Ziņas

Perfektie latvieši

Lieldienu brīvdienās interesantas sagadīšanās dēļ man sanāca garāka saruna ar Dānijas uzņēmēju, kurš jau piecus gadus darbojas Liepājā. Viņam Liepājā pieder neliela rūpnīca. Izejvielas tiek ievestas no Vācijas, produkcija eksportēta uz visām pasaules pusēm. Liepāju investors izvēlējies tās labā novietojuma, uzņēmējdarbības priekšnoteikumu un labo transporta sakaru dēļ. Pašlaik lielākā problēma gan esot pagājušās ziemas sakropļotie jau tā sliktie ceļi. Uzņēmums nodarbina 60 cilvēkus, tāpēc, protams, arī sanāca saruna par tā darbiniekiem, latviešiem un krieviem. Līdztekus citām īpašībām, dāņu uzņēmējs minēja latviešu tieksmi pēc perfektā, kas, būdama it kā slavējama, patiesībā ir īpatnēja rakstura iezīme, kas praktiskajā dzīvē nozīmē daudz nevēlama. Latvieši gribot visu izdarīt perfekti, bet apzinoties, ka tas nav iespējams, tāpēc nevarot piedot ne sev, ne citiem, ja kaut kas nesanāk. No tā rodas trīs jebkuram uzņēmumam būtiski šķēršļi. Pirmkārt, cilvēki nelabprāt uzņemas iniciatīvu un...

Lato Lapsas “atklājumi”

Lato Lapsa 2011. gada 20. aprīlī portālā www.pietiek.com publicēja rakstu, kurā informē portāla lasītājus par to, ka viņa rīcībā ir nonākuši jauni fakti par manu 2007. gada 29. novembra administratīvo pārkāpumu, Latvijā ievedot preces, kuru vērtība par 175 EUR pārsniedza atļauto no trešajām valstīm ievedamo preču vērtību.  Rakstā  no administratīvās lietas protokola citēts mana vīra lietas izskatīšanas laikā teiktais par šo jautājumu. Protokols par šo jautājumu www.pietiek.com rīcībā, t.sk. publiskotā veidā, atrodas jau kopš 2010. gada oktobra, jo es pati tā kopiju iedevu toreizējai portāla darbiniecei Baibai Rullei, cienot viņas iepriekšējo darbību laikrakstā Diena . Ar šo dokumentu sešu mēnešu garumā varēja iepazīties ikviens, kas to vēlējās. Kā Lato Lapsa pareizi norāda rakstā, no 2007. gada aprīļa līdz 2009. gada sākumam mans vīrs nebija neviena uzņēmuma, tai skaitā SIA Meknes īpašnieks, jo šajā laikā daudz laika pavadījām ārpus Latvijas un Jūgenstila paviljona, kura ...

Īpaša iespēja cīruļiem

Attēls
kafejnīca Kūkotava, Tērbatas iela 10 - 12 Piektdienas, 1. aprīļa rītā, no 8.00 līdz 9.30 aicinu visus, kas vēlas kopā ar mani iedzert tēju,  uzkost cepumus, parunāt par manu darbu Saeimā un citiem jautājumiem, tikties kafejnīcā "Kūkotava" Rīgā, Tērbatas ielā 10 - 12. Šis nav joks, es tur tiešām būšu!  www.kukotava.lv 

Futbols peldbaseinā

Budžeta konsolidācija kopš 2009. gada ir bijusi kā futbola spēle peldbaseinā, problēma tā, ka daži, ignorējot spēles noteikumus, turpina peldēt.  Pēc dažām sarunām ar protestētājiem pie Saeimas nama 24. martā un padaloties iespaidos ar kolēģiem Saeimas deputātiem, secinājām, ka lielākā sāpe pie Saeimas sanākušajiem cilvēkiem bija par to, ka mūsu valstī visi ir vienlīdzīgi, bet citi ir vienlīdzīgāki par citiem. Proti, ka visi it kā kopā esam vienojušies, ka peldbaseinā spēlēsim futbolu, t.i. ejot smagu budžeta konsolidācijas ceļu, mēģināsim samērot valsts ieņēmumus ar izdevumiem, bet daļa no spēlētājiem, ignorējot noteikumus, metas peldus. Vēl pirms tam, kad šodienas protestētāji sāka pulcēties pie prezidenta pils, Saeimā notika plašas debates par grozījumiem Autopārvadājumu likumā. Satiksmes ministrija aizstāvēja viedokli, ka pašreizējā situācija, kurā pasažieru autopārvadājumu tirgū darbojas daudz mazu komersantu, atstāj negatīvu ietekmi uz tiem uzņēmumiem, kas ir uzvarējuši...

