Ziņas

Kriminālvajāts deputāts

Attēls
Kad otrdienas vakarā Jūrmalas domes priekšsēdētāja Trukšņa atcelšanu no  amata un savu balsojumu komentēja Jūrmalas domes deputāts Raimonds Munkevics, domāju, ka daudzi skatījās neizpratnē – pag, pag, vai tikai tas nav tas pats Munkevics, kuru KNAB 2010.gada 18.maijā aizturēja aizdomās par 5000 latu kukuļa došanu Jūrmalas deputātei Ivetai Blauai, lai nodrošinātu toreizējam Jūrmalas mēram labvēlīgu rezultātu gaidāmajā neuzticības balsojumā? Apsūdzības R. Munkevicam Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne uzrādīja jau 2010. gada jūlijā. R. Munkevica lieta pašlaik tiek iztiesāta Jūrmalas tiesā. Situāciju izskatās kā Alises Aizspogulijā, jo pagājušās svētdienas vakarā TV3 programmā “Nekā personīga” uzzinājām, ka viena no Jūrmalas tiesas tiesnesēm, kas pašlaik iztiesā R. Mukevica lietu, februārī darbā divas dienas bijusi alkohola reibumā. Tātad, līdz brīdim, kad no apcietinājuma pret drošības naudu izlaistā R. Munkev...

Pa ko tēmējam un šaujam pēc 16. marta?

16. martā, ap 12.00 biju pie Nacionālās Operas, kad pie Brīvības pieminekļa atskanēja sirēnu skaņas. Bija neomulīgi. Padomisko mūziku un skaļruņos izkliegto retoriku vēlāk noskatījos video ierakstos, un secinājums bija skaidrs – tā ir provokācija. Mērķtiecīgi veiktas, izaicinošas darbības, kas bija vērstas uz to, lai pie Brīvības pieminekļa esošo leģionāru organizāciju rindās izsauktu šoku, un asu reakciju. 2013. gada martā Rīgas Domei adresētajā Drošības policijas vēstulē 16. martā notikušais bija precīzi paredzēts. Drošības policija 4 punktos Rīgas Domei izskaidroja, ka leģionāru atbalstītāju un to pretinieku vienlaicīga atrašanās pie Brīvības pieminekļa, turklāt atļaujot leģionāru pretiniekiem lietot skaļruņus, izraisīs konfliktu, kas pie Brīvības pieminekļa norisināsies daudzu skatītāju acu priekšā, jo 16. marts šogad iekrīt sestdienā. Rīgas Izpilddirektors, kura atbildībā ir gājienu un piketu saskaņošana Rīgas pilsētā, šo brīdinājumu ignorēja. Šobrīd koalīcijas par...

Armēnija. Ir arī tā.

Attēls
“ Mēs slēgsim iecirkni un pēc tam pusstundu ieturēsimies, jo esam noguruši”, skābi paziņoja Armēnijas galvaspilsētas Erevānas vēlēšanu iecirkņa priekšnieks, ieraudzījis mūs, starptautiskos vēlēšanu novērotājus, ierodamies vēlēšanu iecirknī 5 minūtes pirms tā slēgšanas. Viņam bija skaidrs, ka esam ieradušies, lai šajā iecirknī novērotu balsu skaitīšanu. Iecirknis atrodas tuvu Erevānas centram, tā apkārtnē dzīvo daudzi labi izglītoti, neatkarīgi domājoši cilvēki, tāpēc bija skaidrs, ka iecirkņa rezultātu par labu valdošās partijas kandidātam nebūs viegli nodrošināt. Tā arī sanāca. Pēc tam, kad pirmie 50 biļeteni pēc aplokšņu atvēršanas pamatā bija sakrauti opozīcijas kandidātu kaudzītēs, saspīlējums telpā pieauga, tika aizkurinātas cigaretes, telefoni zvanīja bez apstājas. “Jā, jā, neizskatās labi, runāsim vēlāk”, uz mums, novērotājiem ar nepatiku skatoties, sacīja valdošās partijas nominētais iecirkņa priekšnieks. Kad komisijas locekļi neiebilda acīmredzamajam – biļe...

Mērķis: rīcībspējīgas pašvaldības

Attēls
Ja salīdzinām ar dzīvnieku pasauli, Latvijas pašvaldību vidū ir gan peles, gan ziloņi, gan dinozauri, gan zeltgalvīši (mazākais Latvijā sastopamais putniņš). Pašlaik tiem visiem jādzīvo pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem, piekritīsiet – tas ir grūti. Latvijas pašvaldības ir ļoti dažādas. Latvijas mazākajā - Baltinavas novadā dzīvo 1365 iedzīvotāju, lielākajā -  Rīgas pilsētā - 700 000 iedzīvotāju. Ir pašvaldības, kurās ir daudz iedzīvotāju un maz platības. Piemēram, Jelgavas pilsētā brīvu zemju, ko piedāvāt investoriem, praktiski vairs neesot. Bet ir novadi, kur ir maz iedzīvotāju un milzīga platība, piemēram, Ciblas novada platība ir piecas reizes lielāka par Jelgavas pilsētu, bet tajā dzīvo 20 reizes mazāk iedzīvotāju. Līdzīgā veidā, ir labi pārvaldītas pašvaldības, kas neatlaidīgi meklē iespējas piesaistīt investīcijas un finansējumu, sadarbojas ar uzņēmējiem un visiem spēkiem veicina ražotņu veidošanos. Bet ir arī tādas, kas gaida desu no debesīm ie...

Gruzija: nožņaugts apkampienā

Attēls
Vēlēšanu iecirknis Mchetā, Gruzijā, 2012. gada septembris  Gruzijai vienīgajai no bijušās Padomju Savienības Kaukāza valstīm jebkad ir bijušas nopietnas cerības iestāties NATO. Liela bija iespējamība, ka 2008. gada aprīļa Bukarestes sammitā to uzaicinās pievienoties t.s. NATO Darbības plānam (NATO Action Plan), kas aizsāktu oficiālu valsts izvērtēšanu ar domu par oficiālu pievienošanos NATO aliansei. Šajā sammitā, pēc Vācijas un Francijas opozīcijas, Gruzija saņēma solījumu, ka par pievienošanos alianse varētu lemt 2008. gada decembrī, NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā. Tomēr, kad pienāca 2008. gada decembris, Gruzijas publisko seju bija neglābjami sakropļojis karš ar lielo kaimiņu - Krievijas Federāciju. Pēc okupācijas abos Gruzijas reģionos - Abhāzijā un Dienvidosetijā, pretēji 2008. gada pamiera līguma prasībām, joprojām atrodas Krievijas Federācijas armija. Abas okupētās teritorijas ir pasludinājušas neatkarību, kuru atzinusi Krievija, Nikaragva, Venecuēla un vēl d...