Lolitas Čigānes blogs

Darbošanās politikā bez savas iekšējās mājas apzināšanās un kārtošanas var būt postoša pašam, bet kas vēl bīstamāk - daudziem citiem. Laimīgu jauno, 2016. gadu! 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei. L.Čigāne (VIENOTĪBA). [..] Bet attiecībā uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, manuprāt, šādā veidā, četrām amatpersonām inkriminējot kādu kolektīvo vainu  (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Mēs par Dimantu runājam!”) , mēs drīzāk vadāmies pēc principa: “Dodiet cilvēku - pantu piemeklēsim.” Un šinī gadījumā Valsts kontroles ziņojums šādā veidā tiek piemeklēts. Krūmiņas kundze, valsts kontroliere, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē ļoti skaidri deputātiem norādīja, ka šobrīd par 2014.gadu... ka ir septiņas dažādas iestādes, kuru gada pārskats ir saskaņots bez iebildumiem un ar rekomendācijām. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir viena no šīm institūcijām. Krūmiņas kundze rosināja deputātus tad tikpat rūpīgi izskatīt jebkura cita… citas amatpersonas atbildību šajā sakarā attiecībā uz šiem septiņiem ziņojumiem. Kolēģi! Šodien, rosinot atbrīvot no amata četras Nacionālās elektronisko

                Teksts pirms korektūras nr. 14 AP L.Čigāne (VIENOTĪBA). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tieši tā, kā deputāts Smiltēns tikko uzsvēra, šis ir ļoti svarīgs likumprojekts, kas noslēgs Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas procesu. Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi patiešām kvalitatīvu likumprojektu. Ekonomikas ministre pati ļoti pamatoti un argumentēti šo likumprojektu aizstāvēja Tautsaimniecības komisijā, un es ļoti ceru, ka šis likumprojekts ar mazām rētām tiks arī izskatīts Saeimā otrajā, trešajā lasījumā, tiks pieņemts Saeimā, stāsies spēkā un mēs patiešām Smiltēna kunga norādītajos termiņos līdz 2017.gada 31.decembrim būsim situācijā, kur mūsu gāzes tirgus būs liberalizēts, un tad arī beigsies Latvijas verdzība – tiešām verdzība! – Krievijas gāzei. Cienījamie kolēģi! Vai mums ir par ko bažīties, jo šķietami viss jau ir kārtībā, mēs esam gatavi pirmajā lasījumā atbalstīt Ekonomikas ministrijas patiešām kvalitatīvi sagatavoto likumpro

“ Latvijā dzīve ne vienmēr ir viegla, bet dzīvei šeit piemīt īsta garša”, tā nesen spriedām ar draugiem, kas visi pazīst Latviju, bet daži pašlaik šeit dzīvo, daži ne. Lai garšas palete būtu pilnīga, tai jābūt gan saldai, gan sāļai, gan rūgtai. Tai jābūt maigai un spēcīgai, izaicinoši citādai, bet arī mīļi pierastai. Tāda ir mūsu Latvija. Dažāda. Reizēm par Latviju domāju kā par bezgaldaudzām kabatām bagātu tērpu – katrā kabatā ienirstot atklājas pilnīgi cita pieredze, reizēm skaista un pacilājoša, reizēm biedējoši smaga. Blakus čakla darba un dzīvesprieka svētīgiem augļiem Latvijā mājo nolaidība, vienaldzība, domāšana īstermiņā. Patiesi garšpilna ir iespēja kopā ar ģimeni, draugiem vai plašāku paziņu loku ceļot Latvijas vasarā. Teiksmām apvītais Burtnieku ezers dod bagātīgu augsni skaistumam, tomēr paši Burtnieki šķiet vēstām par to, ka to labākie laiki ir krietni aiz muguras. Lai gan miestiņa galvenās ielas malās skaisti sakoptas burtniekiešu mājas, vecā muiža cieš no nevērt

Tāpat kā ģimenes strīdā dažkārt uzzinām par iepriekš neapjaustu rūgtumu, kas gadiem ilgi krājies, arī jūtīgi jautājumi mūsu sabiedrības dienas kārtībā ļauj precīzāk izprast un izrunāt sabiedrībā gruzdošu neziņu un bailes. Mums tāds šobrīd ir jautājums par bēgļu uzņemšanu.  Atbildot Itālijas un Grieķijas palīgāsaucieniem, jo migrācija no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem tām uzliek neiespējamu nastu, Eiropas Savienības valstu vadītāji ir lēmuši, ka ES dalībvalstīm savā starpā solidāri, atbalstot citam citu, ir jāuzņem 60 000 bēgļu. Tie ir cilvēki, kas atbilst starptautiski aizsargājamas personas statusam, cietuši no kara, vardarbības vai nāves draudiem. Latvijas valdība ir rosinājusi un Saeimas Eiropas lietu komisija apstiprinājusi Latvijas valsts pozīciju, ka Latvija solidāri piedalīsies šo patvēruma meklētāju uzņemšanā pēc brīvprātības principa, bet neatbalstīs obligātu kvotu noteikšanu. Ja sākotnējais Eiropas Komisijas priekšlikums Latvijai paredzēja 774 bēgļu uzņemšanu,

