Ziņas

Ja es būtu kādas valsts specdienestu aģents,

nedraudzīgs citai valstij, es nemēģinātu nozagt šīs valsts noslēpumus, ielauzties tās datorsistēmās vai savervēt tur man uzticamus spiegus. Tā vietā … es vienkārši sēdētu internetā un pie katra raksta, kas atainotu kādas šīs valsts personas darbību vai centienus, rakstītu vienkārši riebīgus komentārus. Rakstītu tos, protams, anonīmi, zem dažādiem segvārdiem un dažādos stilos, lai izskatītos, ka maniem žults izvirdumiem ir vesels bars sekotāju, kas savā starpā sarunājas un vienojas kopējā viedoklī, ka konkrētā cilvēka centieni un darbības ir tīrākais bleķis, farss un auksts aprēķins.  Interneta portāls  http://www.voxxi.com/negativity-complaining-bad-for-brain/  šī gada 30. augustā publicēja rakstu, kurā, atsaucoties uz vairākiem avotiem, secināts, ka atrašanās negatīvas informācijas ietekmē atslēdz ļoti svarīgo smadzeņu funkciju, kas atbildīga par problēmu risināšanu, un pārvērš smadzenes “putrā”.    Droši vien putrā bija to cilvēku s...

Par iespējamo pilsonības referendumu

Attēls
Latvijas nākotne ir saliedēti, Latvijas valsti cienoši un Latvijas zemi mīloši cilvēki, kuru vērtība ir to uzskatu, dzīvesveidu un parašu daudzveidība. Šādām īpašībām nav etniskās piederības. No Latvijas uzplaukuma un labklājības iegūst visi Latvijas iedzīvotāji, sirmgalvji un bērni vienlīdz. Tikai tuvredzīgi politiķi par katru cenu cenšas uzturēt spēkā Latvijas sabiedrību šķeļošas, izaicinošas un provocējošas idejas. Tas ir tāpēc, ka tiem nav cita, ko sabiedrībai piedāvāt. To interesēs ir saglabāt Latvijas sabiedrībā daļu, kas jūtas atsvešināta, agresīvi noskaņota un naidīga. Uz agresivitāti un naidīgumu 2012. gada februārī Latvijas sabiedrību mēģināja izprovocēt  Saskaņas centra  līderi, pievienojoties iniciatīvai par krievu valodu kā otro valsts valodu. Uz agresivitāti un naidīgumu aicina Tatjanas Ždanokas atbalstītāji, kas, iespējams, savākuši 10.000 parakstu par Latvijas Republikas pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņiem. Vienotība kategoriski nora...

Rētas un dzīvotprieks Jelgavā

Attēls
Padomju laikos skolas gados manam dzimtajam ciematam blakus esošā Jelgava man likās neglīta, nepatīkama, pelēka un agresīva. Tā man saistījās ar baseina apmeklējumu vienreiz nedēļā, pēc tā plūmju kokteili un kārtainu ābolmaizi vietējā gastronomā pirms pamatīgas salšanas neomulīgā autobusa pieturā. Mēs, bērni no mierīga un rāma piejelgavas ciemata, parasti kaut kādā veidā pamanījāmies sastrīdēties ar Jelgavas bērniem, dažreiz tas noveda līdz kautiņiem, kuros viens otru aplaimojām ar lamuvārdiem, kādus nu savos krājumos varējām atrast. Parasti otrai pusei tie palika nesaprasti, vai saprasti, lika sarkt un brīnīties.    Jelgavas panorāma pirms 1944. gada nopostīšanas Ar Jelgavu saistās arī kāds manas radinieces stāsts. Deviņdesmito gadu sākumā, no ASV pirmo reizi pēc Padomju savienības sabrukuma atgriežoties Latvijā, sirmā kundze bija tā vīlusies, Zemgales pērles vietā ieraugot pelēku padomju betona kopojumu, ka atteikusies no tālākiem Latvijas apmeklējumiem...

Kāpēc Latvijā neatbalsta Pussy Riot?

Attēls
Festivālu un koncertu mīlētājiem Latvijā šajā vasarā ir kur izvērsties. Cēsu mākslas festivāls, Rundāles senās mūzikas festivāls, Siguldas opermūzikas svētki,  festivāls LABADABA, Positivus, Prāta Vētras koncerttūres. Tas, ko no šīs pārbagātības ir gadījies redzēt, ir iespaidīgi – žanru, piedāvājuma un kvalitātes bagātība izcila. Es saprotu, ka paust atbalstu Krievijā pašlaik tiesājamajām rokgrupas “Pussy Riot” dalībniecēm Rundāles senās mūzikas festivāla nebūtu piemēroti, bet kāpēc tas nav noticis nevienā citā, augstāk pieminētā, tam daudz piemērotākā formātā?*** Domāju, ka tam ir vairāki skaidrojumi. Pirmkārt, Latvijas mākslinieki ir strikti apolitiski. Daudziem vēl atmiņā padomju laiki, kad māksla bija darbaļaužu propagandas ierocis, tāpēc viss, kas saistīs ar politisku aktivitāti ir īstas mākslas pretpols – apolitiskums ir patiesas mākslas priekšnoteikums. Lai gan izaugusi jauna mākslinieku paaudze, apolitiskumu tā, manuprāt, “iezīdusi ar mātes pienu”. Analoģija, ka P...

Gatavs ābols jānoplūc

Pašvald ī bu p ā rvald ī bas reformas ir k ā  sen nobriedis, nogatavojies  ā bols, kas, laikus no koka nenov ā kts, mait ā jas un p ū st, puvi izplatot sev apk ā rt. Reform ā m ir j ā notiek tr ī s virzienos – ierobe ž ojumi deput ā tiem ie ņ emt amatus izpildvar ā , deput ā tu skaita samazin ā šana, pašvald ī bas deput ā tu darba profesionaliz ā cija. Pašvald ī bu p ā rvald ī bas reformas, ko rosina vides aizsardz ī bas un re ģ ion ā l ā s att ī st ī bas ministrs ministrs Edmunds Spr ū d ž s un kas vair ā kas reizes apspriestas Saeim ā , nav ne nelaik ā  pieteiktas, ne k ā da no re ģ ioniem t ā lu st ā voša r ī dzinieka galv ā  izaukl ē tas. T ā s ir veidotas k ā  konkr ē ta atbilde reformu piepras ī jumam no paš ā m pašvald ī b ā m. Pret š ī m reform ā m izskan asi protesti, bet, p ē d ē j ā  pusgad ā  t ā s apsprie ž ot, esmu sapratusi, ka protest ē t ā ji ir skaitlisk ā  maz ā kum ā , tom ē r to balsis ir ska ļā kas. Š ī  gada ...