Vēstules no Kijivas

2021. gada 25. martā Rīgā, pie Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas notiks īslaicīga (no 15.00 - 18.00) brīvdabas izstāde par godu Baltkrievijas tautas cīņai par brīvību un demokrātiju, kas aizsākās pēc starptautiski neatzītajām prezidenta vēlēšanām 2020. gadā. Nelielā, improvizētā izstāde apliecinās atbalstu brīvībai un demokrātijai Baltkrievijā un godinās brīvības un demokrātijas cīņās kaimiņvalstī cietušos. 25. marts ir svarīga diena Baltkrievijas vēsturē, salīdzināma ar mūsu 18. novembri. Atšķirībā no Latvijas, kas 18. novembrī plaši svin savu Neatkarības dienu, Baltkrievijā šī ir tikai neoficiāla svētku diena, kas iezīmē Baltkrievijas valstiskuma sākumu. Šajā dienā 1918. gadā Baltkrievijas Demokrātiskā Republika izdeva Neatkarības deklarāciju. Baltkrievi tradicionāli svin brīvības dienu ar masu gājieniem, mītiņiem un koncertiem. Diemžēl daudzus gadus šīs svinības Baltkrievijā papildinājušas iekšlietu spēku veiktās masveida aizturēšanas. Šogad 25. marts ir īpašs. Baltkri...

2020. gada decembrī Saeimas   Attīstībai/Par!   virzītā Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāte Inese Nikuļceva netika apstiprināta ST tiesneša amatā, lai gan saņēma ievērojamu deputātu atbalstu – 47 balsis, tātad līdz apstiprināšanai pietrūka tikai četras balsis. Par I. Nikuļcevas apstiprināšanu balsoja kandidāti izvirzījusī  Attīstībai/Par! , Zaļo un Zemnieku savienība  un  Saskaņa .  Pēc balsojuma  Attīstībai/Par!  frakcijas priekšsēdētājs vērtēja, ka, neatbalstot I. Nikuļcevu ST tiesneses amatā, Saeima “izniekoja iespēju iestāties par kopīgām vērtībām – profesionalitāti un mūsdienīgu skatījumu uz Eiropas tiesību un cilvēktiesību attīstību Latvijā”. Par šo pagātnes notikumu, kas beidzās bez rezultāta, nebūtu nepieciešams gremdēties pārdomās, ja nebūtu kāda svarīga fakta –  Attīstībai/Par!  augstajā Satversmes tiesas tiesneša amatā mēģināja apstiprināt cilvēku, kas Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir Aivara Lemberga pārstāvis. Un tā ir p...

 

Trešdien, 12. augustā 18.00 pie Baltkrievijas vēstniecības Rīgā notiks pikets Baltkrievijas sabiedrības atbalstam. Piketētāji pulcēsies "Solidaritātes akcijā Baltkrievijas tautas atbalstam", jo Baltkrievijas cilvēki,  iestājoties par atklātām un godīgām vēlēšanām un godīgu, demokrātisku valsti,  pašlaik cieš no valdošās varas represijām.   Pēc prezidenta vēlēšanām 9. augustā Baltkrievijā ir sākušies protesti pret vēlēšanu rezultātu viltošanu. Tos vardarbīgi apspiež policija un militārās specvienības, ievainojot desmitus vai pat vairāk cilvēkus, ietriecoties pūlī ar policijas auto. Ir vismaz 3000 aizturētie.   Piketa iesākumā ar uzruna Baltkrievijas tautas atbalstam uzstāsies Latvijas Atmodas līderis Dainis Īvāns.  " Kā mūs savulaik atbalstīja, tā arī mēs atbalstām. Tiksimies, lai atbalstītu ikvienu, kurš pašlaik Baltkrievijā cīnās par tiesībām dzīvot godīgā un demokrātiskā valstīt", aicina pasākuma iniciatīvas grupa, kas apvieno kopīgam mērķim vienojušos 8 sabie...

