Vēstules no Kijivas

Larss Fredēns, Zviedrijas Ārlietu dienesta diplomāts kopš 1982. gada, 1990. gadā kā pirmais ārvalstu diplomāts kopš padomju okupācijas sākuma tika nosūtīts darbā uz Latviju. Viņam bija nozīmīga loma mūsu valsts neatkarības atjaunošanā un padomju armijas izvešanā no Latvijas. Viņa diplomāta karjera saistīta ar Baltiju, Centrāleiropu, Krieviju un Ķīnu, strādājot augstos diplomātiskos amatos Maskavā un Pekinā, vēlāk arī kā vēstniekam Ķīnā un Mongolijā (2010–2016). Larss Fredēns sarakstījis grāmatas par PSRS sabrukumu un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. [1] 2024. un 2025. gadā vasarā 1951. gadā dzimušais diplomāts ar velosipēdu izbrauca Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā frontes līniju, Ukrainas vasaras svelmē mērojot vairāk kā 1500 km. Pieredzēto viņš apraksta 2025. gada nogalē zviedriski izdotajā “Ukrainsk sommar. Pa cykel Langs Fronten” (Ukrainas vasara. Gar fronti ar velosipēdu) . Barikāžu piemiņas 35. un Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 4. gadadienā par grāmatu u...

Agrs rīts pirms došanās komandējumā. Kijivā ir gaisa trauksme un paaugstināta riska situācija. Plāns pirms garas sēdēšanas doties uz dzelzceļa staciju kājām sabrūk. Atrodoties uz ielas augsta riska brīdinājuma laikā, var pagadīties neīstajā vietā un neīstajā laikā, tādejādi radot nepatikšanas sev un citiem. Uz taksometru tuvākajā pusstundā arī nav ko cerēt. Atliek tikai robustais, žiperīgas metro. Kad ieeju Kriščaķika metro stacijā, mani soļi vientuļi atbalsojas ēkas kupolā. Stāvais, dziļais eskalators darbojas, bet apkārt nav neviena, nekas, kas liecinātu par citu cilvēku klātbūtni. Sāku apšaubīt savu izvēli - iespējams, arī metro nekursē. Tomēr, nonākot pazemē, pievienojos pamatīgam gaidītāju pulkam. Neviens neklaigā, skaļi nesarunājas, drudžaini nerīkojas, kad pienāk metro, visi klusi un mierīgi iekāpj, un es kopā ar pārējiem vēja spārniem tieku aizšūpota galamērķī.   Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirmajās nedēļās 2022. gada februārī organizācijā “Gribu palīdzēt bēgļiem” darb...

" Ā, latvieši,” iesaucos pavēlā, ļoti aukstā Kijivas vakarā dodoties no silta sporta kluba uz auksto dzīvokli un izdzirdot latviešu valodu. Tas nav nekāds lielais retums, latviešu valodu Kijivas ielās var izdzirdēt šad un tad.     Šoreiz mūsējie ukraiņiem atveduši mobilo zobārstniecības kabinetu, kas, pilnībā aprīkots, ceļos pa frontes līniju, nodrošinot kareivjiem dzīves kvalitātei tik nepieciešamos zobārstniecības pakalpojumus. Uzdzirkst saruna un tūlītēja kopības sajūta. Arī šī iniciatīva apliecina to, ko zinām jau kādu laiku – palīdzību Ukrainai vislabāk sniegt tieši, konkrēti, nododot to tieši palīdzību saņemošo rokās.     Protams, visievērojamākais latvietis Ukrainā ir bijis Ukrainas valsts (1918-1919) un Latvijas Republikas (1919-1930) ģenerālis Pēteris Radziņš, kurš Ukrainas Neatkarības kara laikā (1918–1920) dienēja Ukrainas Tautas Republikas armijā un 1919. gadā kļuva par tās ģenerālštāba priekšnieku. Ģenerāļa Radziņa spalvai pieder šādi vārdi “Krievij...

Šoreiz uz dienesta vietu Kijivā visu ceļu dodos ar sauszemes transportu. Pēdējos gados aizmirsto aukstas ziemas klātbūtni Eiropā ieskandina kravas auto avārija Polijā, autobusā ceļa atbrīvošanu gaidām trīs stundas. Pasažieri lēnām velk nost kārtu kārtās savilktās drēbes, jo autobusā ir silts, pat pārāk silts.     Ja diezgan ticami var apgalvot, ka 2022. gada Krievijas pilna mēroga kara gaitu un Eiropas spēju nepiekāpties Krievijai, kuras dabas gāzes atkarībā Eiropa toreiz bija, lielā mērā ietekmēja tas, ka 2022. gada ziema bija salīdzinoši silta, Ukrainai šī, 4. kara gada ziema ir smaga. Kremļa slepkava Ukrainu šoziem pakļauj līdzīgam teroram, ko viņa dzimtā Ļeņigrada piedzīvoja blokādē 2. pasaules karā. Kijivas spelgonis, izkāpjot no nakts vilciena Kyiv Pasazhyrskyi  stacijā,     sejā iesitas uzreiz. Atmosfēra gaisā ir aukstāka un nervozāka kā ziemas sākumā. Pirmo reizi dzirdu, ka metro uzraugs uzkliedz cilvēkam. Sals vājina ukraiņu ierasto spēju no grūtībām dr...

 

  Darbs Latvijas politikā kā sarežģīta, bet aizraujoša izvēle, kur tik daudz var saprast par cilvēkiem, sevi un mūsu valsti. Zīmēt sāku un turpināju visu savu politikas gadu garumā. Nu tapušas “Politiskās piezīmes zīmējumos”.