Vēstules no Kijivas

Domāju, ka valsts prezidenta Valda Zatlera sestdienas lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu var analizēt trīs līmeņos. Pirmais ir taktiskais, prezidentam nebija ko zaudēt, jo pagājušās ceturtdienas balsojums pret kratīšanu deputāta A. Šlesera dzīves vietās apliecināja, ka balsojumi par būtiskiem jautājumiem Saeimā nenotiek pēc to būtības un lai gan iespējams nekādi konkrēti iebildumi pret Zatleru nav, viņš nav savējais. Otrais ir principiālais. Saeima stājās ceļā patiesības noskaidrošanai, traucējot tiesībsargājošo institūciju darbu. Argumenti no to puses, kas balsoja pret kratīšanu bija smieklīgi – nekāda kratīšana vispār neesot iespējama, jo visi iespējamie pierādījumi jau esot nobēdzināti. Trešais un, manuprāt, svarīgākais ir tas, ka, skatoties pēc būtības un plašākā kontekstā, šīs Saeimas vairākums savas darbības pusgadā apliecināja sevi kā šauri redzošu, vecmodīgu attīstības un labklājības bremzi, kuras purvā nogrimst labas un valstij vajadzīgas inic...

Šo ziņu uzrakstīju ceturtdien, pēc Saeimas balsojuma nedot atļauju veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīves vietās. Biju plānojusi to publicēt pirmdien, nedēļas sākumā, kad Saeimā plānots balsojums par nākošo valsts prezidentu. Starplaikā ir risinājušies dramatiski notikumi – valsts prezidents ir pieņēmis lēmumu rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Savas pārdomas par šo lēmumu izteikšu nākošajā ziņā, bet šeit publicēju to, ko biju rakstījusi pagājušajā nedēļā. 2. jūnijā, dienā, kad Saeima balsos par nākošo valsts prezidentu, es balsošu par esošo valsts prezidentu Valdi Zatleru. 2007. gada jūnijā, kad Jelgavas pilī notika Valda Zatlera inaugurācija, kopā ar vairākiem domubiedriem organizējām pasākumu, kas kariķēja oficiālo inaugurācijas pasākumu, inaugurējot ‘valsts pirmo trusi’. Pasākums notika Andrejsalā, Dirty Deal kafejnīcā. Bijām gandarīti, ka uz šo ironisko pasākumu ieradās vairāki cilvēki, kuriem bija arī oficiāls ielūgums uz inaugurāciju Jelgavas pilī. Tajā...

Šodien, Eiropas dienas ietvaros, viesojos labā Rīgas vidusskolā, 12. klasē, lai runātu par Eiropas Savienību un Latvijas vietu tajā. Pirms tikšanās pārdomāju, vai ir vērts ar jauniešiem pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības izveidošanos milzīgo sāpju un smago pārdzīvojumu rezultātā, kas vēlās pāri Eiropai pagājušā gadsimta divos karos un to radītajās smagajās sekās.  Domāju, vai ir vērts stāstīt, kā darbojas Eiropas institūcijas, kas radušās Eiropas dalībvalstu komplicēto attiecību, vizionārisma un nereti arī egoisma rezultātā. Galu galā nolēmu, ka sarunai ir jābūt par to, kā latviešu jaunieši jūtas, gan kā eiropieši, gan latvieši lielu izaicinājumu priekšā, kas tos nenovēršami gaida nākotnē. Runājot ar jauniešiem, spilgti sajutu šodienas garu viņu teiktajā. Viņi ir noraizējušies par to, vai nākotnē, pabeidzot augstskolu, viņi varēs iegūt pietiekami labi apmaksātu darbu, kas ļautu nodrošināt sagaidīto dzīves līmeni. Manuprāt, šeit ir divi jautājumi – viens pama...