Vairāki prestiži starptautiski mediji aprakstījuši Latviju kā veiksmes stāstu cīņā ar   Covid-19 , pašlaik saņemam atzinību par savlaicīgiem un pareiziem lēmumiem no igauņiem, kurus parasti apbrīnojam. Ietekmīgajam žurnālam   Foreign Policy   premjers Krišjānis Kariņš empātiski teicis, ka, lai gan mirušo skaits Latvijā salīdzoši ir neliels, katra cilvēka nāve no   Covid-19   ir traģēdija. Pašlaik aktīvi diskutējam un vērtējam, vai valdības un atsevišķu ministru darbs pandēmijas apkarošanā bijis adekvāts un rīcība piemērota. Interesanti, ka Lielbritānijā, valstī ar senām demokrātijas un brīvas preses tradīcijām, mediju analīze par valdības, īpaši premjera B. Džonsona sniegumu ir daudz ļenganāka, lai gan viņa neskaidrie un nekonkrētie paziņojumi un sākotnējā bravūra nogurdinājusi daudzus. Kritika un analīze ir svarīgas, tomēr nedrīkstam tajās iestrēgt, it īpaši sākt plosīt paši sevi, vaimanājot, ka mums nekas nesanāk un, līdzko robežas atvērsies, būs tik j...

Kenets Krukemeirs Rīgā, 2020. gada februāris  “Brauksim uz Rīgu uz divām nedēļām, piecās dienās neko nevar saprast”, tā uz Meierovica biedrības aicinājumu pabūt Rīgā un dot pienesumu sarunai par Rīgas pilsētas attīstību atsaucas Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) profesors, pilsēttransporta speciālists un pilsētvides aktīvists  Kenets Krukemeiers un arhitekte, pilsētvides un urbānās dārzniecības eksperte Barabara Knehta no Bostonas, ASV. Viņi nav sajūsmā par pilsētplānošanas “superstāriem”, kas, atlidojuši uz pāris dienām, par milzīgiem honorāriem bārsta vietējiem apstākļiem bieži vien dārgas un nepiemērotas idejas. Dzirdēts par pilsētvides brīnumiem, piemēram, Maskavā, kur smalku pilsētkonsultantu biroji no Rietumeiropas radījuši superprojektus, kas notušē naudas varas ekspansiju Krievijas galvaspilsētā, kas turpina iznīcināt vēsturiskās kopienas un izdzenāt to identitāti nesošos, “neprestižos” iedzīvotājus. Bostonieši uzsver -  pilsēta ir dzīvs...

Sākšu ar atzīšanos. Lai gan Latvijas Avīze, īpaši manu aktīvo politisko gaitu laikā, mani ir ielikusi pavisam citā, ne savu lasītāju kastītē, jau vairākus gadus esmu regulāra tās lasītāja. Gan tāpēc, ka tā ir vienīgā neatkarīgā dienas avīze Latvijā, ko instinktīvi gribas atbalstīt, gan arī tāpēc, ka tā patiešām ir laba lasāmviela, kur ir gan labi komentāri, gan labas intervijas, gan lieliska analīze par, piemēram, Krievijā notiekošo. Egila Līcīša komentārus tur uztveru kā jancīgu kumodi vecvecāku klētiņā – visi pie tās tā pieraduši, ka sen jau vairs neuztraucas par tās neiederību nekādos priekštatos par gaumi.  Tomēr Egila Līcīša komentārs par vides akīvisti Grētu Tūnbergu, kurai šajā nedēļā bija iespaidīga uzstāšanās ANO, izkrita no šī ieraduma, jo ieņirdza par  jaunu pusaudzi, saistot viņas vecumu un citas personiskās īpašības ar viņas uzskatiem un veidu, kā viņa tos pauž. Tomēr, ielasoties dziļāk, es sapratu, ka Egilu Līcīti, tāpat kā mūs daudzus, patiesībā ir poz...