ceturtdiena, 2011. gada 5. maijs

Kaut kas jādod pretī

Kāpēc Igaunijā nav oligarhu? Tas ir jautājums, kas bieži tiek uzdots dažādās sarunās. Atbildē uz šo jautājumu parasti netieši meklējam iemeslus, kāpēc Latvijā oligarhi ir un kāpēc to ietekme ir tik jūtama.

2004. gadā Igaunijas politiskās partijas uzskatīja, ka, atstājot politiskās partijas bez nopietna un pamatīga valsts finansējuma, to iespēja nonākt atsevišķu uzņēmēju ietekmē ir pārāk liela. Tāpēc tās lēma par ikgadēja, aptuveni 5 miljonu eiro liela valsts finansējuma piešķiršanu parlamentā pārstāvētajām politiskajām partijām. 2010. gadā Igaunijas parlamenta divas lielākās partijas Reformu partija un Centra partija no valsts budžeta katra saņēma ap 1.5 miljonu eiro lielu finansējumu. Šodien valsts finansējums igauņu politisko partiju ikgadējos budžetos sasniedz ap 90 procentus. Šis dāsnais finansējums ir nozīmējis to, ka abas lielākas partijas ir ievērojami augušas un lielākai no tām šodien ir 10 000 biedru. Latvijas pāris lielākās partijas, kuru biedru skaits ir ap 1000 biedriem, par šādu līdzdalību var tikai sapņot.

Ja skatās uz politisko partiju uzticamības rādītājiem, kas Igaunijā ir daudz augstāki nekā Latvijā, ir saprotams, ka sabiedrībai Igaunijā bija vieglāk pieņemt šādu, salīdzinoši lielu finansējumu partijām no valsts kases. Tomēr šajā stāstā ir arī kāda būtiska detaļa. Lai panāktu sabiedrības piekrišanu ievērojamam valsts finansējumam, Igaunijas politiskās partijas atteicās no priekšvēlēšanu reklāmām vidē, jo tās Igaunijas vēlētāji identificēja kā visvairāk uz nerviem krītošās, par kurām nodokļu maksātāju naudu nevajadzētu tērēt.

Arī Latvijas politiskās partijas no 2012. gada sāks saņemt valsts finansējumu, gan daudz mazākā apjomā nekā Igaunijā. Finansējums piesaistīts iepriekšējās Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Katra partija, kas saņēmusi vairāk kā 2 procentus vēlētāju atbalsta, saņems 0.50 Ls par katru saņemto balsi. Kopā katru gadu tas valsts budžetam izmaksās 445 382 Ls, apmēram 8 reizes mazāk nekā Igaunijā.

Lai gan pirmajā brīdī valsts finansējuma piešķiršana politiskajām partijām Latvijā var kādam šķist nevietā, tomēr nepiešķirot valsts finansējumu, mēs turpināsim politisko partiju vājumu, sadrumstalotību un mazspēju.

Tāpēc šajā brīdī vietā ir jautājums – ko Latvijas politiskās partijas dos pretī, proti, ko apņemsies darīt, lai attaisnotu valsts finansējuma piešķīrumu.

Ši gada 31. martā Saeima balsoja par grozījumiem Krimināllikumā, kas noteiktu kriminālatbildību par nelikumīgu politisko partiju finansēšanu. Par šo normu nebalsoja (balsojumā atturējās) ZZS, Saskaņas centra un Par Labu Latviju deputāti. Savukārt šodien Saeimas balsojumā šīs pašas frakcijas nobalsoja par to, lai grozījumus Politisko partiju finansēšanas likumā nesāktu skatīt Saeimā, aizbildinoties ar tehniskām nepilnībām sagatavotajos priekšlikumos.

Tātad šobrīd pretī nedosim neko!


Skat. tabulu ar 10. Saeimas vēlēšanu rezultātiem un partijām, kas no 2012. gada saņems valsts finansējumu un tā summas











Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru