trešdiena, 2015. gada 23. decembris

Runa 2015. gada 8. jūlija plenārsēdē, kad no amata tika atcelts NEPLP priekšsēdētājs Dimants

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
[..] Bet attiecībā uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, manuprāt, šādā veidā, četrām amatpersonām inkriminējot kādu kolektīvo vainu (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Mēs par Dimantu runājam!”), mēs drīzāk vadāmies pēc principa: “Dodiet cilvēku - pantu piemeklēsim.” Un šinī gadījumā Valsts kontroles ziņojums šādā veidā tiek piemeklēts. Krūmiņas kundze, valsts kontroliere, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē ļoti skaidri deputātiem norādīja, ka šobrīd par 2014.gadu... ka ir septiņas dažādas iestādes, kuru gada pārskats ir saskaņots bez iebildumiem un ar rekomendācijām. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir viena no šīm institūcijām. Krūmiņas kundze rosināja deputātus tad tikpat rūpīgi izskatīt jebkura cita… citas amatpersonas atbildību šajā sakarā attiecībā uz šiem septiņiem ziņojumiem.

Kolēģi! Šodien, rosinot atbrīvot no amata četras Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes amatpersonas, Saeima ir palaidusi garām izcilu iespēju izvērtēt padomes darbu šajos trīsarpus gados, izvērtēt, kā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir reaģējusi uz padomes (Zālē troksnis. Starpsaucieni. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) spēju strādāt ar informatīvās telpas aizsardzību, sagatavot likumprojektus, savlaicīgi reaģēt uz problēmām, kas rodas medijos, un tā tālāk.

Kolēģi! Šodien deputāti, kas pagājušajā nedēļā nepiedalījās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, faktiski nemaz nezina, par ko mēs šodien balsojam, jo Saeima nav pievienojusi nevienu pamatojuma dokumentu, kuru deputāti būtu varējuši izlasīt un ar kuru būtu varējuši iepazīties. Šeit ir tikai lēmumu projekti, kas komisijas argumentāciju nepiedāvā. (Zālē pieaug troksnis. Starpsaucieni.)

Kolēģi! Dimanta kunga apsūdzība balstās uz 10 minūšu runas veidā izteiktu apsūdzību un diskusiju, kas sekoja pēc tam. Par pārējiem padomes locekļiem vērtējums tika izteikts apmēram divos teikumos.
Cienījamie kolēģi, tas nav nopietni! Šobrīd Eiropas Komisijas Augstā pārstāve ārlietās Mogerīni kundze ir piedāvājusi Eiropas Savienības stratēģiskās komunikācijas plānu. Tur ir ļoti liela loma piešķirta tieši nacionālajiem mediju regulatoriem, lai cīnītos pret informatīvo karu, kas šobrīd notiek pret Eiropas Savienību. Kas no mūsu puses ar to cīnīsies? Vai šie nabaga četri cilvēki, kas šobrīd tiek pakļauti politiskai vajāšanai? Kas cīnīsies?


Es aicinu balsot “pret” šo likumprojektu un tiešām nopietni domāt par Saeimas atbildību, tajā skaitā par jautājumiem, kā nošķirt padomes funkcijas attiecībā uz sabiedrisko pasūtījumu komercpasūtījumu, kā panākt to, lai sabiedriskie mediji beidzot iziet no reklāmas tirgus. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ir darba grupa, ko vada Kaimiņa kungs, bet tur nekas nav piedāvāts. Šobrīd tikai ir piedāvāts nocirst četras galvas. Es šos lēmumus neatbalstu. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Divas!”) (Aplausi.)

ceturtdiena, 2015. gada 22. oktobris

Uzstāšanās 22. oktobra Saeimas plenārsēdē par Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju

               Teksts pirms korektūras
nr. 14 AP

L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tieši tā, kā deputāts Smiltēns tikko uzsvēra, šis ir ļoti svarīgs likumprojekts, kas noslēgs Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas procesu. Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi patiešām kvalitatīvu likumprojektu. Ekonomikas ministre pati ļoti pamatoti un argumentēti šo likumprojektu aizstāvēja Tautsaimniecības komisijā, un es ļoti ceru, ka šis likumprojekts ar mazām rētām tiks arī izskatīts Saeimā otrajā, trešajā lasījumā, tiks pieņemts Saeimā, stāsies spēkā un mēs patiešām Smiltēna kunga norādītajos termiņos līdz 2017.gada 31.decembrim būsim situācijā, kur mūsu gāzes tirgus būs liberalizēts, un tad arī beigsies Latvijas verdzība – tiešām verdzība! – Krievijas gāzei.
Cienījamie kolēģi! Vai mums ir par ko bažīties, jo šķietami viss jau ir kārtībā, mēs esam gatavi pirmajā lasījumā atbalstīt Ekonomikas ministrijas patiešām kvalitatīvi sagatavoto likumprojektu? Jā, mums ir par ko bažīties. Un to Tautsaimniecības komisijas sēdē jau ļoti konkrēti pierādīja “Latvijas Gāzes” pārstāvis, Latvijas bijušais premjers Kalvīša kungs. Ja viņa pirmais teikums bija par to, ka “Latvijas Gāze” atbalsta šo likumprojektu, jo galu galā nav jau citas izvēles – Latvijas valstij šo liberalizāciju pabeigt pieprasa Eiropas Savienības likumdošana. Tad viņā nākošie daudzi teikumi bija par to, kā “Latvijas Gāze” aktīvi pretdarbosies šim likumprojektam, izmantojot visus iespējamos līdzekļus. Tautsaimniecības komisijā bija asa diskusija starp “Latvijas Gāzi” un “Latvenergo”, kur absolūti nepareiza informācija par “Latvenergo” reakciju uz iespējām noglabāt gāzi Inčukalna gāzes krātuvē tika sniegta no “Latvijas Gāzes” puses.
Šādā veidā tika iezīmēts tas kaujas lauks, kurš būs jāizcīna Tautsaimniecības komisijā. Tāpēc es vēlu daudz spēka, daudz izturības Naudiņa kungam, kas ir Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs, izturēt šo “Latvijas Gāzes” un “Gazprom” pastarpināto spiedienu un patiešām nodrošināt to, ka Latvijas patērētāji tiks pie gāzes, kas tiem maksās mazāk un varēs izvēlēties, no kurienes šo gāzi saņemt.
Tāpat es vēlu daudz izturības Smiltēna kungam, kas būs situācijā, kurā būs jāstrādā ar ļoti daudziem priekšlikumiem, daudziem no tiem ļoti viltīgi uzrakstītiem un ļoti skaisti retoriski aizstāvētiem no Krievijas “Gazprom” interešu pārstāvjiem šeit, “Latvijas Gāzē”.
Un es arī vēlētu mūsu cienījamajam kolēģim Zariņa kungam pēc iespējas maz demagoģijas šajā procesā, un pēc iespējas daudz iestāšanos par to, lai Latvijas patērētājiem tiešām būtu iespēja saņemt gāzi, kas maksās mazāk. Mēs zīmējām šausmu scenārijus tad, kad mēs liberalizējām elektroenerģijas tirgu, par to, cik ļoti dārgi tas maksās mūsu patērētājiem. Mēs šobrīd jau redzam, ka elektroenerģijas cenas samazinās, un viņas turpinās samazināties. Tieši tāpat notiks ar gāzi.
Tā ka, kolēģi, vēsu prātu, nepakļausimies manipulācijām un lobijiem un iesim uz priekšu ar šo likumprojektu, un cerams, saglabāsim viņu tādā formā, kādā viņu ir virzījusi Ekonomikas ministrija!
Paldies. (Aplausi.)

trešdiena, 2015. gada 29. jūlijs

Kāda spilgta ceļojuma piezīmes IV

Latvijā dzīve ne vienmēr ir viegla, bet dzīvei šeit piemīt īsta garša”, tā nesen spriedām ar draugiem, kas visi pazīst Latviju, bet daži pašlaik šeit dzīvo, daži ne. Lai garšas palete būtu pilnīga, tai jābūt gan saldai, gan sāļai, gan rūgtai. Tai jābūt maigai un spēcīgai, izaicinoši citādai, bet arī mīļi pierastai. Tāda ir mūsu Latvija. Dažāda. Reizēm par Latviju domāju kā par bezgaldaudzām kabatām bagātu tērpu – katrā kabatā ienirstot atklājas pilnīgi cita pieredze, reizēm skaista un pacilājoša, reizēm biedējoši smaga. Blakus čakla darba un dzīvesprieka svētīgiem augļiem Latvijā mājo nolaidība, vienaldzība, domāšana īstermiņā. Patiesi garšpilna ir iespēja kopā ar ģimeni, draugiem vai plašāku paziņu loku ceļot Latvijas vasarā.

Teiksmām apvītais Burtnieku ezers dod bagātīgu augsni skaistumam, tomēr paši Burtnieki šķiet vēstām par to, ka to labākie laiki ir krietni aiz muguras. Lai gan miestiņa galvenās ielas malās skaisti sakoptas burtniekiešu mājas, vecā muiža cieš no nevērtības un pamestības, iekoptās takas aizaugušas un lepni iezīmētais un angliski aprakstītais veloceliņš beidzas ar veloentuziasta iekrišanu uz deguna pieezera niedrēs un skaidru sapratni, ka tālāk netikt.

Tomēr netālu no Burtniekiem esošā kaņepju audzētāju sēta “Adzelvieši” kūsā.
Šeit gardo, veselīgo un bezgallatvisko produktu brauc baudīt daudzi. “Adzelviešu” ļaudis sētā savākuši arī senas kaņepju pārstrādes mašīnas un apmeklētāji var praktiski redzēt, kā cieti kaņepju stublāji pārvēršas par saimniecībā un savulaik Kurzemes hercogistes kuģošanā tik nepieciešamām auklām un virvēm. Kolorīta ir “Adzelviešu” saimniece Dzintra, kas pajoko par šodienas laika steidzīgumu: “daži mani mudina, lai stāstu un rādu ātrāk, bet es taču divus vārdus vienā reizē nevaru pateikt”. “Adzelvieši” nesot vienas no iespējamo latviešu pirmvalstiņu vārdiem un šeit no saimniekiem var arī dzirdēt bagātīgu kaņepēm veltītu tautasdziesmu klāstu.

Ja garšas maņas apmierinātas, var doties tālāk uz tuvumā esošo Valmieru. Tur


Valmieras pievārtē var pabūt Daliņa valstībā, izpētot slavenā ātrsoļotāja, pirmā zem Latvijas karoga startējušā olimpiski medaļotā sportista iecerētā stadiona vietu, un, kas vēl nozīmīgāk, basām kājām doties sajūtu takā. Sajūtu takā var gan kārtīgi izbradāties pa okerkrāsas Latvijas mālu, gan uzzināt to, ka Gaujas stāvkrasts diemžēl sarūk par 0.5 metriem pēdējos gados un nākamajām paaudzēm tas rādīsies krietni līdzenāks.


Pusdienās noteikti dodieties uz Valmieras dienvidos esošajām Vīnkalnu mājām. Tās atrodas blakus Mūrmuižai, kur savulaik, tautas augstskolas laikos, bieža viese bijusi filozofe Zenta Mauriņa. “Ak, mums ar šodienas praktisko prātu grūti iedomāties par kādām augstām tēmām tolaik runāja vietējie mūrmuižnieki!”, saka Mūrmuižas bibliotekas vadītāja Gundega Lapiņa. Vīnkalnos mīt laipni
saimnieki, kas Miegupītes krastā izveidojuši daiļu lauku vidi. Tur iespējams pašiem brīvdabas krāsnī izcept īstu itāļu picu, ko Vīnkalnu saimnieki iemācījušies gatavot Itālijā, gan arī izstaigāt vairāk kā simts gadus veco tuneli, kas Miegupītei ļauj netraucēti plūst zem mājām tuvumā esošā dzelceļa.

Pēcpusdienā lielisks apmeklējuma galamērķis būs Cempmuižas “Arāji”, kurās saimnieks Jānis izveidojis koka skulptūru parku un labirintus. Visi, kas burzmas dēļ sargājas doties uz Igaunijas Lotes zemi, savu pusi dienas priekā maziem un lieliem var pavadīt “Arājos”. Tuvu un tālu izslavēti “Arāju” labirinti, kur izvietotas erotiskas skulptūras, kas īpaši iecienītas pirmskāzu ballīšu dalībnieku vidū, tomēr “Arājos” būs daudz interesantu nodarbju dažādu vecumu bērniem un vecākiem.




Ikviena no šīm vietām ir skaista, plaukstoša un slavinājums iniciatīvai, uzņēmībai un izdomai, kas dažādās Latvijas vietās plaukst kā skaisti ziedi. 

otrdiena, 2015. gada 14. jūlijs

Bēgot no bēgļiem

Tāpat kā ģimenes strīdā dažkārt uzzinām par iepriekš neapjaustu rūgtumu, kas gadiem ilgi
krājies, arī jūtīgi jautājumi mūsu sabiedrības dienas kārtībā ļauj precīzāk izprast un izrunāt sabiedrībā gruzdošu neziņu un bailes. Mums tāds šobrīd ir jautājums par bēgļu uzņemšanu. 

Atbildot Itālijas un Grieķijas palīgāsaucieniem, jo migrācija no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem tām uzliek neiespējamu nastu, Eiropas Savienības valstu vadītāji ir lēmuši, ka ES dalībvalstīm savā starpā solidāri, atbalstot citam citu, ir jāuzņem 60 000 bēgļu. Tie ir cilvēki, kas atbilst starptautiski aizsargājamas personas statusam, cietuši no kara, vardarbības vai nāves draudiem.

Latvijas valdība ir rosinājusi un Saeimas Eiropas lietu komisija apstiprinājusi Latvijas valsts pozīciju, ka Latvija solidāri piedalīsies šo patvēruma meklētāju uzņemšanā pēc brīvprātības principa, bet neatbalstīs obligātu kvotu noteikšanu. Ja sākotnējais Eiropas Komisijas priekšlikums Latvijai paredzēja 774 bēgļu uzņemšanu, tagad, tajā skaitā ņemot vērā Latvijas argumentus par padomju laikā ievērojami izmainīto valsts etnisko sastāvu, Latvijas valdība lēmusi, ka mēs būtu gatavi uzņemt 250 patvēruma meklētājus, tātad 0,41% no kopējā uzņemamā bēgļu skaita. 
Salīdzinājumam - Turcija no kaimiņos kara plosītās Sīrijas jau uzņēmusi 1,6 miljonus bēgļu. Runājot pārticības kategorijās, Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir krietni augstāks par Turcijas.
Eiropas Savienība Latvijas attīstībā ir sniegusi ievērojamu ieguldījumu. Mēs par Eiropas Savienības dalībvalstu mums piešķirto finanšu palīdzību esam remontējuši ceļus, siltinājuši skolas, labiekārtojuši pilsētas un būvējuši kultūrasnamus. Laikā no 2014. - 2020. gadam Eiropas Savienība Latvijas attīstībā ieguldīs vēl 4,4 miljardus eiro, šādu ieguldījumu ziņā ierindojot Latviju 3.vietā Eiropas Savienībā. Kad Latvijas piena ražotājus skāra Krievijas 2014.gadā Eiropas Savienības pārtikas precēm noteiktais embargo, Eiropas Komisija Latvijas piensaimniekiem piešķīra 7,7 miljonus jaunu noieta tirgu meklēšanai.
Kāds kungs, kas 1944. gadā septiņu gadu vecumā kopā ar vēl desmitiem tūkstošiem latviešu bija spiests doties svešumā, nesen sacīja, ka deviņdesmitajos gados pirmoreiz atgriežoties dzimtenē viņam pat sapņos nevarēja rādīties, ka jau 2015.gadā Latvija izskatīsies tik atkopusies, skaista un pārtikusi.
Tas, ka no politiķiem izskan piedāvājumi par 250 patvēruma meklētāju uzņemšanu rīkot referendumu vai arī domas par to, ka šie 250 kara šausmu vajātie cilvēki sagraus mūsu nacionālo identitāti, ir nevis spēka, bet vājuma apliecinājums. Absolūtais vairums Eiropas Savienības dalībvalstu ir apliecinājušas gatavību piedalīties bēgļu uzņemšanā un 250 cilvēki noteikti nav mūsu lepnās un nesaprastās vientulības vērti, jo ja nebūsim gatavi ar citiem sadarboties šajā jomā, īpašu izpratni tad varam arī negaidīt sev svarīgos jautājumos. Labāk jau laikus domāsim par to, kā panākt, lai šie cilvēki sekmīgi iekļautos mūsu sabiedrībā.


trešdiena, 2015. gada 1. jūlijs

Savai valstij audzināts. Dzintars Sodums

Zviedrijā un ASV dzīvojušā latviešu rakstnieka Dzintara Soduma “Savai valstij audzināts” ir Dz. Soduma Latvijas bērnības no 1922. līdz 1941. gadam stāsts. Detaļās bagāts skatījums
uz jauno Latvijas Republiku caur precīzām, lakoniskā izteiksmē smalki rādītām bērnības vasarām Vidzemē, Dikļos un Zemgales Vecumniekos, un Rīgā nodzīvotām ziemām. Bagātīgs, daudzslāņains skats uz brīvās Latvijas lauku dzīvi, kur muižas, dzimtbūšana, Livonija un  Krievijas impērija atstājuši savas pēdas. Spilgti papildināts ar Rīgas kosmopolītiskās dzīves ainām. Sodums īpaši veiksmīgi un, kas vissvarīgākais, ar ideāliem, bet bez idealizēšanas, rāda prieku, grūtības un dilemmas, kas radās, mēģinot visu šo mantojumu sakausēt vienā vienotā Latvijas valstī. Šī laba lasāmviela ikvienam, kurš tiecas tuvāk un dziļāk izprast arī šodienas Latviju.

Spilgts, Vidzemi raksturojošs tēls ir Soduma vectēvs, par kuru Soduma māte Ella saka - “mans tēvs gāja bučot roku baronam Volfam, kad Volfs ieradās Fabrikā. Mēs, bērni, kautrējāmies, ka tā dara”. Beidzoties muižas virsvadībai, Soduma vectēvs ir apjucis – kalēja darbu apjoms samazinās, dažreiz dusmās viņš sit zirgus, un bērni zina, ka tādās reizēs jāpazūd no vectēva acīm. Vectēvs ir arī ekstravagantā elektrības projekta idejas autors, kuram gan neizdodas apgādāt kaimiņus ar elektrību, kā iecerēts. Vecmāmiņa nākusi no Vidzemes hernhūtiešiem, kas līdztekus apgaismībai un pulcēšanās priekam vidzemniekus rosināja arī uz savu latvisko tradīciju piemiršanu. “Neviens te nelietoja alkoholu. Te arī nedziedāja pie galda. Nelikās, ka viņi priecātos. Viņi tikai darīja, kas viņiem likās patīkams”.

Saistībā ar rokas bučošanu, otra vecāmāte no Vecumniekiem par ābolu pārdošanu nopelnīto naudu mazdēlam nopērk pulksteni un gaida atbilstošu pateicību. Puika “zina, ka Ella [māte] nevēlas, lai viņš kādam bučotu roku”. Puika “ņem dāvanas, saka paldies un piepūties stāv viņas priekšā”. Vectēva dzimta no tēva puses cēlusies no somugru izcelsmes votiem, sauktiem par “krieviņiem”, kas Zemgalē ar varu ievesti, jo Livonijas orderim bija nepieciešami Bauskas pils celtnieki.

Soduma darba bagātīgumu nodrošina tas, ka bērnībā ar fenomenālo detaļu atmiņu apdāvinātais rakstnieks dzīvojis gan Latvijas lauku, gan Rīgas vidē un pat baudījis iespēju ceļot uz Berlīni un Londonu. Tas plaši atspoguļo sabiedrības spektru, “Arī apkārtējo tautu ļaudis – vāci, krievi, poļi, žīdi -, ar saviem deputātiem Saeimā teica savu gribu. Valsts maksāja minoritātēm par viņu skolām, lai viņi var savā valodā skolot gribu un balsi. Par to viņi piedalījās kopīgajā spēlē. Stipras dažādas gribas ritēja cita caur citu, cita citu darbinot. Taču kāda iemesla dēļ ļaudis laikam dzīvoja par strauju. No dažādiem, pat pretišķīgiem ļaudīm salikta sabiedrība”.

Soduma darbā spilgti ienāk 1934. gada Ulmaņa organizētais apvērsums. Lai gan viņa ģimenei šis laiks dod nozīmīgu vietu sabiedrībā un pārticību, atmosfēra ir sasmakusi. “Kopš apvērsuma paziņojuma 1934. gada 16. maija rītā ļaužu prāti lēnām sacietēja. Politikas dimensija prātiem bija atņemta. Nostrādājušies un kašķīgi būdami, latvieši bija plūkuši no kontinentālās Eiropas naida, varas un iekāres koka”.  Lai gan pats kritisks pret autoritārismu, Sodums ir pārsteigts, satiekot Londonā dzīvojošos latviešu vienaudžus:  “Abi Zelmeņi [lauksaimniecības atašeja Londonā Zelmeņa bērni] smējās par Latvijas autoritārā režīma tieksmi skolas grāmatās neredzēt vienu un palielināt otru. Lai cik pret režīma ģeķībām kritisks, Rīgas skolēns jūtas pārsteigts. Vai tiešām tas, ko viņam diendienā māca skolā, citiem var būt tik nepieņemams”.

