Vēstules no Kijivas

“Jūsu dēls ir ļoti talantīgs matemātikā, bet viņš domā knibinoties”, teica jaunais, lieliskais skolotājs, kurš maniem dēliem palīdz sagatavoties skolas gaitām pēc pārejas uz citu skolu. Es biju ļoti pārsteigta. Jau kopš pirmās klases, pamanot, ka mana dēla matemātikas sekmes ir ļoti mainīgas – reizēm spožas, reizēm čābīgas, esmu viņam stingri noliegusi knibināties matemātikas uzdevumu gatavošanas laikā, jo biju pārliecināta, ka tas novērš viņa uzmanību. Ir vajadzīgs talantīgs skolotājs, lai tik ātri saredzētu to, kas vecākam, ikdienā esot kopā ar bērnu, paliek nepamanīts. Līdzīgu talanta dzirksti es redzēju to jauno skolotāju acīs, kuri šodien dalījās savos veiksmes stāstos ar 2013/2014. mācību gada “Iespējamās misijas” iesaukuma dalībniekiem. "Iespējamā misija" Latvijā darbojas jau 5 gadus un kopā tai bijuši 6 iesaukumi, Latvijas skolas bagātinot ar 90 jauniem skolotājiem. Iespējamās misijas ideja ir vienlaikus cēla un vienkārša – piesaistīt darbam ...

Vakar atklātībā parādījās ziņas, ka šogad trīs Baltijas valstu prezidenti tiksies ar pasaulē ietekmīgāko politiķi – ASV prezidentu Baraku Obamu. Kā ierasts, piedzīvojot lielus politiskus notikumus, mums, latviešiem, piezogas arī šaubas. No 2014. gada ieviesīsim eiro, bet vai lati no mana konta vienkārši neizčibēs? Tāpat bažas piezogas attiecībā uz gaidāmo valsts prezidenta tikšanos ar Obamu – kaut tikai viss izietu gludi. Diemžēl šoreiz bažas ir iepriekšējā pieredzē balstītas – pēc neskaitāmiem publiskiem pasākumiem, kur piedalās Valsts prezidents Andris Bērziņš, atkal un atkal dzirdu – es iekšēji sastingu un ļoti cerēju, ka nekas viņa runā nenoies greizi. Pēc fantastiskā Dziesmu svētku noslēguma koncerta tik daudzi sacīja – paldies Dievam, prezidents runāja īsi un nekādas lielus “podus nenogāza”. Protams, ja neskaita to, ka nedēļu pēc fantastiski nosvētītiem Dziesmu svētkiem, mūsu prezidents paziņoja, ka, nespējot sasniegt Eiropas Savienības dzīves līmeni 10 ...

Labi, ka pašvaldību vēlēšanas ierasti notiek gadu pirms Saeimas vēlēšanām, jo tās ir nozīmīgs brīdis pārdomām pirms partijas pieņem svarīgus lēmumus pirms nākošajām, nacionālajām vēlēšanām. Šajās vēlēšanās bija iespēja “notestēt” vairākus svarīgus jautājumus gan par Vienotības nākotni, gan kopējo kontekstu. Pirmkārt, uz konkurenci balstītas politiskās sistēmas pamatprincips ir politiskā svārsta klātbūtne – pēc atbildīgas, disciplinētas, uz pašu iniciatīvas balstītas politikas sabiedrībā nāk vēlme pēc sociāli iekļaujošākas, konkrētām sabiedrības grupām taustāmākus rezultātus, nevis tikai kopēju pozitīvu attīstību piegādājošas, politikas. Diemžēl Latvijā etniskā sastāva un traģiskās piecdesmit gadu politiskās vēstures dēļ nav normālas sociāldemokrātiskas alternatīvas. Tā sauktajām “latviešu” partijām vienmēr jādrūzmējas labējā spektrā, lai gan sabiedrības kopējie uzskati drīzāk ir kreisi. Tā uzplaukuma un norieta cikli labējā spektrā ir regulāri, jo kreisās– labējā...

Lielbritānijas parlamenta Pārstāvju palāta  Grūti iedomāties zīmīgāku datumu, lai apmeklētu Lielbritānijas, Eiropas vecākās demokrātijas parlamentu, kā 15. maijs, Latvijas parlamentārisma likvidēšanas datums pirms 79 gadiem.  Austrumu filozofs Tibrizas Šams esot ieteicis ik vakaru pārdomāt, kādu vēsti konkrētās dienas notikumi sūta, lai palīdzētu izprast būtiskas pasaules likumsakarības. Tad nu trešdien, 15. maija vakarā es pārdomāju, ko par Lielbritānijas parlamentu un parlamentārismu vispār bija stāstījuši Lielbritānijas kolēģi, uzņemot mūs, Latvijas Saeimas deputātus ciemos Londonā. Britu parlamentārisms ir dzimis 17. gs. un izkarots nebūt ne vieglā kaujā starp monarhu un pilsoņiem. Kad 1640. gadā karalis Čārlzs I ieradās parlamentā un pieprasīja, lai parlamenta spīkers norāda uz pieciem aktīviem parlamenta locekļiem, ko karalis vēlējās arestēt, spīkers, ceļos nometies karaļa priekšā, esot atbildējis: “Man nav ne acu, lai redzētu, ne mēles, lai runāt...