Vēstules no Kijivas

Atgūstoties pēc “budžeta nakts”, t.i. 2017. gada budžeta pieņemšanas plenārsēdes, kas noslēdzās 04.25., nolēmu noformulēt sev svarīgas robežas, kas attiecas uz t.s. deputātu kvotām, gan tāpēc, lai izteiktu savas domas par šo parādību, gan arī lai atstātu ierakstu nākotnei, jo vismaz par vēl vienu – 2018. gada budžetu man, sēžot Saeimas deputāta krēslā, iespējams, nāksies lemt. Vispirms, pievienojos visiem tiem, kas uzskata, ka aptuveni 20 miljonu sadale t.s. deputātu kvotām ir pārmērīgi, nesamērīgi daudz. Man par atskaites punktu šim skaitlim kalpo, piemēram, aptuveni 34  miljoni, ko kā budžeta deficīta atlaidi Eiropas Komisijai izprasīja Finanšu Ministrija, lai varētu veikt ieguldījumus veselības nozarē. Tātad, ja nebūtu šo 20 “deputātu kvotu” miljonu, no nākošo paaudžu pārticības kā ieguldījumu veselības aprūpē uz budžeta deficīta rēķina mēs deldētu  vien 14 miljonus. Otrs, “deputātu kvotas” tiek piešķirtas “no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem”, tie šogad sākotnēji ...

“Lielbritānijas referendums viennozīmīgi apliecina – politiķiem ir jābūt atbildīgākiem savos vārdos un darbos. Savukārt situācija pēc referenduma demonstrē, ka Lielbritānijas sabiedrība nebija gatava šādam iznākumam. Patlaban ir skaidrs – situācija nemainīsies ātri un tikai pēc emociju norimšanas Lielbritānija un Eiropas Savienība būs gatavas sēsties pie konstruktīvu sarunu galda,”  Komisija šodien, 28.jūnijā, diskutēja par Lielbritānijas referenduma par valsts dalību Eiropas Savienībā rezultātu, kas būs arī 28. un 29.jūnija Eiropadomes sanāksmes darba kārtībā. Sarunā piedalījās arī Lielbritānijas vēstniecības Latvijā vadītājs Tims Kollijs ( Tim Colley ). T.Kollijs sarunā uzsvēra, ka Latvijas valstspiederīgo statuss Lielbritānijā pēc referenduma nemainīsies. Šajā kontekstā viņš akcentēja, ka Eiropas Savienības pilsoņi ir snieguši lielu ieguldījumu Lielbritānijas tautsaimniecības attīstībā un valsts to novērtē. T.Kollijs arī apliecināja, ka Lielbritānija turpinās iesaistīties B...

Ukrainas pilotes un parlamenta deputātes Nadjas Savčenko liktenis pēdējos gados ir simbols tai drāmai, kas risinājusies starp Krievijas Federāciju un Ukrainu. Krievijas Federācija agresīvi un ar militārām metodēm ir apšaubījusi Ukrainas tautas tiesības izvēlēties savu nākotni. Izvēlēties veidu, kā Ukrainas valsts attīstīsies. Latvijas parlaments, politiķi un sabiedrība atkal un atkal ir nosodījuši Krievijas agresiju; vairākkārt esam apstiprinājuši, ka mēs esam Ukrainas tautas pusē, jo uzskatām, ka Ukrainas tautai ir jābūt tiesībām pašai brīvi un neatkarīgi lemt par savu likteni, vai tas būtu Eiropas Savienībā vai citas izvēles. Un Ukrainas tauta, acīmredzot, savu izvēli ir izdarījusi. Veids, kā Krievijā kopš 2014. gada jūnija  ir tiesāta un apcietinājumā turēta Nadja Savčenko, pierāda, ka Krievijas ārpolitika ir agresīvi juceklīga. Tā bieži jauc metodes, kas paredzētas kaimiņu iebiedēšanai ar metodēm, kas ir nepieciešamas iekšējās propagandas vajadzībām. Nadja Savčenko Krievij...