Un visbeidzot: “Padomju valdība nez vai cerēja, ka tik ērti varēs paņemt Baltiju. Bet mēģināts bija, un bija izdevies. Ja kaut kas izdodas, ieguvējs parasti ir priecīgs un augstsirdīgs. Krievi, ieguvuši Baltiju, nekavējoties sāka drūmi melot un slepkavot”.  


Spilgti un bagātīgi.

trešdiena, 2015. gada 10. jūnijs

Augstākās tiesas priekšsēdētāja apstiprināšana amatā 28. maijā: runa Saeimas debatēs

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!
Elksniņa kungs, tā laikam ir, ka tā mīlestība pastiprinās tad, kad cilvēki tiekas retāk. Jūs jau varējāt uzaicināt Čepānes kundzi uz savu frakciju un parunāties ar viņu par šo lēmumu, un Čepānes kundze jums būtu skaidri un gaiši izskaidrojusi, ka Saeimas deputāti nav nekādi podziņu spiedēji (No zāles dep. A.Judins: “Daži ir!”), kā jūs te runājāt, kuriem jāapstiprina citur pieņemti lēmumi. Nu, daži laikam ir. Elksniņa kungs laikam tāds grib būt...
Šinī gadījumā Saeima ir vieta, kur amatpersonas darbs tiek izvērtēts, tas tiek izvērtēts pēc kritērijiem, ko konkrētā frakcija uzskata par svarīgiem, un šie kritēriji tika izskaidroti jums visiem, tajā skaitā, Elksniņa kungs, arī jums. Un tas ir vērtējums, ko frakcija ir pieņēmusi, un arī Čepānes kundze bija klāt šajā diskusijā.
Bet, cienījamie kolēģi, runājot par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā, es gribētu atsaukties uz kādu citātu, ko šogad 4.maijā, atzīmējot atjaunotās valsts 25.gadadienu, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Un viņa teica: “Izmantojot Komunistiskās partijas, Valsts drošības komitejas un Komunistiskās jaunatnes savienības finanšu līdzekļus un agrāko kontaktu tīklu, padomju laiku komformisti un kolaboracionisti pārvērtās turīgos uzņēmējos. Tieši viņi demokrātijas vietā Latvijā iesakņoja pseidodemokrātiju, bet džungļu ekonomiku uzdeva par brīvā tirgus ekonomiku. Lielā tautas daļā tas radīja rūgtumu, kas pārauga neticībā savai valstij.” Cienījamie kolēģi, reakcija, kas sekoja pēc šiem vārdiem, liek man domāt, ka vismaz daļā gadījumu Saeimas priekšsēdētājai bija taisnība.
Jūs droši vien jautāsiet, kāpēc es šobrīd šeit pieminu šos vārdus un kāds tiem sakars ar konkrēto balsojumu. Ziniet, tiem ir ļoti konkrēts sakars, jo diemžēl situācija ir tāda, ka laika ratu jau mēs nevaram pagriezt atpakaļ, bet šodien ir jautājums, ko mēs visi darām šobrīd, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem dotu vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no tā, kas padomju laikos ir bijuši viņu vecāki vai viņi paši vai kā viņi ir iekārtojušies šodien. (No zāles dep. A.Barčas starpsaucieni.) Un, cienījamie kolēģi, atbilde uz to, ko mēs, Barčas kundze, darām šodien, ir