Kāpēc Igaunijā nav oligarhu? Tas ir jautājums, kas bieži tiek uzdots dažādās sarunās. Atbildē uz šo jautājumu parasti netieši meklējam iemeslus, kāpēc Latvijā oligarhi ir un kāpēc to ietekme ir tik jūtama. 2004. gadā Igaunijas politiskās partijas uzskatīja, ka, atstājot politiskās partijas bez nopietna un pamatīga valsts finansējuma, to iespēja nonākt atsevišķu uzņēmēju ietekmē ir pārāk liela. Tāpēc tās lēma par ikgadēja, aptuveni 5 miljonu eiro liela valsts finansējuma piešķiršanu parlamentā pārstāvētajām politiskajām partijām. 2010. gadā Igaunijas parlamenta divas lielākās partijas Reformu partija un Centra partija no valsts budžeta katra saņēma ap 1.5 miljonu eiro lielu finansējumu. Šodien valsts finansējums igauņu politisko partiju ikgadējos budžetos sasniedz ap 90 procentus. Šis dāsnais finansējums ir nozīmējis to, ka abas lielākas partijas ir ievērojami augušas un lielākai no tām šodien ir 10 000 biedru. Latvijas pāris lielākās partijas, kuru biedru skaits ir ap 1000 biedrie...

Lieldienu brīvdienās interesantas sagadīšanās dēļ man sanāca garāka saruna ar Dānijas uzņēmēju, kurš jau piecus gadus darbojas Liepājā. Viņam Liepājā pieder neliela rūpnīca. Izejvielas tiek ievestas no Vācijas, produkcija eksportēta uz visām pasaules pusēm. Liepāju investors izvēlējies tās labā novietojuma, uzņēmējdarbības priekšnoteikumu un labo transporta sakaru dēļ. Pašlaik lielākā problēma gan esot pagājušās ziemas sakropļotie jau tā sliktie ceļi. Uzņēmums nodarbina 60 cilvēkus, tāpēc, protams, arī sanāca saruna par tā darbiniekiem, latviešiem un krieviem. Līdztekus citām īpašībām, dāņu uzņēmējs minēja latviešu tieksmi pēc perfektā, kas, būdama it kā slavējama, patiesībā ir īpatnēja rakstura iezīme, kas praktiskajā dzīvē nozīmē daudz nevēlama. Latvieši gribot visu izdarīt perfekti, bet apzinoties, ka tas nav iespējams, tāpēc nevarot piedot ne sev, ne citiem, ja kaut kas nesanāk. No tā rodas trīs jebkuram uzņēmumam būtiski šķēršļi. Pirmkārt, cilvēki nelabprāt uzņemas iniciatīvu un...

Lato Lapsa 2011. gada 20. aprīlī portālā www.pietiek.com publicēja rakstu, kurā informē portāla lasītājus par to, ka viņa rīcībā ir nonākuši jauni fakti par manu 2007. gada 29. novembra administratīvo pārkāpumu, Latvijā ievedot preces, kuru vērtība par 175 EUR pārsniedza atļauto no trešajām valstīm ievedamo preču vērtību.  Rakstā  no administratīvās lietas protokola citēts mana vīra lietas izskatīšanas laikā teiktais par šo jautājumu. Protokols par šo jautājumu www.pietiek.com rīcībā, t.sk. publiskotā veidā, atrodas jau kopš 2010. gada oktobra, jo es pati tā kopiju iedevu toreizējai portāla darbiniecei Baibai Rullei, cienot viņas iepriekšējo darbību laikrakstā Diena . Ar šo dokumentu sešu mēnešu garumā varēja iepazīties ikviens, kas to vēlējās. Kā Lato Lapsa pareizi norāda rakstā, no 2007. gada aprīļa līdz 2009. gada sākumam mans vīrs nebija neviena uzņēmuma, tai skaitā SIA Meknes īpašnieks, jo šajā laikā daudz laika pavadījām ārpus Latvijas un Jūgenstila paviljona, kura ...

kafejnīca Kūkotava, Tērbatas iela 10 - 12 Piektdienas, 1. aprīļa rītā, no 8.00 līdz 9.30 aicinu visus, kas vēlas kopā ar mani iedzert tēju,  uzkost cepumus, parunāt par manu darbu Saeimā un citiem jautājumiem, tikties kafejnīcā "Kūkotava" Rīgā, Tērbatas ielā 10 - 12. Šis nav joks, es tur tiešām būšu!  www.kukotava.lv