Vēstules no Kijivas

“Kā tev iet?” – “normāli” ir ikdienišķs dialogs mūsu sabiedrībā. Gan tāpēc, ka apzināmies, ka iepriekš ir gājis daudz, daudz sliktāk, gan arī tāpēc, ka negribam “lieki sapriecāties”, lai pēc tam “nebūtu jākož pirkstos”. Tomēr pienāk laiki, kad ar “normāli” vairs nepietiek. Ņemot vērā to, ka Latijas iedzīvotāju skaits samazinās, sabiedrība noveco, reģioni iztukšojas un mums blakus ir liels, agresīvs kaimiņš, Latvijai, lai mēs varētu droši raudzīties nākotnē, ir jābūt nevis “normālam”, bet gan izcilam vai vismaz ļoti labam skolēnam klasē. Kopš Latvija ieviesusi eiro, esam atbildīgi arī par kopējo eirozonas veselību, tāpēc ikgadus no Eiropas Savienības saņemam vērtējumu par savas valsts veselību, šoreiz “Ziņojumu par Latviju – 2017. gads”. Eiropas Komsija sagatavo šo ziņojumu ne kā “učuks ar pātagu”, uz analīzes pamata sagatavotās rekomendācijas, tajā skaitā par savu valsti, pieņem un apstiprina visu ES valstu valdību vadītāji. Latvija jau vairākus gadus šajā ziņojumā kopumā ...

Atgūstoties pēc “budžeta nakts”, t.i. 2017. gada budžeta pieņemšanas plenārsēdes, kas noslēdzās 04.25., nolēmu noformulēt sev svarīgas robežas, kas attiecas uz t.s. deputātu kvotām, gan tāpēc, lai izteiktu savas domas par šo parādību, gan arī lai atstātu ierakstu nākotnei, jo vismaz par vēl vienu – 2018. gada budžetu man, sēžot Saeimas deputāta krēslā, iespējams, nāksies lemt. Vispirms, pievienojos visiem tiem, kas uzskata, ka aptuveni 20 miljonu sadale t.s. deputātu kvotām ir pārmērīgi, nesamērīgi daudz. Man par atskaites punktu šim skaitlim kalpo, piemēram, aptuveni 34  miljoni, ko kā budžeta deficīta atlaidi Eiropas Komisijai izprasīja Finanšu Ministrija, lai varētu veikt ieguldījumus veselības nozarē. Tātad, ja nebūtu šo 20 “deputātu kvotu” miljonu, no nākošo paaudžu pārticības kā ieguldījumu veselības aprūpē uz budžeta deficīta rēķina mēs deldētu  vien 14 miljonus. Otrs, “deputātu kvotas” tiek piešķirtas “no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem”, tie šogad sākotnēji ...