tāda - vai mēs nodrošinām brīvu tirgus ekonomiku, kur katram cilvēkam, kam ir ideja un uzņēmība, ir iespēja realizēt savas idejas, un vai mēs nodrošinām tiesiskumu. Vai mēs nodrošinām tiesiskumu tajā ziņā, ka cilvēkam ir tiesības aizsargāt un iespējas aizsargāt tiesas ceļā savas investīcijas, savu uzņēmējdarbību, un vai mēs kā valsts aizsargājam to, ka mums nerodas jauni džungļu kapitālisma apstākļi. Un tad ir jautājums, vai tas mums ir izdevies? (Frakcijas SASKAŅA deputātu smiekli.)
Šobrīd jau ceturto gadu tā sauktā Eiropas semestra ietvaros Latvijai ir izteikta rekomendācija uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti, atbildību un pārskatāmību. Tā ir tā strukturālā reforma, kas ir vajadzīga Latvijai (un ar ko, piemēram, arī Grieķija šobrīd cīnās), lai mēs varētu nodrošināt vidi, kas veicina investīciju pieplūdumu Latvijā, kas veicina nodarbinātību, kas rada darba vietas.
Un tad ir jautājums: kas mūsu tiesu sistēmā ir noticis pēdējos septiņos gados kamēr Ivars Bičkovičs ir bijis Augstākās tiesas priekšsēdētājs? Mēs redzam, ka ir izveidojusies jauna džungļu kapitālisma forma, tā sauktā maksātnespējas administratoru mafija. (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni: “...nu bet nacionāļiem!”) Mēs zinām, ka ir bijušas situācijas, kad uzņēmumi pārreģistrē savu juridisko adresi, lai nokļūtu pie konkrētiem tiesnešiem, lai tiesneši pieņemtu lēmumus viņu labā, lai viņi veikli varētu atbrīvoties no parādiem. Šeit savā ziņā ir izveidojies tāds jauns kolhoza modelis, kur advokāti, uzņēmumi un tiesneši kopēji sadarbojas, lai uzlabotu savu labklājību.
Cienījamie kolēģi, jaunajiem tiesnešiem ir jābūt ar nevainojamu reputāciju un godprātīgu attieksmi! Bičkoviča kungs nav bijis pietiekami aktīvs šīs prasības uzturēšanā tiesnešiem, jo diemžēl jautājumi, kas ir parādījušies publiskajā telpā par paša Bičkoviča kunga reputāciju, tā arī ir palikuši neatbildēti.
Cienījamie kolēģi, Augstākās tiesas priekšsēdētājs tieši neuzrauga tiesu pirmo instanci, tomēr viņš var izmantot savu autoritāti, ietekmēt vai piedalīties tiesnešu amata kandidātu atlases procesā. Viņš var piedalīties tiesnešu kvalifikācijas vērtēšanas procesā, viņam ir disciplinārā vara. Un Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kā mēs zinām, ir Tieslietu padomes priekšsēdētājs.
Cienījamie kolēģi, Augstākās tiesas priekšsēdētāju saista ar visu tiesu sistēmu kopumā. Ja mums, sabiedrībai, nav uzticības, ka tieslietu sistēma ir tāda, kas aizstāv mūsu intereses, tad, cienījamie kolēģi, mums ir jautājums: cik lielā mērā mēs varam rēķināties ar to, ka sabiedrības uzticība mūsu valstī atjaunosies?
Es balsošu “pret” un aicinu jūs darīt tāpat.


Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

ceturtdiena, 2015. gada 28. maijs

Austrumu partnerības samits: kāzas vai bēres?

Pagājušās nedēļas nogalē notikušo Austrumu partnerības samitu daudzi uzskatīja par
Latvijas prezidentūras Eiropas padomē augstāko punktu. Savukārt citi baidījās, ka tā iznākuma piezemētība un ambīciju trūkums atstās smagu nospiedumu uz Latvijas
prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Tādēļ tālredzīga bija Latvijas prezidentūras stratēģija attiecībā uz samita rezultātiem neradīt pārlieku jūsmu un piepaceltas cerības, bet mērķtiecīgi strādāt pie atslēgas vārdiem, vēstījumiem un samita simboliskās nozīmes.




Diskusijā ar Austrumu partneriem Saeimā uzreiz pēc samita, kolēģi parlamentārieši no eiroentuziastiskajām Austrumu partnerības valstīm sacīja – mēs Eiropai piedāvājām mūsu mīlestību, bet tā kā orgānu sāka preparēt mūsu sirdi.

Diemžēl no šādas “nejaukas” preparēšanas neizbēgt, un tas ir vajadzīgs gan pašiem austrumu partneriem, gan ES. Kā sacīja kāds izvērtēšanas sarunas dalībnieks, Krievijas “spalvaino roku” var vainot daudzkur, tomēr galu galā savu reformu un modernizācijas gaitu, tajā skaitā spēju tikt galā ar vietējo korupciju un oligarhiju, veic katra pati dalībvalsts. Pašlaik Moldovas, Ukrainas un Gruzijas vadībā ir politiķi, kas tuvināšos Eiropai, atsaucoties sabiedrības pieprasījumam, ir nosprauduši kā savu galveno uzdevumu. Tomēr spēju pie šī mērķa turēties apdraud gan spēcīgas iekšējas politiskas un ekonomiskas intereses, gan arī salīdzinoši trausls atbalsts un gatavība ātri vilties un zaudēt cerības to sabiedrībās.

Tāpēc Austrumu partneriem, kas ar Eiropas Savienību parakstījuši Asociācijas līgumus, bija īpaši svarīgi saņemt apstiprinājumu par bezvīzu režīma ieviešanu īstermiņa ceļojumiem. Bezvīzu režīms ar Moldovu ir ieviests jau 2014. gadā. Kopumā no Moldovas bez vīzām uz Eiropas Savienības valstīm bez problēmām ceļojuši jau ap 500 tūkstoši iedzīvotāju un bezvīzu režīma pozitīvo ietekmi, tajā skaitā arī uz Piedņestras iesaldēto konfliktu, atzīst visi. Ukrainai un Gruzijai bezvīzu režīma ieviešanai vēl ir neizpildīti mājas darbi. Tām izdevās pārliecināt Eiropas Komisiju tikai par to, ka vēl viens novērtējums par to gatavību bezvīzu režīmam tiks veikts 2015. gada beigās. Savā ziņā stingras prasības bezvīzu režīma ieviešanai ir pašas Ukrainas interesēs. Ja Eiropai rastos problēmas ar ceļotājiem no Ukrainas, kuras austrumu robeža Krievijas agresijas dēļ nav Ukrainas valdības kontrolē, tas atstātu smagu iespaidu uz Ukrainas cerībām tālāk tuvināties Eiropas Savienībai.

Tāpat samitā novērtēts, ka brīvais tirdzniecības līgums ar Gruziju un Moldovu jau devis konkrētu ekonomisku labumu un par spīti Krievijas mēģinājumiem panākt pretējo, apstiprināts mērķis brīvās tirdzniecības līgumu ar Ukrainu uzsākt jau 2016. gada 1. janvārī. “Kāzu – bēru” kategorijās runājot – neviens nav nomiris, bet nekas arī vēl nav piedzimis. Un tas pats par sevi jau ir sasniegums.

Eiropas valstu pašreizējie dažādie iekšējie izaicinājumi – migrācija Eiropas dienvidos, Grieķijas balansēšana uz bankrota robežas, atsevišķu ES valstu tuvināšanās Krievijai un tās prezidenta politikas augstais vērtējums, draudēja ar to, ka Austrumu partnerība varētu tikt aizslaucīta kā nebūtiska, pat pārgalvīga ES ārējās politikas iniciatīva.  Tomēr samita deklarācija “atkal apstiprina [Austrumu partnerības] ļoti svarīgo lomu Eiropas kaimiņu politikā”.

Tāpat arī sešiem austrumu partneriem redzējumi bija ļoti dažādi – savietot trīs iepriekš minēto “censoņu” vēlmes ar Azerbaidžānas, Armēnijas un Baltkrievijas vēlmēm nebija viegli. Kopš 2015. gada 1. janvāra ir sākusi darboties Eirāzijas Savienība un Armēnija un Baltkrievija ir dalībnieces šajā Krievijas dominētajā organizācijā.


Pēc samita daudzi jūtas mazliet sarūgtināti, tomēr daudzkārtējie draudi, ka kāda no valstīm varētu “pagriezt muguru” un deklarāciju neparakstīt, kā tas notika iepriekšējā, Viļņas samitā 2013. gadā, tika novērsti. Tas, ka deklarāciju, kurā nosodīta Krimas aneksija, uzsvērta valstu teritoriālā nedalāmība un suverenitāte, kā arī uzrunātas (lai gan precīzi nenosauktas vārdā) “darbības pret Ukrainu”, parakstīja visas ES 28 valstis un visi 6 austrumu partneri, ir ļoti spēcīgs signāls. Tajā skaitā tas ir nopietns signāls Krievijai.