Zviedrijā un ASV dzīvojušā latviešu rakstnieka Dzintara Soduma “Savai valstij audzināts” ir Dz. Soduma Latvijas bērnības no 1922. līdz 1941. gadam stāsts. Detaļās bagāts skatījums uz jauno Latvijas Republiku caur precīzām, lakoniskā izteiksmē smalki rādītām bērnības vasarām Vidzemē, Dikļos un Zemgales Vecumniekos, un Rīgā nodzīvotām ziemām. Bagātīgs, daudzslāņains skats uz brīvās Latvijas lauku dzīvi, kur muižas, dzimtbūšana, Livonija un  Krievijas impērija atstājuši savas pēdas. Spilgti papildināts ar Rīgas kosmopolītiskās dzīves ainām. Sodums īpaši veiksmīgi un, kas vissvarīgākais, ar ideāliem, bet bez idealizēšanas, rāda prieku, grūtības un dilemmas, kas radās, mēģinot visu šo mantojumu sakausēt vienā vienotā Latvijas valstī. Šī laba lasāmviela ikvienam, kurš tiecas tuvāk un dziļāk izprast arī šodienas Latviju. Spilgts, Vidzemi raksturojošs tēls ir Soduma vectēvs, par kuru Soduma māte Ella saka - “mans tēvs gāja bučot roku baronam Volfam, kad Volfs ieradās Fabrikā. Mē

Vārds deputātei Lolitai Čigānei. L.Čigāne (VIENOTĪBA). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Elksniņa kungs, tā laikam ir, ka tā mīlestība pastiprinās tad, kad cilvēki tiekas retāk. Jūs jau varējāt uzaicināt Čepānes kundzi uz savu frakciju un parunāties ar viņu par šo lēmumu, un Čepānes kundze jums būtu skaidri un gaiši izskaidrojusi, ka Saeimas deputāti nav nekādi podziņu spiedēji  (No zāles dep. A.Judins: “Daži ir!”) , kā jūs te runājāt, kuriem jāapstiprina citur pieņemti lēmumi. Nu, daži laikam ir. Elksniņa kungs laikam tāds grib būt... Šinī gadījumā Saeima ir vieta, kur amatpersonas darbs tiek izvērtēts, tas tiek izvērtēts pēc kritērijiem, ko konkrētā frakcija uzskata par svarīgiem, un šie kritēriji tika izskaidroti jums visiem, tajā skaitā, Elksniņa kungs, arī jums. Un tas ir vērtējums, ko frakcija ir pieņēmusi, un arī Čepānes kundze bija klāt šajā diskusijā. Bet, cienījamie kolēģi, runājot par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu Augstākās tiesas priekšsē

Pagājušās nedēļas nogalē notikušo Austrumu partnerības samitu daudzi uzskatīja par Latvijas prezidentūras Eiropas padomē augstāko punktu. Savukārt citi baidījās, ka tā iznākuma piezemētība un ambīciju trūkums atstās smagu nospiedumu uz Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Tādēļ tālredzīga bija Latvijas prezidentūras stratēģija attiecībā uz samita rezultātiem neradīt pārlieku jūsmu un piepaceltas cerības, bet mērķtiecīgi strādāt pie atslēgas vārdiem, vēstījumiem un samita simboliskās nozīmes. Diskusijā ar Austrumu partneriem Saeimā uzreiz pēc samita, kolēģi parlamentārieši no eiroentuziastiskajām Austrumu partnerības valstīm sacīja – mēs Eiropai piedāvājām mūsu mīlestību, bet tā kā orgānu sāka preparēt mūsu sirdi. Diemžēl no šādas “nejaukas” preparēšanas neizbēgt, un tas ir vajadzīgs gan pašiem austrumu partneriem, gan ES. Kā sacīja kāds izvērtēšanas sarunas dalībnieks, Krievijas “spalvaino roku” var vainot daudzkur, tomēr galu galā savu reformu un m