Ziņas

Pēc pašvaldību vēlēšanām

Attēls
Labi, ka pašvaldību vēlēšanas ierasti notiek gadu pirms Saeimas vēlēšanām, jo tās ir nozīmīgs brīdis pārdomām pirms partijas pieņem svarīgus lēmumus pirms nākošajām, nacionālajām vēlēšanām. Šajās vēlēšanās bija iespēja “notestēt” vairākus svarīgus jautājumus gan par Vienotības nākotni, gan kopējo kontekstu. Pirmkārt, uz konkurenci balstītas politiskās sistēmas pamatprincips ir politiskā svārsta klātbūtne – pēc atbildīgas, disciplinētas, uz pašu iniciatīvas balstītas politikas sabiedrībā nāk vēlme pēc sociāli iekļaujošākas, konkrētām sabiedrības grupām taustāmākus rezultātus, nevis tikai kopēju pozitīvu attīstību piegādājošas, politikas. Diemžēl Latvijā etniskā sastāva un traģiskās piecdesmit gadu politiskās vēstures dēļ nav normālas sociāldemokrātiskas alternatīvas. Tā sauktajām “latviešu” partijām vienmēr jādrūzmējas labējā spektrā, lai gan sabiedrības kopējie uzskati drīzāk ir kreisi. Tā uzplaukuma un norieta cikli labējā spektrā ir regulāri, jo kreisās– labējā...

15. maija likumsakarības

Attēls
Lielbritānijas parlamenta Pārstāvju palāta  Grūti iedomāties zīmīgāku datumu, lai apmeklētu Lielbritānijas, Eiropas vecākās demokrātijas parlamentu, kā 15. maijs, Latvijas parlamentārisma likvidēšanas datums pirms 79 gadiem.  Austrumu filozofs Tibrizas Šams esot ieteicis ik vakaru pārdomāt, kādu vēsti konkrētās dienas notikumi sūta, lai palīdzētu izprast būtiskas pasaules likumsakarības. Tad nu trešdien, 15. maija vakarā es pārdomāju, ko par Lielbritānijas parlamentu un parlamentārismu vispār bija stāstījuši Lielbritānijas kolēģi, uzņemot mūs, Latvijas Saeimas deputātus ciemos Londonā. Britu parlamentārisms ir dzimis 17. gs. un izkarots nebūt ne vieglā kaujā starp monarhu un pilsoņiem. Kad 1640. gadā karalis Čārlzs I ieradās parlamentā un pieprasīja, lai parlamenta spīkers norāda uz pieciem aktīviem parlamenta locekļiem, ko karalis vēlējās arestēt, spīkers, ceļos nometies karaļa priekšā, esot atbildējis: “Man nav ne acu, lai redzētu, ne mēles, lai runāt...

Kriminālvajāts deputāts

Attēls
Kad otrdienas vakarā Jūrmalas domes priekšsēdētāja Trukšņa atcelšanu no  amata un savu balsojumu komentēja Jūrmalas domes deputāts Raimonds Munkevics, domāju, ka daudzi skatījās neizpratnē – pag, pag, vai tikai tas nav tas pats Munkevics, kuru KNAB 2010.gada 18.maijā aizturēja aizdomās par 5000 latu kukuļa došanu Jūrmalas deputātei Ivetai Blauai, lai nodrošinātu toreizējam Jūrmalas mēram labvēlīgu rezultātu gaidāmajā neuzticības balsojumā? Apsūdzības R. Munkevicam Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne uzrādīja jau 2010. gada jūlijā. R. Munkevica lieta pašlaik tiek iztiesāta Jūrmalas tiesā. Situāciju izskatās kā Alises Aizspogulijā, jo pagājušās svētdienas vakarā TV3 programmā “Nekā personīga” uzzinājām, ka viena no Jūrmalas tiesas tiesnesēm, kas pašlaik iztiesā R. Mukevica lietu, februārī darbā divas dienas bijusi alkohola reibumā. Tātad, līdz brīdim, kad no apcietinājuma pret drošības naudu izlaistā R. Munkev...

Pa ko tēmējam un šaujam pēc 16. marta?

16. martā, ap 12.00 biju pie Nacionālās Operas, kad pie Brīvības pieminekļa atskanēja sirēnu skaņas. Bija neomulīgi. Padomisko mūziku un skaļruņos izkliegto retoriku vēlāk noskatījos video ierakstos, un secinājums bija skaidrs – tā ir provokācija. Mērķtiecīgi veiktas, izaicinošas darbības, kas bija vērstas uz to, lai pie Brīvības pieminekļa esošo leģionāru organizāciju rindās izsauktu šoku, un asu reakciju. 2013. gada martā Rīgas Domei adresētajā Drošības policijas vēstulē 16. martā notikušais bija precīzi paredzēts. Drošības policija 4 punktos Rīgas Domei izskaidroja, ka leģionāru atbalstītāju un to pretinieku vienlaicīga atrašanās pie Brīvības pieminekļa, turklāt atļaujot leģionāru pretiniekiem lietot skaļruņus, izraisīs konfliktu, kas pie Brīvības pieminekļa norisināsies daudzu skatītāju acu priekšā, jo 16. marts šogad iekrīt sestdienā. Rīgas Izpilddirektors, kura atbildībā ir gājienu un piketu saskaņošana Rīgas pilsētā, šo brīdinājumu ignorēja. Šobrīd koalīcijas par...

Armēnija. Ir arī tā.

Attēls
“ Mēs slēgsim iecirkni un pēc tam pusstundu ieturēsimies, jo esam noguruši”, skābi paziņoja Armēnijas galvaspilsētas Erevānas vēlēšanu iecirkņa priekšnieks, ieraudzījis mūs, starptautiskos vēlēšanu novērotājus, ierodamies vēlēšanu iecirknī 5 minūtes pirms tā slēgšanas. Viņam bija skaidrs, ka esam ieradušies, lai šajā iecirknī novērotu balsu skaitīšanu. Iecirknis atrodas tuvu Erevānas centram, tā apkārtnē dzīvo daudzi labi izglītoti, neatkarīgi domājoši cilvēki, tāpēc bija skaidrs, ka iecirkņa rezultātu par labu valdošās partijas kandidātam nebūs viegli nodrošināt. Tā arī sanāca. Pēc tam, kad pirmie 50 biļeteni pēc aplokšņu atvēršanas pamatā bija sakrauti opozīcijas kandidātu kaudzītēs, saspīlējums telpā pieauga, tika aizkurinātas cigaretes, telefoni zvanīja bez apstājas. “Jā, jā, neizskatās labi, runāsim vēlāk”, uz mums, novērotājiem ar nepatiku skatoties, sacīja valdošās partijas nominētais iecirkņa priekšnieks. Kad komisijas locekļi neiebilda acīmredzamajam – biļe...