Vēstules no Kijivas

“Mums paveicās, ka zaudējām Poltavas kauju un tādējādi savas lielvaras tieksmes un Poltavas kauja, Denis Martens Jaunākais, 1726. gads iespējas”, tā pirmdien, 2.februārī, Rīgā teica Zviedrijas Riksdāga (parlamenta) priekšsēdētājs Urbans Alins. Ikvienam patīk palielīties ar savu bijušo greznību, – pat mēs, latvieši, sarunās ik pa laikam, puspajokam, mēdzam pieminēt “mūsu bijušās kolonijas”. Tāpēc Zviedrijas parlamenta spīkera sacītais sākumā pārsteidz, tomēr turpinājums ir dziļdomīgs. Ja pēc Poltavas kaujas zaudējuma 1709. gadā Zviedrija kļuva “iekšēji redzošāka”, vairāk domājot par savas tautas attīstību, tad Krievija, kas Poltavas kaujā plūca savus pirmos īstos “lielvaras” laurus, ieguva neremdināmas ekspansijas un varenības ilgas. Poltava atrodas šodienas Ukrainā un ir skaidrs, ka Krievijas imperiālistiskās tieksmes vēl šodien liek to redzēt kā teritoriju, kura atbilst Krievijas pasaules redzējumam, tās “ietekmes sfērai” un uzvedības modelim. Rietumvalstu līde...

Par 2014. gadu runāts daudz un arī pamatoti paaugstinātos toņos. Latvijai tas bija gads, kad mēģinājām sadzīvot ar Zolitūdes traģēdijas sekām un nonācām situācijā, kurā Krievijas apdraudējums kaimiņiem no baisas abstrakcijas kļuva par realitāti. 2014. gads, protams, bija arī 1. pasaules kara sākuma 100. gadadiena. Kara, kas Latvijas valstij sagādāja gan postu, gan piedzimšanu. Lai neatkārtotos, 2014. gadu apskatīšu caur diviem radikāli atšķirīgiem notikumiem, kas dēvēti līdzīgos vārdos – Skotijas referendums par iespējamu atdalīšanos no Lielbritānijas, kas notika septembrī, un farss zem referenduma nosaukuma, ko Krievija sarīkoja savas suverēnās kaimiņvalsts Ukrainas teritorijā 16. martā Krimā. Daudzus gadus strādājot EDSO starptautiskajās vēlēšanu misijās, mēs, vēlēšanu novērošanas misiju komanda, jau skatoties uz pirmajiem vēlēšanu rezultātiem vēlēšanu naktī ātri vien sapratām, kas patiesībā vēlēšanās noticis – vai tās bijušas brīvas un godīgas vai arī varas, naudas va...

Jauno ministru kabinetu veidošanas laikā nereti dzirdam vēlējumus, ka ministriem vajadzētu nākt no «profesionāļu vides», nevis būt «politiskajiem ielikteņiem». Sākot apzināt profesionāļu loku, kas varētu būt gatavi ieņemt ministru amatu, nereti gan nonākam situācijā, ka «rezervistu soliņš» ievērojami samazinās, visbiežāk tāpēc, ka ministru darbs ir intensīvs, atbildīgs, mazatalgots un bez politiskās partijas atbalsta būtiskas politikas jebkurā gadījumā grūti virzīt. Pēdējā valdības veidošanas procesā savukārt arvien biežāk skanēja aicinājumi ministru amatos tomēr virzīt tikai un vienīgi cilvēkus, kas izturējuši «vēlēšanu filtru», tātad vispirms ievēlēti Saeimā un tikai tad virzīti ministru amatos. Par to 25. novembrī Vidzemes augstskolā debatēja augstskolas debašu kluba pasākumā. Debatēs izskanēja priekšlikumus, ka, piedaloties vēlēšanās, ikvienai partijai vajadzētu iezīmēt savu redzējumu par ministru kandidātiem un amatiem virzīt tikai tos, kas saņēmuši ievērojamu sabiedrī...

Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp, Pats visas elles var paciest. Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp Un kad viņš skatās tev acīs. Imants Ziedonis

Paraudzīsimies Ekonomikas ministrijas mājas lapā - tur redzam, ka ministrija atbild par vismaz 18 dažādām jomām. Starp tām atrodamas tādas valstiski izšķirošas un svarīgas jomas kā enerģētikas politika, energoefektivitāte un siltumapgāde, būvniecība, patērētāju tiesību aizstāvība, privatizācijas procesi. Ekonomikas ministram ik dienas jāpieņem lēmumi šajās nozarēs, daudzi no tiem ietekmē to, kā Latvijā dzīvos nākamās paaudzes. Ikvienam lēmumam ir gan atbalstītāji, gan pretinieki, ar kuriem jāstrādā un kuriem jāskaidro konkrētās izvēles. Turklāt 2015.gada pirmajā pusgadā Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, un mūsu ministri šajā pusgadā veidos visu Eiropas Savienības politiku savās atbildības jomās. Visi šie darbi ministram pašlaik jāveic par 1700 eiro mēnesī, prēmijas par labu darbu vai piemaksas par kolēģu aizvietošanu ministriem nepienākas. Ministra atbildība pašlaik ir daudz lielāka nekā ar līdzīgām kvalifikācijām privātajā sektorā strādājošo, kuru algu līmenis ne...

Paldies par dāvāto uzticību un doto iespēju strādāt 12. Saeimā! Paldies visiem, kas novērtēja manu 4 gadu darbu un noticēja manām spējām turpināt iesākto.

Lai gan Saeimā esmu nostrādājusi 4 gadus, man sanākuši “divi [sasaukumi]  vienā”, jo, kā zināms, 2011. gada maijā toreizējais valsts prezidents Zatlers Saeimu atlaida, uzsākot ārkārtas vēlēšanu procesu, kas noslēdzās 2011. gada septembrī ar 11. Saeimas ievēlēšanu. Man personīgi Zatlera kungs pārtrauca mokošu bezspēcību, jo pietika ar pāris mēnešiem Saskaņas Centra, Šlesera un Šķēles “Par labu Latviju” un Zaļo zemnieku savienības dominētajā Saeimā, lai apzinātos savu bezspēcību, redzot, kā valstij vajadzīgi un nepieciešami risinājumi nogrimst alternatīvās koalīcijas “pret” balsojumos ( vairāk šeit ). Līdzīgas situācijas atkārtošanās 12. Saeimā ir biedējoša. 11. Saeima savas darbības laikā ir pieņēmusi daudzus valstij patiešām būtiskus lēmumus, bet es pakavēšos pie iniciatīvām, kuru virzībā pati vistiešāk esmu iesaistīta. Pirmkārt, esmu strādājusi pie naudas ietekmes politikā mazināšanas – aizliegta politiskā Tv reklāma 30 dienas pirms vēlēšanām, uz pusi samazināts vienas per...