Vēstules no Kijivas

Pēc garām vēlēšanu iecirknī pavadītām stundām, kur iecirkņa darbinieki ar vislielāko rūpību ievēroja katru divreiz pārbaudīto procedūru, lai nerastos ne mazākās šaubas, ka tiešām 3/4 balsu nodotas par jaunievēlēto prezidentu, skrējiens Kijevas vecajā botāniskajā dārzā ir spirdzinošs. Kijevas ielās vēdī Ukrainas saules un bagātīgās zemes glāstīto zemeņu smarža – ir pats zemeņu laiks. Aiz muguras pāris dienās ukraiņu mēlē ietrenētā auss uztver kādu sarunu: “ До ї ти корову , поки вона да є молоко . Там не може бути така можлив і сть п і зн і ше ” (slauc govi, kamēr tā dod pienu, vēlāk šāda izdevība var nebūt).  Lai gan sarunai, visticamāk, nav nekāda sakara ar tikko notikušajām prezidenta vēlēšanām, tā kombinācijā ar svaigo zemeņu smaržu jutekļu līmenī kaut ko ļoti svarīgu saka par Ukrainu pēcvēlēšanu dienā. Rivnā, vienā no Ukrainas rietumu pilsētām ierodamies pavēlu vēlēšanu priekšvakarā. Uz ātru roku atrastajā ēstuvē pie blakus galdiņa stipri iesilušu jaunu vīri...

2014. gada 14. aprīļa Augstākās tiesas organizētajā konferencē “Tiesas juridiskās kultūras telpā” man bija visai grūts uzdevums – runāt par tiesu un politiķu attiecībām. Šīs attiecības ir sarežģītas un publiskās runās no abām pusēm dotie mājieni un diplomātiskos izteikumos ietvertā savstarpējā nepatika privātās sarunās izpaužas sulīgos apzīmējumos, neglaimojošos epitetos un asos izteicienos. Šajos divu, pat trīs (jo ietver arī medijus) valsts varas atzaru savstarpējos cīniņos sabiedrība noskatās, diemžēl sakot ierasto: “valstij mēs neesam vajadzīgi”. Tādēļ savā uzrunā tiesnešiem izvirzīju tēzi - tikai tad, kad gan tiesas un politiķi pilnībā pieņems, ka visi esam vienā laivā, kas mērķtiecīgi kustas, ja airējam vienā virzienā, bet haotiski – ja katrs savā, mēs kopā varēsim veicināt valsts labklājību. Lai tie nebūtu tikai tukši, patētiski vārdi, izmantoju konkrētu piemēru. Kā zināms, Latvijā, salīdzinot ar Eiropas Savienības valstīm, ir 3. zemākais nodokļu slogs attiecībā uz iekš...

Prezentācija konferencē "Tiesas juridiskās kultūras telpā" 2014. gada 14. aprīlī

Krievija ar agresiju pret Ukrainu ir apliecinājusi, ka tās kaimiņvalstīm ir par ko uztraukties. Krievijas Dumas vienbalsīgais pagājušās sestdienas lēmums atļaut Krievijas federācijas armijas ieiešanu Ukrainā, ir tikai gara, spiediena pilna procesa kulminācija. Pagājušā gada nogales protestus Kijevā izraisīja Ukrainas prezidenta Janukoviča pēkšņais lēmums par asociācijas līguma, kas iekļāva dziļākas un vispārējas tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību, neparakstīšanu 2013. gada novembrī. Šī līguma parakstīšana bija viens no Janukoviča priekšvēlēšanu kampaņas solījumiem un pēc ievēlēšanas 2010. gadā Janukovičs izvirzīja ciešāku integrāciju ar Eiropas Savienību par vienu no savas prezidentūras prioritātēm. Pie likumdošanas bāzes sagatavošanas strādāja tajā skaitā paša Janukoviča Reģionu partijas pārstāvji, kuriem prezidenta pēkšņais lēmums bija šoks, jo parija savu 2012. gada parlamenta vēlēšanu kampaņu balstīja uz solījumu turpināt ciešāku integrāciju Eiropas Savienībā. J...

