Mērķis: rīcībspējīgas pašvaldības


Ja salīdzinām ar dzīvnieku pasauli, Latvijas pašvaldību vidū ir gan peles, gan ziloņi, gan dinozauri, gan zeltgalvīši (mazākais Latvijā sastopamais putniņš). Pašlaik tiem visiem jādzīvo pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem, piekritīsiet – tas ir grūti.

Latvijas pašvaldības ir ļoti dažādas. Latvijas mazākajā - Baltinavas novadā dzīvo 1365 iedzīvotāju, lielākajā -  Rīgas pilsētā - 700 000 iedzīvotāju. Ir pašvaldības, kurās ir daudz iedzīvotāju un maz platības. Piemēram, Jelgavas pilsētā brīvu zemju, ko piedāvāt investoriem, praktiski vairs neesot. Bet ir novadi, kur ir maz iedzīvotāju un milzīga platība, piemēram, Ciblas novada platība ir piecas reizes lielāka par Jelgavas pilsētu, bet tajā dzīvo 20 reizes mazāk iedzīvotāju. Līdzīgā veidā, ir labi pārvaldītas pašvaldības, kas neatlaidīgi meklē iespējas piesaistīt investīcijas un finansējumu, sadarbojas ar uzņēmējiem un visiem spēkiem veicina ražotņu veidošanos. Bet ir arī tādas, kas gaida desu no debesīm iekrītam mutē un katru jaunu spēļu laukumu un skolas jumtu mēģina salāpīt ar kārtējā valsts budžeta vai budžeta grozījumu palīdzību, meklējot dzirdīgas ausis Saeimā. Ir pašvaldības, kas sauc pēc lielākas decentralizācijas un ir gatavas uzņemties papildus funkcijas, kamēr ir arī tādas, kas tikai gaida “vadošus norādījumus no augšas”.

Atzīstot, ka reģionālas atšķirības ir nenovēršamas, jāpanāk palielināta pašvaldību rīcībspēja un “izaugsmes salu” veidošanās reģionos, kas pārrautu gadiem ilgušo centrtieci uz Rīgu. Ir taču skaidrs, ka tieši Rīga šodien vislielākajā mērā var baudīt ekonomiskās atkopšanās augļus, jo tā ir pārējo reģionu cilvēkresursu vampīrs. “Rīga nosmeļ mūsu krējumiņu,” teica Varakļānu vidusskolas skolotāja.  

Vispirms, pašvaldības nedrīkst būt paplašinātu ģimeņu, radu pulka vai piejaucētu lojālistu pārvaldītas institūcijas. Pašreizējā situācija, ka tautas ievēlēti deputāti vienlaikus strādā un pieņem izšķirošus lēmumus pašvaldības izpildvarā, dod iespējas ar amatiem pirkt un tirgot lojalitāti. Jaunievēlēts deputāts var vērsties pie domes priekšsēdētāja un pieprasīt amatu domē, lai domes priekšsēdētājam nodrošinātu 51% atbalstu priekšsēdētāja vēlēšanās. Tāpat domes priekšsēdētājs var dot mājienu deputātam, ka domes sēdē celtu pretenziju gadījumā deputāts var zaudēt amatu domes administrācijā. VIENOTĪBA par vienu no savām 2012. gada prioritātēm nosauca lēmējvaras un izpildvaras nošķiršanu pašvaldībās. Šo ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā skatāmie grozījumi likumā „Par pašvaldībām” attiecinās lēmējvaras un izpildvaras nošķiršanu uz jau 2013. gadā ievēlamajām pašvaldībām.

Otrkārt, jānodrošina, ka pašvaldības deputāts ir patiess sabiedrības interešu pārstāvis, kas tiekas un strādā ar iedzīvotājiem, veicot ne vienmēr patīkamo skaidrošanas darbu par smagām politiskām izvēlēm. Piemēram, atbild uz jautājumu, kā savietot ražotnes radītu troksni ar nepieciešamību nodrošināt darba vietas novada iedzīvotājiem. Pašvaldības deputātam ir jābūt tādam, kas spēj konkrētas problēmas redzēt plašākā, novada attīstības kontekstā. VIENOTĪBA jau 2012. gada sākumā to nosauca par pašvaldības deputātu “profesionalizāciju”, kas piedāvātu atteikšanos no principa, ka deputāts savus pienākumus veic no darba brīvajā laikā, konkretizētu deputātu atbildību un līdzdalību domes darbā un dotu skaidrākas vadlīnijas, kā un kuros gadījos deputāta darbs ir atalgots. Mēs pašlaik esam ceļā uz šāda modeļa izveidi, Saeimā uzsākot skatīt gan pašvaldības deputāta statusa, gan skaita izmaiņas.

Sametot Latvijas dažādās pašvaldības visas vienā maisā, veidojas juceklis. Tāpēc par pašvaldību darbu atbildīgajam ministram Edmundam Sprūdžam ir pilnīga taisnība tajā, ka galvaspilsētai Rīgai, mūsu mega-pašvaldībai, kas šobrīd spiesta darboties pēc tiem pašiem noteikumiem kā Baltinavas novads, ir vajadzīgs savs likums. Šajā likumā ir arī jāparedz un jāizmodelē, cik deputātu Rīgai nepieciešams, lai realizētu tālredzīgu un uz attīstību vērstu pilsētas pārvaldi, nodrošinot, ka visi deputāti var sekmīgi iesaistīties pašvaldības pārvaldē un uzturēt saikni ar iedzīvotājiem.

Visbeidzot, Latvijā pašlaik ir 39 novadi, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000. Šo novadu vidū ir vairāki, kas ir izcili vietējās aktivitātes un investīciju piesaistes ziņā – minēsim kaut vai Api Latvijas Ziemeļaustrumos un Alsungu Latvijas Dienvidrietumos. Savukārt, pēc pašreizējām VARAM aplēsēm, Latvijā ir apmēram 25 pašvaldības, kuru budžeti un ienākumi nedod tām spēju realizēt pat likumā „Par pašvaldībām” noteiktās funkcijas, nemaz nerunājot par ieguldījumiem iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā un novada attīstībā. Saeima ir uzdevusi VARAM līdz 2013. gada martam Saeimā sniegt redzējumu par tālāko novadu attīstību, lai mēs varētu atbildēt uz galveno jautājumu – kā padarīt uz attīstību vērstos novadus rīcībspējīgākus un iekustināt iniciatīvu pasīvajos. Izpildvaras un lēmējvaras nošķiršana, izmaiņas deputātu skaitā, lielāka iedzīvotāju iesaiste caur vietējiem referendumiem, iespējas pašvaldībām saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa daļu un reformas pašvaldību izlīdzināšanas fondā ir daļa no instrumentiem, kas izmantojami šī mērķa sasniegšanai.  

Komentāri