trešdiena, 2018. gada 25. jūlijs

Tiksimies ārpus nākamās Saeimas!

Esmu bijusi Saeimas deputāte jau 8 gadus, ievēlēta 3 reizes, kandidējot Rīgas vēlēšanu apgabalā. Visas trīs reizes esmu saņēmusi ievērojamu vēlētāju atbalstu, kas izpaudies vēlētāju plusiņos - 2010. gadā saņēmu 15092, 2011. gadā - 7934, 2014. gadā – 10145No sirds pateicos ikvienam cilvēkam personīgi, kas mani atbalstījis, jo tas ļāvis man darīt darbu, ko patiešām mīlu, un no sirds un pēc savas labākās izpratnes stradāt savas valsts labā.  Es arī pateicos visiem, kas manu vārdu ir svītrojuši, arī tādu bijis ne mazums, tas man vienmēr atgādinājis, ka svarīgākās lietas dzīvē nāk ar rūpīgu un pamatīgu darbu. 

Tagad esmu nolēmusi “iepauzēt” un 13. Saeimas vēlēšanās nekandidēt. Es pateicos Jaunās Vienotības kolēģiem, kas, par spīti visām pēdējo gadu publiskajām un nepubliskajām turbulencēm, mani tomēr ir aicinājuši kandidēt Jaunās Vienotības sarakstā. Sadarboties politikā nav viegli un šis aicinājums ir novērtējums manai spējai sadarboties par spīti visam, kas noticis. Esmu bijusi Vienotības biedre kopš 2010. gada līdz 2017. gada vasarai un man vienmēr bijusi pārliecība, ka tieši šāda, centriski labēja partija ir manas īstās politiskās pārliecības mājas. Jā, mani uzskati ir liberālāki nekā, iespējams, lielas daļas Vienotības biedru, tomēr tas nekad nav nopietni traucējis. Pretrunas ar iepriekšējo Vienotības vadītāju, īpaši pēc 2014. gada vēlēšanām, mums vienmēr bija par to, vai politikā iecerētais vienmēr jādabū par katru cenu un kā gudri virzīt politiskās partijas lielāko resursu – cilvēkus, lai politiskā partija būtu stipra. Vienotības ilggadējā priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa šajos svarīgajos jautājumos priekšplānā vienmēr redzēja pati sevi.

Pirms gada, kad šķita, ka Vienotības kolēģi nespēs pamosties no letarģiskā miega, lai izšķiroši rīkotos partijas glābšanai, iesaistījos jaunas politiskās partijas Kustības par! dibināšanā. Daudzi šodienas Kustības par! biedri ir manis iesaistīties mudināti. Nebiju īsti iepriekš piedzīvojusi tādu atsaucību kā pagājušā gadā zvanot Kustības par! manifesta parakstītājiem ar aicinājumu piedalīties. Sekoja negaidīti pacilājoša un atsaucīga reakcija. Mans lēmums šodien nekandidēt vēlēšanās ir saistīts arī ar atbildību, ko izjūtu pret šiem cilvēkiem. Kandidēšana Kustības par! sarakstā man nav iespējama. Ir vienkāršs, anonīma autora dzejolītis par jaunu dāmu, kas  smaidot devās izjādē ar tīģeri, bet atgriezās smaidoša tīģera vēderā. Ideālistiski iecerēto Kustību par! pašlaik dominē īstas politbiznesa haizivis. 

Visbeidzot, nekandidēšu vēlēšanās, jo nevēlos vairot apjukumu. Apzinos, ka gan Vienotībā, gan Kustībā par! savas rosīgās dabas dēļ esmu bijusi redzama politiķe. Pēdējos mēnešos dzirdu arvien vairāk un vairāk apjukušu jautājumu par esošo politisko situāciju. Apjukuma kvintesence bija kāda kunga “Lampā” jautātais – “tad jūs tagad kopā ar Pavļutu veidojat Jauno Vienotību?”. Protams, nē, esmu Vienotības frakcijas bezpartejiska deputāte un Pavļuts, kopā ar Bondaru, Viņķeli, Pabriku, Pūci un Jaunupu ir viens no Attīstībai/Par līderiem. Tomēr kā to izstāstīt šim cienījamajam kungam, lai viņu vēl vairāk neapjucinātu? 

Izvēle nākamajās vēlēšanās nebūs viegla. Es ļoti ceru uz kopēju mūsu vēlētāja viedumu, kas, par laimi un lielu veiksmi mūsu valstij, ir izpaudies ne vienreiz vien. Vienīgais, par ko varu brīdināt pēc četriem Saeimas komisijā kopā ar Artusu Kaimiņu pavadītiem gadiem - balsot par Artusa Kaimiņa partiju būtu ļoti, ļoti slikta izvēle Latvijai. Šis lieliskais aktieris savu dienu nodzīvo atkarībā no tā, ar kuru kāju konkrētā rītā izkāpj no gultas. Demokrātiskā politikā šādi politiskie līderi ir bīstami, ja neticat, pavērojiet, kas pašlaik notiek ASV.