KNABam naudu nevajag

KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe pirms kāda laika, vērtējot KNAB darbu, sacīja, ka diemžēl noziedzīgā pasaule, kuras rokās ir milzīgi līdzekļi, tehnoloģiskā ziņā attīstās ļoti ātri un arvien atrod jaunus veidus, kā izbēgt no soda. Savukārt tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem tikt līdzi šai straujajai attīstībai praktiski nav iespējams, tāpēc iespējas kādu pieķert ir drīzāk veiksmes nekā likumsakarības rezultāts.

KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis vakar Saeimas Pretkorupcijas apakškomisijas sēdē skaidroja, ka KNAB mēģinot ieguldīt naudu savu tehnisko līdzekļu modernizācijā, tomēr kopsummā tam esot vajadzīgi aptuveni pus miljons vai 500 000 Ls. Dažādu valsts iestāžu pārstāvji bieži kā traucēkli savas darbības uzlabošanai min tieši un pirmkārt līdzekļu trūkumu. KNAB gadījumā būtu līdzīgi, ja vien nebūtu kāds satriecošs fakts – kopsummā 2009. un 2010. gadā KNAB nav izmantojis un valsts budžetā atpakaļ atskaitījis kopsummā 744 000 latu.

KNAB priekšnieks N. Vilnītis skaidro, ka stingri ievērojis valdības kopš 2009. gada noteikto taupības politiku, tāpēc arī centies maksimāli taupīt līdzekļus. It kā jau dīvaini kritizēt iestādes vadītāju par to, ka tas nav iztērējis tam budžetā paredzētos līdzekļus, tomēr par saprātīgu ietaupījumu to grūti nosaukt. Pirmkārt, 2009. un 2010. bija vēlēšanu gadi, viens no KNAB uzdevumiem bija politisko partiju un priekšvēlēšanu kampaņas finanšu kontrole. Paši KNAB darbinieki ir teikuši, ka to darbu būtu ievērojami atvieglojis, piemēram, apmaksātas politiskās reklāmas neatkarīga, profesionāli veikta uzskaite, tomēr KNAB priekšnieks šim līdzekļus nav atvēlējis. Tāpat KNAB darbinieki jau vairākus gadus sūdzas, ka KNAB trūkst operatīvo darbinieku un izmeklētāju, bet kopā 2009. un 2010. gadā KNAB bija 18 vakantas darba vietas.

Visbeidzot, ja skatās uz budžeta samazinājumu, tad KNAB budžets, salīdzinājumā ar citām iestādēm, ir samazināts salīdzinoši nedaudz (no 3.4 miljoniem 2008. gadā uz 2.1 miljoniem 2010. gadā). To publiskās runās ir arī novērtējis nu jau bijušais KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks, norādot, ka tādejādi izpaužas tas, ka korupcijas apkarošana ir valdības prioritāte.

KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis, acīm redzot, šo vēstījumu nav sapratis un uzskatījis, ka saņems uzslavu par to, ka bijis labs vadītājs, jo taupījis līdzekļus. Tādejādi arī Vilnītis ir līdzatbildīgs par to, ka valsts prezidentam Zatleram bija jāpieņem lēmums atlaist Saeimu, jo tā vietā, lai apkarotu „ārpus valdības un Saeimas esošus cilvēkus, kas ietekmē valdības un Saeimas darbu”, viņš pirmkārt ir domājis par KNAB līdzekļu taupīšanu.










Komentāri