Ziņas

Valsts prezidents jāvēl atklāti: runa Saeimas debatēs

Attēls
2017. gada 7. septembris  Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Patiesi ir tā, ka šie vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku, kas parakstījuši šo iniciatīvu, ir apliecinājuši, ka ar pašreizējo prezidenta ievēlēšanas kārtību ir problēmas. Bet šīs problēmas mums nevajag risināt ar kaut kādiem paņēmieniem, kas neatbilst Latvijas parlamentārajai valsts iekārtai. Mums nav nepieciešams pēkšņi tautas vēlēts prezidents vai viens prezidents ar paplašinātām pilnvarām, kurš ar šīm paplašinātajām pilnvarām būtu kā princis baltā zirgā un kurš pēkšņi mūs visus izglābtu. Mums vienkārši ir nepieciešams Satversmē vārdu “aizklāti” aizstāt ar vārdu “atklāti”, un tad arī pēdējais atlikušais politiskais tirgus, proti, par Valsts prezidenta ievēlēšanu, vienkārši beigsies.  Kolēģi, ikviens no mums ir pieredzējis, kā ir beidzies politiskais tirgus par citu amatpersonu ievēlēšanu, kopš mums ir atklāti balsojumi. Mēs šeit nobalsoja...

Pārdomas pēc piedalīšanās topošo jauno Latvijas pilsoņu svinīgā solījuma nodošanas pasākumā

Attēls

Kā Tieslietu ministrija “atsedza seju”

Mūsu valsts šogad Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides indeksā “doing business” ir noslīdējusi par 5 vietām vairāku nelabvēlīgu uzņēmējdarbības vides apstākļu dēļ – viens no tiem - maksātnespējas procesi. Tā ir kā pusaudžu spēle “Mafija pret pilsoņiem”, tikai šeit darbojas “tiesneši kopā ar blēžiem pret uzņēmējiem”. Šī shēma diemžēl tiek izmantota, blēžiem ar korumpētu tiesnešu palīdzību tiekot vaļā no parādiem. Gaidījām enerģisku rīcību no Tieslietu ministrijas, jo maksātnespējas procesu negodīga izmantošana ir gadiem ieildzis posts? Tieslietu ministrija patiešām ir rīkojusies enerģiski, pat vētraini, likumprojektam “Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums”, kas sastāv no 4 (!) pantiem, uzrakstot 33 lapu garu anotāciju. Tajā Tieslietu ministrija ir ielikusi visu, kas nav “mucis prom”, lai izstāstītu, ka Latvijai ir t.s. "leģitīmi mērķi" šādu likumu virzīt. Tieslietu ministrija, protams, zina, ka šādos, politiski un juridiski jūtīgos  priekšlikumos, tieši skaidrojumam ir...

Par ģimeniskas vides nodrošināšanas nepieciešamību bērnu namu bērniem

Attēls

Par bērnu tiesībām

Attēls
Par reālām un ideālām ģimenēm Iesniegtais un komisijas atbalstītais grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā Runa debatēs par I. Bites priekšlikumu Bērnu tiesību aizsardzūbas likumā, 2017. gada 26. janvāris Saeimas komisijas deputāti pie jautājuma par deinstitucionalizāciju atgriezīsies septembrī Rīga, 16.maijs, LETA. Šodien Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē nolemts pie jautājuma par deinstitucionalizāciju un bērnu tiesību ievērošanu atgriezties septembrī. Labklājības ministrijas pārstāve Baiba Stankēviča stāstīja, ka bērnu skaits institūcijās katru gadu samazinās, kas ļaujot secināt par pieaugošu darbu ģimeniskas vides nodrošināšanai bērniem. Līdz ar to tas ļaujot domāt, ka Nacionālajā attīstības plānā nostiprinātais mērķis līdz 2030.gadam sasniegt rādītāju, ka tikai 10% no ģimenēm izņemto vai bez vecākiem palikušo bērnu atradīsies institūcijās. Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadīt...

Vainīgais ir atrasts. Uzsākam vainīgā meklēšanu.

Attēls
Par Eiropas parlamentārietes Ineses Vaideres interviju , kurā daudz pieminēta mana politiskā dabība. 

Labi pārvaldīti sabiedriskie mediju ir vislabākais informatīvas telpas sargs: top sabiedrisko mediju likums

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums ________________________________________________________________ 1.    Kāpēc nepieciešams jauns likums? -       Tradicionālo mediju vājināšanās kontekstā sabiedriskā TV un Radio spēlē arvien svarīgāku lomu valstiskas informācijas telpas nodrošināšanā.   -       Interešu konflikts NEPLP darbā – vienlaicīgi regulators un sabiedriskā pasūtījuma izpildes uzraugs – vienlaicīgi darbojas gan ar komercmedijiem, gan medijiem, kas finansēti no valsts budžeta.   2.    Izstrādes gaita Izstrāde uzsākta 2016. gadā, bijušas 3 konferences, t.sk. Saeimā, vairākās darba grupas, tika saņemti un iekļauti plaši komentāri no mediju nozares, ekspertiem, organizācijām. 3.    Svarīgākās normas -       Padomē 9 locekļi – 4 Saeimas ieceltie (respektējot opozīciju) 3 – NVO Memoranda...