā mēs varam savstarpēji uzticēties. Tādēļ šīs vērtības ir jāsaudzē pie sevis mājās un jāraugās, lai tās tiktu saudzētas un godātas arī citur, piekodināja Čigāne.
  • Publicēta: 25.01.2018 10:56
  • Anastasija Tetarenko, LETA

trešdiena, 2017. gada 29. novembris

Valsts prezidents jāvēl atklāti: runa Saeimas debatēs

2017. gada 7. septembris 
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Patiesi ir tā, ka šie vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku, kas parakstījuši šo iniciatīvu, ir apliecinājuši, ka ar pašreizējo prezidenta ievēlēšanas kārtību ir problēmas. Bet šīs problēmas mums nevajag risināt ar kaut kādiem paņēmieniem, kas neatbilst Latvijas parlamentārajai valsts iekārtai. Mums nav nepieciešams pēkšņi tautas vēlēts prezidents vai viens prezidents ar paplašinātām pilnvarām, kurš ar šīm paplašinātajām pilnvarām būtu kā princis baltā zirgā un kurš pēkšņi mūs visus izglābtu. Mums vienkārši ir nepieciešams Satversmē vārdu “aizklāti” aizstāt ar vārdu “atklāti”, un tad arī pēdējais atlikušais politiskais tirgus, proti, par Valsts prezidenta ievēlēšanu, vienkārši beigsies. 


Kolēģi, ikviens no mums ir pieredzējis, kā ir beidzies politiskais tirgus par citu amatpersonu ievēlēšanu, kopš mums ir atklāti balsojumi. Mēs šeit nobalsojam, amatpersonas sāk strādāt, un mums... tiem, kas nebalsoja saskaņā ar savu apliecināto izvēli, nav jāslēpjas pa kaktiem un nav jāmelo žurnālistiem un sabiedrībai, kāds tad šis balsojums bija. 

Un, kolēģi, diemžēl, diemžēl tas fakts, ka mēs valsts augstāko amatpersonu, valsts pirmo amatpersonu, kas taču ir tā persona, kas mūsu sabiedrībai parāda to tālo zvaigzni un to vīziju, uz kurieni mēs gribam virzīties, joprojām izraugāmies polittirgus apstākļos, atstāj ļoti smagu nospiedumu uz jebkura prezidenta darbu prezidenta amatā. 


Cienījamie kolēģi, mēs visi šajā vasarā varējām lasīt tā sauktās oligarhu sarunas, un, lai gan ir cilvēki, kas uzskata, ka šīs sarunas, iespējams, nav autentiskas, sarunu autentiskumu ir apliecinājuši paši sarunu dalībnieki - gan Urbanoviča kungs, kas atvainojies cilvēkiem, kurus viņš ļoti nejauki šajās sarunās ir aizskāris, gan Lemberga kungs, kas nosaucis to par veču muldēšanu, gan arī Dūklava kungs, kas ir teicis, ka veči tā parasti muldot. Un tā tālāk. 

No šīm sarunām viens citāts par polittirgu saistībā ar prezidenta ievēlēšanu. 


Saeimas priekšsēdētāja! Mums nav noteikts veids, kā mēs lasām citātus, kuros ir atrodami rupji svešvalodu vārdi, tāpēc ar jūsu atļauju šos rupjos svešvalodu vārdus es aizstāšu ar skaņu “pī”. 

Lembergs: “Baigais džeks! Un ko viņš dara? Viņš Andrim stāsta, ka viņam vajadzētu kaut kā izstāstīt par vekseli. Kam interesē Andra vekselis? Ko viņš, , - marasmā? (Dep. A.Kaimiņš: “Par tēmu!”) Kam interesē Andra vekselis, ? Nu tagad vienīgais oligarhs Lembergs. Bet kas ir uz otro termiņu viņam?” Un šeit ir runa par Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani. “Tātad viņam nebija balsis. Es tev pateikšu - viņam bija aptuveni kādas 40 balsis. Un Andris man toreiz... tas bija īsi pirms mūsu lielā kara... Andris saka: “Klausies, velns, davai to Ulmani!” Man, , to Ulmani vajag?! Bet viņam vajag. Un mēs salikām, ko mēs tur varam, no opozīcijas, un “Ceļā” jau arī nebija balsis. Un kopā mēs savācām, man liekas, 13 balsis. Iznāca, ka man bija kādas astoņas, un Andrim bija piecas. Nē, mēs pat vairāk savācām - 15. Man bija deviņas, Andrim - sešas, . Un viņš dabūja 57 balsis, tas Ulmanis. Saproti, viss baigi skaisti! Bet mēs taču zinām, ka mēs likām, un tur bija zināms budžetiņš. Ne jau par skaistām acīm. Ulmanim vajadzētu Andrim, , visu laiku roku bučot, . Labi, viņš par manu lomu vispār nezina, jo Andris visu laiku ar viņu kontaktējās.” 
Tātad oligarhu sarunās, kuras tajās iesaistītie ir atzinuši par autentiskām, ir šāda veida citāts par 1996.gadā notikušajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Varbūt kādi teiks, ka diemžēl šādi notikumi varbūt arī bija un polittirgus deviņdesmitajos gados bija, bet tagad droši vien tāda polittirgus vairs nav. Bet, kolēģi, paanalizēsim, kas notika 2015.gadā šajā Saeimā, vēlot prezidentu! 


Ievēlot tagadējo prezidentu, pirmajā kārtā viņam 35 balsis tika solītas, 34 balsis tika saņemtas. 

Otrajā kārtā 35 balsis solītas, 34 balsis saņemtas. 
Trešajā kārtā 35 balsis solītas, 35 balsis saņemtas. 
Ceturtajā kārtā, kur Vējonis palika divatā ar otru kandidātu Levita kungu, 35 balsis solītas, 46 balsis saņemtas. 


Kolēģi! Sabiedrība tā arī nekad neuzzināja, no kurienes un kādā veidā tika “sakārtotas” šīs 11 balsis. Iespējams, tur bija zināms budžetiņš, iespējams - ne. To mēs nekad neuzzināsim.

Kolēģi, lūdzu, uz mūsu valsts simtgadi uzdāvināsim mūsu sabiedrībai atklātus balsojumus par prezidentu, un tad mums nebūs nepieciešams fantazēt par tautas ievēlētu prezidentu, par prezidenta pilnvaru paplašināšanu! Vienkārši saņemsimies un nomainīsim to vienu vārdu “aizklāti” uz “atklāti” un darīsim to pavisam drīz! 

Paldies. (Aplausi.)

Pārdomas pēc piedalīšanās topošo jauno Latvijas pilsoņu svinīgā solījuma nodošanas pasākumā



trešdiena, 2017. gada 15. novembris

Kā Tieslietu ministrija “atsedza seju” :)

Mūsu valsts šogad Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides indeksā “doing business” ir noslīdējusi par 5 vietām vairāku nelabvēlīgu uzņēmējdarbības vides apstākļu dēļ – viens no tiem - maksātnespējas procesi. Tā ir kā pusaudžu spēle “Mafija pret pilsoņiem”, tikai šeit darbojas “tiesneši kopā ar blēžiem pret uzņēmējiem”. Šī shēma diemžēl tiek izmantota, blēžiem ar korumpētu tiesnešu palīdzību tiekot vaļā no parādiem. Gaidījām enerģisku rīcību no Tieslietu ministrijas, jo maksātnespējas procesu negodīga izmantošana ir gadiem ieildzis posts?

Tieslietu ministrija patiešām ir rīkojusies enerģiski, pat vētraini, likumprojektam “Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums”, kas sastāv no 4 (!) pantiem, uzrakstot 33 lapu garu anotāciju. Tajā Tieslietu ministrija ir ielikusi visu, kas nav “mucis prom”, lai izstāstītu, ka Latvijai ir t.s. "leģitīmi mērķi" šādu likumu virzīt. Tieslietu ministrija, protams, zina, ka šādos, politiski un juridiski jūtīgos  priekšlikumos, tieši skaidrojumam ir izšķiroša nozīme.

Tieslietu ministrijas skaidrojumā ir atrodams gandrīz viss. Sociālpsiholoģiski spriedelējumi - “[..] seju aizsedzošie apģērbi nav vienkārši reliģisks apģērbs. To nēsāšana var tikt uztverta kā politisks akts, kas pauž neiecietību pret mītnes zemes kultūru, civilizāciju un paražām”, tāpat “mēs uzskatām – ja cilvēks neskatās otram acīs, viņš līdz ar to psiholoģiski nodala sevi no sarunubiedra”. Tur atrodamas reliģisko tekstu interpretācijas “būtiski atzīmēt, ka Korāns neparedz sejas aizsedzoša apģērba nēsāšanas pienākumu” un pat arhitektūra - “Minereti ir uzskatāms un redzams politiski-reliģiskās varas pieprasījuma simbols”.

Drošības policijas ieskatā šis visas publiskās vietas ietverošais un tikai nedaudzus izņēmumus (profesionālie pienākumi, sports, māksla, veselība, laikapstākļi) atrunājošais aizliegums mūsu valsti padarīs nedrošāku. DP pat dievojas: “ticiet mums, ja mēs redzam apdraudējumu, mēs vienmēr esam par lielāku personisko brīvību ierobežošanu, tomēr šajā gadījumā tas nav nepieciešams".

Visbeidzot, vienmēr ir jautājums par policistu uz ielas, kuram šis aizliegums būs jāievieš dzīvē. Diemžēl šis aizliegums attieksies arī uz manu vēl padomjlaiku bērnības epizodi, kad ar klases puikām stadionā, ar pionieru kaklautiem aizsegtām sejām, spēlējām pirātus. Kā zināms, skolnieku pasaulē vislabākais pirāts ir tas, kas aizsedz pēc iespējas daudz no savas sejas, vēlams atstājot atsegtu tikai vienu aci. Tieslietu ministrijas priekšlikums paredz, ka mums par šo pienāktos administatīvais sods.

Visa šī Tieslietu ministrijas vētrainā darbība sacelta piecu cilvēku dēļ, kas Latvijā pašlaik reliģisku iemeslu dēļ aizsedzot seju.