Leģendārajā bērnu multiplikācijas filmā “Vinnijs Pūks” lācītis Pūks ar balonu cēlās debesīs, un, mēģinot apmānīt bites, skaitīja: “es esmu maziņš mākonītis, esmu esmu maziņš mākonītis”. Tieši tāpat Saskaņas Centrs, kura simbolikā un retorikā netrūkst sociālistiskajām partijām raksturīgā sarkanā, nereti mēģina pārliecināt, ka arī viņi ir - mazs, sociāldemokrātisks mākonītis. Bet vai tā ir? Pagājušonedēļ Saskaņas Centra deputāti Saeimas darba kārtībā bija iesnieguši priekšlikumu par tā saukto attaisnoto veselības un izglītības izdevumu griestu paaugstināšanu minimālās algas līmenī. Pašlaik ikvienam nodokļu maksātājam, iesniedzot savu gada deklarāciju, ir tiesības deklarēt izdevumus veselības aprūpei un izglītībai, kas tiek mīnusoti no personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokļi apliekamā ienākuma, un noteiktais izdevumu apjoms katrai no kategorijām (veselība un izglītība) ir 213 EUR (150 Ls). Trešdaļas Latvijas iedzīvotāju darba alga šobrīd ir minimālās algas līmenī un ab...

Pagājušajā piektdienā piedalījos Latvijas Radio diskusijā par laulības un partnerattiecību regulējumu Latvijā. Eiropas Tiesas spriedums, kas bija sarunas iegansts, izrādījās Latvijai nesaistošs, jo tas skāra konkrētu likumisko regulējumu Francijā, attiecībā uz kuru tiesa bija lēmusi – ja darba devējs kādu konkrētu labumu vai pakalpojumu piedāvā laulībā esošai personai, tāds pats pakalpojums pienākas arī personai, kura ir partnerattiecībās - savienībā, kas definēta Francijas likumdošanā un attiecas gan uz dažādu dzimumu, gan viena dzimuma pāriem. Uz Latviju šis tiesas spriedums neattiecas, jo partnerattiecību regulējuma mums nav un vienīgā savienība, ko atzīst Latvijas likumi – Satversme un Civillikums - ir laulība. Tādējādi mūsu likumi pašlaik ataino sapni par ideālo ģimeni, tomēr realitāte ir pavisam citāda. Kā liecina statistika, apmēram 45-50% Latvijas bērnu piedzimst vecākiem, kas nav laulībā. Vēl lielāks skaits – 72%, Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka laulība nav ...

Kad Armēnijas prezidents 2013. gada vasarā paziņoja par U-pagriezienu (U-turn) attiecībās ar Eiropas Savienību, atsakoties no idejas ar Eiropas Savienību noslēgt Asociācijas un t.s. ES un Armēnijas Padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības līgumu, sabiedrība paburkšķēja, pieņēma prezidenta solījumu, ka Muitas savienība ar Krieviju neapgrūtinās saišu veidošanu ar Eiropas Savienību un par šo vairāk vai mazāk aizmirsa. Armēnijas situācija ir neapskaužama – tā ir faktiskā kara stāvoklī ar Azerbaidžānu Kalnu-Karabaha reģiona dēļ un tai nav nekādu ekonomisku vai citāda veida attiecību ar lielāko kaimiņu Turciju. Savukārt Ukrainas prezidenta Janukoviča pēkšņais 21. novembra paziņojums par U-pagriezienu attiecībās ar Eiropas Savienību ir izsaucis tik asu reakciju, ka jau gandrīz mēnesi Kijevas ielās atrodas protestētāji, protesti kulminācijās  sasniedz vairāku simtu tūkstošu cilvēku līdzdalību. Ukrainas augstākās amatpersonas publiski ir norādījušas, ka lēmums par nepievie...