Vēstules no Kijivas

Festivālu un koncertu mīlētājiem Latvijā šajā vasarā ir kur izvērsties. Cēsu mākslas festivāls, Rundāles senās mūzikas festivāls, Siguldas opermūzikas svētki,  festivāls LABADABA, Positivus, Prāta Vētras koncerttūres. Tas, ko no šīs pārbagātības ir gadījies redzēt, ir iespaidīgi – žanru, piedāvājuma un kvalitātes bagātība izcila. Es saprotu, ka paust atbalstu Krievijā pašlaik tiesājamajām rokgrupas “Pussy Riot” dalībniecēm Rundāles senās mūzikas festivāla nebūtu piemēroti, bet kāpēc tas nav noticis nevienā citā, augstāk pieminētā, tam daudz piemērotākā formātā?*** Domāju, ka tam ir vairāki skaidrojumi. Pirmkārt, Latvijas mākslinieki ir strikti apolitiski. Daudziem vēl atmiņā padomju laiki, kad māksla bija darbaļaužu propagandas ierocis, tāpēc viss, kas saistīs ar politisku aktivitāti ir īstas mākslas pretpols – apolitiskums ir patiesas mākslas priekšnoteikums. Lai gan izaugusi jauna mākslinieku paaudze, apolitiskumu tā, manuprāt, “iezīdusi ar mātes pienu”. Analoģija, ka P...

Pašvald ī bu p ā rvald ī bas reformas ir k ā  sen nobriedis, nogatavojies  ā bols, kas, laikus no koka nenov ā kts, mait ā jas un p ū st, puvi izplatot sev apk ā rt. Reform ā m ir j ā notiek tr ī s virzienos – ierobe ž ojumi deput ā tiem ie ņ emt amatus izpildvar ā , deput ā tu skaita samazin ā šana, pašvald ī bas deput ā tu darba profesionaliz ā cija. Pašvald ī bu p ā rvald ī bas reformas, ko rosina vides aizsardz ī bas un re ģ ion ā l ā s att ī st ī bas ministrs ministrs Edmunds Spr ū d ž s un kas vair ā kas reizes apspriestas Saeim ā , nav ne nelaik ā  pieteiktas, ne k ā da no re ģ ioniem t ā lu st ā voša r ī dzinieka galv ā  izaukl ē tas. T ā s ir veidotas k ā  konkr ē ta atbilde reformu piepras ī jumam no paš ā m pašvald ī b ā m. Pret š ī m reform ā m izskan asi protesti, bet, p ē d ē j ā  pusgad ā  t ā s apsprie ž ot, esmu sapratusi, ka protest ē t ā ji ir skaitlisk ā  maz ā kum ā , tom ē r to balsis ir ska ļā kas. Š ī  gada ...