ceturtdiena, 2011. gada 9. jūnijs

Bēdīgie lauki

Zemgale, iespējams, ir visīpatnējākais no Latvijas vēsturiskajiem novadiem. Tas atrodas valsts centrā, ir tuvu galvaspilsētai, caur to iet būtiskas starptautiskas automaģistrāles, tajā ir lielas un svarīgas pilsētas un ļoti auglīga zeme - zemē iedurta sausa kārklu maiksts sāk lapot jau pēc nedēļas. Zemgalē, iespējams, vairāk nekā citos vēsturiskajos novados ir rosīgu, čaklu un pašapzinīgu cilvēku radītas attīstības salas (Ozolnieki, Iecava, Tērvete, Staļģene, citas vietas). Tomēr Zemgalē, tāpat kā citur valstī, acīm redzami pietrūkst tautas dzīvā spēka, lai spētu pilnasinīgi plaukt un zelt, izmantojot visas priekšrocības.

Ārpus šīm attīstības salām notiek pretējie procesi – ņemot vērā to, ka daudzos no pagastiem dzīvošana ir lētāka nekā pilsētā, uz pagastiem pārceļas sociāli nelabvēlīgas un ļoti nabadzīgas ģimenes, kas apmetas ģimenes dzīvei slikti piemērotos mājokļos. Traģisks joks no dzīves piejelgavas pagastā - skolotāja saka: „Jāni, vai arī mājās tu tā cērt durvis?”, bērni atbild: „Jānim mājās durvis nemaz nav”.

Šeit, protams, rodas jautājums, kā un ar kādiem līdzekļiem aktivizēt iedzīvotājus, panākt to, lai tie būtu gatavi uzņemties aktīvu atbildību gan par saviem, gan savas kopienas dzīves apstākļiem.

Acīmredzami tādi līdzekļi kā simtlatnieku programma un garantētais iztikas minimuma (GMI) pabalsts ilgtermiņā nedarbojas. Lai gan tiem atsevišķos gadījumos nešaubīgi ir bijusi īstermiņa pozitīva ietekme, vietējie uzņēmēji visur valstī ir vērtējuši, ka šīs programmas ir arī veicinājušas lielāku atkarības kultūras veidošanos un nostiprinājušas slinkošanas tradīcijas.

Meklējot risinājumu, kā glābt to, kas vēl glābjams, vispirmām kārtām ir jādomā par šodienas un rītdienas jauniešiem. Laukos ir tik daudz tādu vietu, kur jauni cilvēki savas dienas pavada, dirnot autobusu pieturās ar alus pudeli rokās. Šādā veidā tiek nodirnēta jaunības enerģija un spēks. Daudzi jaunieši, kas ir aktīvi darbojošies jauniešu nevalstiskajās organizācijās vērtē, ka tās dod neatsveramu ieguldījumu jaunu cilvēku attīstībā, veidojot sapratni par līdzdalības nozīmi un gūstot pozitīvu savstarpējās sadarbības pieredzi. Ja negribam pavisam pazaudēt savus laukus, par šo jādomā nekavējoši, tajā skaitā ievērojamus ES struktūrfondu līdzekļus nākošajā programmēšanas periodā (2014. – 2020. gads) novirzot jaunu cilvēku aktivizēšanai visā valstī, tajā skaitā mērķtiecīgi atbalstot talantus un talantu attīstību.

Ļoti svarīgi ir arī ļaut pašvaldību iedzīvotājiem referendumos izteikties par dažādiem pašvaldības dzīves aspektiem, teritorijas plānojumu, pašvaldības attīstības plāniem, dažādiem uzņēmējdarbības projektiem un citiem jautājumi. Tiem jābūt nevis konsultatīviem, bet gan lemjošiem referendumiem, kuru rezultāts ir saistošs pašvaldībai. Tajā skaitā, jādod tiesības pašvaldības iedzīvotājiem lemt par pašvaldības vadītāja un domes atlaišanu. Tas darāms, protams, paredzot, ka šādu procesu var uzsākt tikai tad, kad tam ir pietiekami liels atbalsts attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju vidū un pietiekami daudz aktīvu pilsoņu, kas, kopā darbojoties, var nodrošināt atbalstu savām iniciatīvām. Redzot, ka vecāki šādā veidā sadarbojas, arī bērni iegūs pozitīvu līdzdalības pieredzi.










2 komentāri:

  1. Jūs esiet akla - skatīties skatieties, redzēt neredziet.
    Vai arī redziet to, ko savā naivumā gribiet redzēt.
    Nākošam rakstam lūdzu virsrakstu "Bēdīgā Saeima".

    AtbildētDzēst
  2. Un ko redzat Jūs, labprāt iepazīšos ar Jūsu skatījumu.

    AtbildētDzēst