Vēstules no Kijivas

16. martā, ap 12.00 biju pie Nacionālās Operas, kad pie Brīvības pieminekļa atskanēja sirēnu skaņas. Bija neomulīgi. Padomisko mūziku un skaļruņos izkliegto retoriku vēlāk noskatījos video ierakstos, un secinājums bija skaidrs – tā ir provokācija. Mērķtiecīgi veiktas, izaicinošas darbības, kas bija vērstas uz to, lai pie Brīvības pieminekļa esošo leģionāru organizāciju rindās izsauktu šoku, un asu reakciju. 2013. gada martā Rīgas Domei adresētajā Drošības policijas vēstulē 16. martā notikušais bija precīzi paredzēts. Drošības policija 4 punktos Rīgas Domei izskaidroja, ka leģionāru atbalstītāju un to pretinieku vienlaicīga atrašanās pie Brīvības pieminekļa, turklāt atļaujot leģionāru pretiniekiem lietot skaļruņus, izraisīs konfliktu, kas pie Brīvības pieminekļa norisināsies daudzu skatītāju acu priekšā, jo 16. marts šogad iekrīt sestdienā. Rīgas Izpilddirektors, kura atbildībā ir gājienu un piketu saskaņošana Rīgas pilsētā, šo brīdinājumu ignorēja. Šobrīd koalīcijas par...

“ Mēs slēgsim iecirkni un pēc tam pusstundu ieturēsimies, jo esam noguruši”, skābi paziņoja Armēnijas galvaspilsētas Erevānas vēlēšanu iecirkņa priekšnieks, ieraudzījis mūs, starptautiskos vēlēšanu novērotājus, ierodamies vēlēšanu iecirknī 5 minūtes pirms tā slēgšanas. Viņam bija skaidrs, ka esam ieradušies, lai šajā iecirknī novērotu balsu skaitīšanu. Iecirknis atrodas tuvu Erevānas centram, tā apkārtnē dzīvo daudzi labi izglītoti, neatkarīgi domājoši cilvēki, tāpēc bija skaidrs, ka iecirkņa rezultātu par labu valdošās partijas kandidātam nebūs viegli nodrošināt. Tā arī sanāca. Pēc tam, kad pirmie 50 biļeteni pēc aplokšņu atvēršanas pamatā bija sakrauti opozīcijas kandidātu kaudzītēs, saspīlējums telpā pieauga, tika aizkurinātas cigaretes, telefoni zvanīja bez apstājas. “Jā, jā, neizskatās labi, runāsim vēlāk”, uz mums, novērotājiem ar nepatiku skatoties, sacīja valdošās partijas nominētais iecirkņa priekšnieks. Kad komisijas locekļi neiebilda acīmredzamajam – biļe...

Ja salīdzinām ar dzīvnieku pasauli, Latvijas pašvaldību vidū ir gan peles, gan ziloņi, gan dinozauri, gan zeltgalvīši (mazākais Latvijā sastopamais putniņš). Pašlaik tiem visiem jādzīvo pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem, piekritīsiet – tas ir grūti. Latvijas pašvaldības ir ļoti dažādas. Latvijas mazākajā - Baltinavas novadā dzīvo 1365 iedzīvotāju, lielākajā -  Rīgas pilsētā - 700 000 iedzīvotāju. Ir pašvaldības, kurās ir daudz iedzīvotāju un maz platības. Piemēram, Jelgavas pilsētā brīvu zemju, ko piedāvāt investoriem, praktiski vairs neesot. Bet ir novadi, kur ir maz iedzīvotāju un milzīga platība, piemēram, Ciblas novada platība ir piecas reizes lielāka par Jelgavas pilsētu, bet tajā dzīvo 20 reizes mazāk iedzīvotāju. Līdzīgā veidā, ir labi pārvaldītas pašvaldības, kas neatlaidīgi meklē iespējas piesaistīt investīcijas un finansējumu, sadarbojas ar uzņēmējiem un visiem spēkiem veicina ražotņu veidošanos. Bet ir arī tādas, kas gaida desu no debesīm ie...

