Atpiņķerēšanās
“Paldies, ka jūs ar mums esat, paldies, ka mūs ar savu klātbūtni atbalstāt,” ar nogurumu acīs un balsī mums, nelielai angliski runājošu cilvēku grupiņai, Kijivā saka jauna ukraiņu sieviete. “Mēs izturību mācāmies no jums”, atbildu, un sievietes acīs iemirdzas asaras. Mēs esam satikušies smailīšu nomas punktā uz Dņepras upes salas gandrīz Kijivas centrā. Te ir zaļi, svaigi, gandrīz idilliski, ir sākušas ziedēt baltās ūdensrozes. Tomēr iepriekšējā nakts ir bijusi smaga – kā tas pēdējā laikā jau ierasts, uzreiz pēc gaisa trauksmes noskanēšanas sekojuši ballistisko raķešu sprādzieni un viena iznīcinājusi Počainas grāmatu tirgu, uzlidojumā nogalināti 3 cilvēki. Krievijas brutālie uzbrukumi kultūras mantojumam – baznīcām, kino studijai, muzejiem - šajā vasarā ir pastiprinājušies. Bet ar tādu pašu jaudu Ukraina un ukraiņi steidz apzināt un daudzināt savu īpašo kultūras mantojumu. Piektdienas pusdienlaikā ar ukraiņu kolēģēm Ukrainas mājā, autentiskā 1980-o stilā veidotā ēkā, agrākajā Ļeņ...