Vēstules no Kijivas

Trīszvaigžņu ordeni Jutai Strīķei 

“ Saeima vairākkārtīgi parādīja, ka vispirms tā aizstāv kādu šauru grupu vai pat konkrētu cilvēku personīgās intereses, nevis valsts intereses ”, paziņojot par savu lēmumu rosināt 10. Saeimas atlaišanu, 28. maijā teica valsts prezidents Valdis Zatlers. Šajā situācija veselais saprāts no Saeimas puses diktētu vēlmi pierādīt pretējo, apliecināt, ka lēmumus Saeima pieņem tikai un vienīgi pati, pēc plašām konsultācijām ar ekspertiem un pilsonisko sabiedrību. Vēl svarīgāk, veselais saprāts teiktu, ka šādā situācijā, kurā visaugstākajā līmenī ir izteiktas nopietnas bažas par to, kas ietekmē Saeimas dienas kārtību, deputātiem būtu vēlme pierādīt pretējo, apliecinot, ka, pilnā saskaņā ar Sarversmi “ Latvijas valsts suveren ā vara pieder Latvijas tautai ” nevis ārpus valdības un Saeimas stāvošām atsevišķām personām. Tomēr pagājušajā piektdienā Saeimas vairākums (ZZS, SC, PLL) lēma pilnīgi pretēji (7. darba kārtības punkts) , nesperot nelielu, bet nepieciešamu soli, kas Saeimu padarītu atvēr...

Ikvienam, kas mūsu modernajā pasaulē staigā ceļu kopā ar pretējā dzimuma partneri – vīrieti vai sievieti – es silti iesaku izlasīt amerikāņu filozofa Kena Vilbera (Ken Wilber) grāmatu “Grace and Grit” (aptuveni tulkojot “Apskaidrība un ikdienība”). Grāmatas fabula ir iespaidīga tās dramatismā – trīsdesmit piecgadīgs amerikāņu filozofs (Ken Wilber), kas garīgo meklējumu ceļā jau paveicis daudz un uzrakstījis vairākas grāmatas, satiek salīdzinoši garu garīgu meklējumu ceļu nostaigājušu trīsdesmit piecus gadus vecu sievieti (Treya Wilber). Viņu starpā sākas “mīlestība no pirmā pieskāriena”, kā viņi paši to sauc. Desmit dienas pēc kāzām sievietei tiek diagnosticēts īpaši agresīvs krūts audzējs. Tā, pēc 4 mēnešu pazīšanās, sākas viņu kopējais ceļš un kopējā cīņa ar slimību līdz piecus gadus vēlāk Treja nomirst. Šie pieci gadi pāra dzīvē ietver visu to laimi, dramatismu, sāpes, pārbaudījumus un milzīgu satuvināšanos, ko daudzi pāri piedzīvo vai nepiedzīvo vairākos gadu desmitos. Pi...

KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe pirms kāda laika, vērtējot KNAB darbu, sacīja, ka diemžēl noziedzīgā pasaule, kuras rokās ir milzīgi līdzekļi, tehnoloģiskā ziņā attīstās ļoti ātri un arvien atrod jaunus veidus, kā izbēgt no soda. Savukārt tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem tikt līdzi šai straujajai attīstībai praktiski nav iespējams, tāpēc iespējas kādu pieķert ir drīzāk veiksmes nekā likumsakarības rezultāts. KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis vakar Saeimas Pretkorupcijas apakškomisijas sēdē skaidroja, ka KNAB mēģinot ieguldīt naudu savu tehnisko līdzekļu modernizācijā, tomēr kopsummā tam esot vajadzīgi aptuveni pus miljons vai 500 000 Ls. Dažādu valsts iestāžu pārstāvji bieži kā traucēkli savas darbības uzlabošanai min tieši un pirmkārt līdzekļu trūkumu. KNAB gadījumā būtu līdzīgi, ja vien nebūtu kāds satriecošs fakts – kopsummā 2009. un 2010. gadā KNAB nav izmantojis un valsts budžetā atpakaļ atskaitījis kopsummā 744 000 latu. KNAB priekšnieks N. Vilnīt...

Zemgale, iespējams, ir visīpatnējākais no Latvijas vēsturiskajiem novadiem. Tas atrodas valsts centrā, ir tuvu galvaspilsētai, caur to iet būtiskas starptautiskas automaģistrāles, tajā ir lielas un svarīgas pilsētas un ļoti auglīga zeme - zemē iedurta sausa kārklu maiksts sāk lapot jau pēc nedēļas. Zemgalē, iespējams, vairāk nekā citos vēsturiskajos novados ir rosīgu, čaklu un pašapzinīgu cilvēku radītas attīstības salas (Ozolnieki, Iecava, Tērvete, Staļģene, citas vietas). Tomēr Zemgalē, tāpat kā citur valstī, acīm redzami pietrūkst tautas dzīvā spēka, lai spētu pilnasinīgi plaukt un zelt, izmantojot visas priekšrocības. Ārpus šīm attīstības salām notiek pretējie procesi – ņemot vērā to, ka daudzos no pagastiem dzīvošana ir lētāka nekā pilsētā, uz pagastiem pārceļas sociāli nelabvēlīgas un ļoti nabadzīgas ģimenes, kas apmetas ģimenes dzīvei slikti piemērotos mājokļos. Traģisks joks no dzīves piejelgavas pagastā - skolotāja saka: „Jāni, vai arī mājās tu tā cērt durvis?”, bērni atbild...

Tiekamies tīmeklī šodien, sākot no 15.30!

Domāju, ka valsts prezidenta Valda Zatlera sestdienas lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu var analizēt trīs līmeņos. Pirmais ir taktiskais, prezidentam nebija ko zaudēt, jo pagājušās ceturtdienas balsojums pret kratīšanu deputāta A. Šlesera dzīves vietās apliecināja, ka balsojumi par būtiskiem jautājumiem Saeimā nenotiek pēc to būtības un lai gan iespējams nekādi konkrēti iebildumi pret Zatleru nav, viņš nav savējais. Otrais ir principiālais. Saeima stājās ceļā patiesības noskaidrošanai, traucējot tiesībsargājošo institūciju darbu. Argumenti no to puses, kas balsoja pret kratīšanu bija smieklīgi – nekāda kratīšana vispār neesot iespējama, jo visi iespējamie pierādījumi jau esot nobēdzināti. Trešais un, manuprāt, svarīgākais ir tas, ka, skatoties pēc būtības un plašākā kontekstā, šīs Saeimas vairākums savas darbības pusgadā apliecināja sevi kā šauri redzošu, vecmodīgu attīstības un labklājības bremzi, kuras purvā nogrimst labas un valstij vajadzīgas inic...