Vēlēšanu iecirknis Mchetā, Gruzijā, 2012. gada septembris  Gruzijai vienīgajai no bijušās Padomju Savienības Kaukāza valstīm jebkad ir bijušas nopietnas cerības iestāties NATO. Liela bija iespējamība, ka 2008. gada aprīļa Bukarestes sammitā to uzaicinās pievienoties t.s. NATO Darbības plānam (NATO Action Plan), kas aizsāktu oficiālu valsts izvērtēšanu ar domu par oficiālu pievienošanos NATO aliansei. Šajā sammitā, pēc Vācijas un Francijas opozīcijas, Gruzija saņēma solījumu, ka par pievienošanos alianse varētu lemt 2008. gada decembrī, NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā. Tomēr, kad pienāca 2008. gada decembris, Gruzijas publisko seju bija neglābjami sakropļojis karš ar lielo kaimiņu - Krievijas Federāciju. Pēc okupācijas abos Gruzijas reģionos - Abhāzijā un Dienvidosetijā, pretēji 2008. gada pamiera līguma prasībām, joprojām atrodas Krievijas Federācijas armija. Abas okupētās teritorijas ir pasludinājušas neatkarību, kuru atzinusi Krievija, Nikaragva, Venecuēla un vēl d...

2012. gads bija mans pirmais pilnais, “normālais” politikā nostrādātais gads, lai gan kopumā politikā darbojos jau kopš 2010. gada novembra. 10. Saeimas atlaišana 2011. gada maijā  un ārkārtas vēlēšanas 2011. gada septembrī, 2011. gadu, manu pirmo pilno gadu politikā, padarīja par vienu no savdabīgākajiem politiskajiem gadiem atjaunotās valsts vēsturē, un laikam arī manā profesionālajā dzīvē. Tagad beidzot vietā jautājums - ko viena, “normāla” gada laikā politikā var pagūt? Saeima vispirmām kārtām  ir likumdevējs, un man kā deputātei 2012. gads vainagojās ar divu būtisku likumu pieņemšanu – likuma “Par priekšvēlēšanu aģitāciju” un būtiskiem grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”. Jau kopš 2002. gada strādāju ar naudas ietekmes politikā mazināšanu un politikas satura, nevis skaista iepakojuma nozīmes palielināšanu. Tieši uzsvars uz politikas iepakojumu, prezentāciju un nevis saturu, manuprāt, līdz šim bijis viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vilšanās politikā ...

Mans deviņgadīgais dēls, sapratis, ka, visticamāk, no 2014. gada Latvijā vairs nevarēs norēķināties ar latiem, apraudājās. “Mums ir tik skaista nauda”, viņš teica. Es viņam pilnībā piekrītu. Ikreiz, kad paņemu rokās lata monētas ar vardīti, sniegavīru, skursteņslauķi vai Nameja gredzenu, man gribas tās rokās apmīļot un nekad neizdot. Tomēr nekas nav nepastāvīgāks par naudu maciņā – viens, divi, sniegavīrs jau izkusis, vardīte aizlēkusi. Ir cilvēki, kas, iebilstot eiro ieviešanai Latvijā, min Dānijas piemēru, sak, lepnie dāņi 2000. gada referendumā nobalsoja PRET eiro. Tomēr patiesība ir tāda, ka dāņu krona jau kopš 1999. gada ir piesaistīta eiro un dāņi faktiski norēķinās eiro. Tomēr tad, kad tiekas un par vienotās valūtas likteni lemj eirozonas finanšu ministri, Dānijai durvis ir slēgtas. Tātad Dānija par simbolisko izvēli paturēt dāņu kronu maksā ar to, ka tā faktiski norēķinās valūtā, par kuras likteni tai lemt nav ļauts. Dānija, kas ir 6. vietā labklājības ziņā...

Politiskā kultūra mainās lēnām. Lēnām mainās arī vēlētāju prasības un uzskati par to, kas ir un kādiem jābūt pieņemamiem politiķiem. Piemēram, 11.Saeimas vēlēšanās tikai 24% vēlētāju, no visiem, kas nobalsoja par VIENOTĪBU, nepaņēma rokās pildspalvas un neizdarīja atzīmes vēlēšanu zīmēs - plusus vai svītrojumus kandidātu atbalstam. Salīdzinājumam, 2002.gada vēlēšanās zīmes nemainītas atstāja krietni vairāk – 43% - toreizējā Jaunā laika vēlētāju.  Kā redzams pēc 11.Saeimas VIENOTĪBAS vēlēšanu rezultātiem, Rīgas un Kurzemes vēlētāji ar sarakstiem strādāja čaklāk, kamēr Vidzemē un Latgalē vairāk tos atstāja negrozītus. Tāpat, piemēram, VIENOTĪBAS vēlētāji, salīdzinot ar Saskaņas centra vēlētājiem, ir krietni prasīgāki, jo Saskaņas centra vēlētāji negrozītas 11.Saeimas vēlēšanās atstāja 43% zīmju (Vienotībai – 24%). Būtisks izrāviens politiskās kultūras attīstībā bija 9.Saeimas atbilde prezidenta Valda Zatlera “ultimātam”, atsakoties no t.s. lokomotīvju principa vēlēšanu ...