KAS NOTIEK SAEIMĀ?

Attēls
Latvijas Nacionālā bibliotēka Kr. Barona ielā 14 VIENOTĪBAS deputātes aicina iedzīvotājus uz tikšanos. VIENOTĪBAS Saeimas frakcijas deputātes Rasma Kārkliņa, Lolita Čigāne un Ilze Viņķele aicina uz diskusiju par aktualitātēm Saeimā. Tikšanās notiks 2011. gada 11. martā no plkst. 14:00 līdz 15:30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Izstāžu zālē Krišjāņa Baronā ielā 14, 2. stāvā, 223. telpā. Saeimas deputātes aicina iedzīvotājus diskutēt par Saeimā pieņemtajiem lēmumiem un Saeimas darbu.

Lode ēdamgaldā

Kāds dīvains raksta nosaukums, daudzi nodomās. Citi iedomāsies par pretstatiem, ko abas nosaukumā ietvertās lietas iemieso – lode – karš un šausmas, ēdamgalds – māju patvērums un miers. Tomēr tieši šāds pretstats jau kādu laiku grezno manas ģimenes virtuvi. Mūsu opis pagatavoja ēdamgaldu no vairākus simtus gadus vecā ozola, ko vētra bija nogāzusi blakus mūsu mājai. Zāģējot ozola stumbru atsevišķos dēļos, zāģis nokaucās vien, uzdūries un uz pusēm pārzāģējis koka vidū iesprūdušu lodi. Manas lauku mājas atrodas netālu no Kurzemes hercogistes hercoga Pētera laikā plašu ievērību baudījušās, savulaik skaistās Kroņvircavas pils. Viena no pilij piederošajām muižām ir bijusi mūsu mājvietā. Šodien par pagātnes greznību liecina ap trīssimt gadu vecu ozolu un kastaņu alejas abās mājas pusēs, pamatīgi, 1906. gadā izbūvēti pagrabi un mājas bēniņos atrodams sens misiņa jūgendstila lampas rāmis. Muižas ēka pirmā pasaules kara laikā nodega, otrā pasaules kara laikā pagalmā aiz mājas bija kara lazarete...

Liels zaudējums un maza uzvara

Attēls
Liels zaudējums un maza uzvara Pirms nedēļas, uzrunājot Saeimu, bijušais tiesībsargs Romāns Apsītis atzina, ka vislielākais izaicinājums viņam, esot tiesībsarga amatā, bija tas, ka viņš nebija speciālists tiesībsarga pamatjomā – cilvēktiesībās. Cilvēktiesību domāšana ir īpašs domāšanas veids, kas, praktizēts konsekventi, neļauj kā vējrādītājam grozīties, izvērtējot tādus sabiedrībā pretrunīgi vērtētus notikumus kā 16. marts un geju praids, bet liek uz tiem skatīties caur pamattiesību – pulcēšanās brīvības prizmu. Šodien Saeimas ieceltais tiesībsargs Juris Jansons nav cilvēktiesību eksperts un nespēj uz katru sabiedrības norisi raudzīties no cilvēktiesību prizmas. Interesanti, ka tieši Jura Jansona ievēlēšanu amatā šodien Saeimā enerģiski atbalstīja arī Saskaņas centra deputāts Boris Cilēvičs, kas Eiropas cilvēktiesību organizācijā Eiropas Padomē ir ieguvis aktīva un principiāla cilvēktiesību cīnītāja reputāciju. Līdztekus belzienam, ko Saeima šodien sagādāja Latvijas cilvēktiesīb...