otrdiena, 2015. gada 14. jūlijs

Bēgot no bēgļiem

Tāpat kā ģimenes strīdā dažkārt uzzinām par iepriekš neapjaustu rūgtumu, kas gadiem ilgi
krājies, arī jūtīgi jautājumi mūsu sabiedrības dienas kārtībā ļauj precīzāk izprast un izrunāt sabiedrībā gruzdošu neziņu un bailes. Mums tāds šobrīd ir jautājums par bēgļu uzņemšanu. 

Atbildot Itālijas un Grieķijas palīgāsaucieniem, jo migrācija no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem tām uzliek neiespējamu nastu, Eiropas Savienības valstu vadītāji ir lēmuši, ka ES dalībvalstīm savā starpā solidāri, atbalstot citam citu, ir jāuzņem 60 000 bēgļu. Tie ir cilvēki, kas atbilst starptautiski aizsargājamas personas statusam, cietuši no kara, vardarbības vai nāves draudiem.

Latvijas valdība ir rosinājusi un Saeimas Eiropas lietu komisija apstiprinājusi Latvijas valsts pozīciju, ka Latvija solidāri piedalīsies šo patvēruma meklētāju uzņemšanā pēc brīvprātības principa, bet neatbalstīs obligātu kvotu noteikšanu. Ja sākotnējais Eiropas Komisijas priekšlikums Latvijai paredzēja 774 bēgļu uzņemšanu, tagad, tajā skaitā ņemot vērā Latvijas argumentus par padomju laikā ievērojami izmainīto valsts etnisko sastāvu, Latvijas valdība lēmusi, ka mēs būtu gatavi uzņemt 250 patvēruma meklētājus, tātad 0,41% no kopējā uzņemamā bēgļu skaita. 
Salīdzinājumam - Turcija no kaimiņos kara plosītās Sīrijas jau uzņēmusi 1,6 miljonus bēgļu. Runājot pārticības kategorijās, Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir krietni augstāks par Turcijas.
Eiropas Savienība Latvijas attīstībā ir sniegusi ievērojamu ieguldījumu. Mēs par Eiropas Savienības dalībvalstu mums piešķirto finanšu palīdzību esam remontējuši ceļus, siltinājuši skolas, labiekārtojuši pilsētas un būvējuši kultūrasnamus. Laikā no 2014. - 2020. gadam Eiropas Savienība Latvijas attīstībā ieguldīs vēl 4,4 miljardus eiro, šādu ieguldījumu ziņā ierindojot Latviju 3.vietā Eiropas Savienībā. Kad Latvijas piena ražotājus skāra Krievijas 2014.gadā Eiropas Savienības pārtikas precēm noteiktais embargo, Eiropas Komisija Latvijas piensaimniekiem piešķīra 7,7 miljonus jaunu noieta tirgu meklēšanai.
Kāds kungs, kas 1944. gadā septiņu gadu vecumā kopā ar vēl desmitiem tūkstošiem latviešu bija spiests doties svešumā, nesen sacīja, ka deviņdesmitajos gados pirmoreiz atgriežoties dzimtenē viņam pat sapņos nevarēja rādīties, ka jau 2015.gadā Latvija izskatīsies tik atkopusies, skaista un pārtikusi.
Tas, ka no politiķiem izskan piedāvājumi par 250 patvēruma meklētāju uzņemšanu rīkot referendumu vai arī domas par to, ka šie 250 kara šausmu vajātie cilvēki sagraus mūsu nacionālo identitāti, ir nevis spēka, bet vājuma apliecinājums. Absolūtais vairums Eiropas Savienības dalībvalstu ir apliecinājušas gatavību piedalīties bēgļu uzņemšanā un 250 cilvēki noteikti nav mūsu lepnās un nesaprastās vientulības vērti, jo ja nebūsim gatavi ar citiem sadarboties šajā jomā, īpašu izpratni tad varam arī negaidīt sev svarīgos jautājumos. Labāk jau laikus domāsim par to, kā panākt, lai šie cilvēki sekmīgi iekļautos mūsu sabiedrībā.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru