ceturtdiena, 2012. gada 29. novembris

Kandidāts ar vārdu, seju un balsi



Politiskā kultūra mainās lēnām. Lēnām mainās arī vēlētāju prasības un uzskati par to, kas ir un kādiem jābūt pieņemamiem politiķiem. Piemēram, 11.Saeimas vēlēšanās tikai 24% vēlētāju, no visiem, kas nobalsoja par VIENOTĪBU, nepaņēma rokās pildspalvas un neizdarīja atzīmes vēlēšanu zīmēs - plusus vai svītrojumus kandidātu atbalstam. Salīdzinājumam, 2002.gada vēlēšanās zīmes nemainītas atstāja krietni vairāk – 43% - toreizējā Jaunā laika vēlētāju.  Kā redzams pēc 11.Saeimas VIENOTĪBAS vēlēšanu rezultātiem, Rīgas un Kurzemes vēlētāji ar sarakstiem strādāja čaklāk, kamēr Vidzemē un Latgalē vairāk tos atstāja negrozītus. Tāpat, piemēram, VIENOTĪBAS vēlētāji, salīdzinot ar Saskaņas centra vēlētājiem, ir krietni prasīgāki, jo Saskaņas centra vēlētāji negrozītas 11.Saeimas vēlēšanās atstāja 43% zīmju (Vienotībai – 24%). Būtisks izrāviens politiskās kultūras attīstībā bija 9.Saeimas atbilde prezidenta Valda Zatlera “ultimātam”, atsakoties no t.s. lokomotīvju principa vēlēšanu sarakstos, t.i. viens atpazīstams un spilgts kandidāts saraksta galvgalī Saeimā ievilka veselu rindu nevienam nezināmu sekotāju.

Kopā ar kolēģi Veiko Spolīti 2011. gada kampaņas laikā
Šodien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais Priekšvēlēšanu aģitācijas likums un izmaiņas Politisko partiju finansēšanas likumā turpina politiskās kultūras uzlabošanu. Šī likumprojekta mērķis ir personificēt vēlēšanu kandidātus, iedodot tiem vārdu, seju un balsi, samazinot iespējas aizslēpties aiz drošām līderu mugurām, kas sabiedrībai iepakoti apmaksātās politiskās reklāmās, labāko mūsu valsts un ārvalstu PR-istu veidotās. Jau uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām apmaksātas politiskās reklāmas 30 dienas pirms vēlēšanām televīzijās nebūs. Latvija, tāpat kā Zviedrija, Norvēģija, Šveice, Vācija un Lielbritānija, ir atzinusi, ka politiskās TV reklāmas pēc būtības nav piemērotas, lai saturīgi runātu par politiku.

Tā vietā jaunais likums paredz nacionālo pasūtījumu priekšvēlēšanu debatēm, t.i. vēlēšanu gados valsts finansējumu politisko debašu raidījumiem, kurās tiesības piedalīties būs visiem vēlēšanu sarakstiem. ASV prezidentu debašu tradīciju aizsāka nevalstiskā organizācija Sieviešu vēlētāju līga (The League of Women Voters) 1976.gadā, un tagad tās ir kļuvušas par vienu no visvairāk skatītajiem ASV politiskajiem notikumiem pasaulē.  Plašā debašu klāstā nepietiks ar vienu retorikā, demagoģijā un pāris spilgtos citātos uztrenētu politisku līderi, tajās ar savu piedāvājumu un pienesumu būs jāpiedalās daudziem sarakstā esošajiem kandidātiem.

Jaunais likums arī atvieglo noteikumus tiešai saziņai ar vēlētājiem. ASV prezidents Obama savā 2012.gada vēlēšanu uzvaras runā teica: “Vai jūs balsojāt par mani, vai nē, esmu ieklausījos jūsos, un jūs mani esat padarījuši par labāku prezidentu (“And whether I earned your vote or not, I have listened to you [..]. And you've made me a better president”). Jaunais likums skaidrā valodā apliecina kandidātu pamattiesības saziņai ar vēlētāju, dalot kampaņas materiālos, dežūrējot teltīs, sarunājoties ar vēlētājiem. Pirms 2010. un 2011.gada Saeimas vēlēšanām pati pārliecinājos, cik šāda saziņa vērtīga un deputāta kandidātam izglītojoša, tomēr pāris reižu pašvaldības policijai sanāca skaidrot, ka, “uz ielas dalot bukletus un uzrunājot vēlētājus, nenodarbojos ar neatļautām aktivitātēm neatļautā vietā ”.

Deputātu kandidātam turpmāk nebūs iespējas aizslēpties aiz saraksta “krusttētiņa” muguras arī tāpēc, ka jaunais likums pirmo reizi regulē un aizliedz t.s. administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņā. Reklāmas līgumi, ko slēdz, piemēram, Rīgas domes uzņēmumi pozitīvas publicitātes radīšanai, četrus mēnešus pirms vēlēšanām vairs nebūs iespējami, ja tie tiks izmantoti konkrētas politiskas partijas vai tās pieteiktu deputātu kandidātu slavināšanai. Tāpat 30 dienas pirms vēlēšanām nebūs iespējamas, piemēram, Ventspils pašvaldības reklāmas, ja tās būs saturiski saistītas ar kādas partijas izvirzītā ministru prezidenta amata vai deputāta amata kandidāta darba reklamēšanu.

Zinu, ka daudziem mūsu sabiedrībā reizēm pietrūkst pacietības pakāpeniskām politiskās kultūras izmaiņām. Man bieži vien ir līdzīgi, tomēr strādājot ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu Saeimā, esmu novērtējusi lēna un rūpīga darba priekšrocības.  

1 komentārs:

  1. Žēl, kavairumam pilsoņu, vairāk kā 99%, nav iespēja izvirzīt savus kandidātus Saeimai. To var tikai nelielas naudīgo kopas, tādejādi uzurpējot Satversmē ierakstītās tautas tiesības uz suvereno valsts varu.
    Tauta, pilsoņu kopums, ar nelieliem izņēmumiem, kā jau pasākts var izvēlēties vien mazāko ļaunumu no kliķu piedāvātā kandidātu Saeimai klāsta :/ Likuma grozījumi padara vien labāku šādas kārtības pielietojumu.

    AtbildētDzēst