Vēstules no Kijivas

Lai gan Saeimā esmu nostrādājusi 4 gadus, man sanākuši “divi [sasaukumi]  vienā”, jo, kā zināms, 2011. gada maijā toreizējais valsts prezidents Zatlers Saeimu atlaida, uzsākot ārkārtas vēlēšanu procesu, kas noslēdzās 2011. gada septembrī ar 11. Saeimas ievēlēšanu. Man personīgi Zatlera kungs pārtrauca mokošu bezspēcību, jo pietika ar pāris mēnešiem Saskaņas Centra, Šlesera un Šķēles “Par labu Latviju” un Zaļo zemnieku savienības dominētajā Saeimā, lai apzinātos savu bezspēcību, redzot, kā valstij vajadzīgi un nepieciešami risinājumi nogrimst alternatīvās koalīcijas “pret” balsojumos ( vairāk šeit ). Līdzīgas situācijas atkārtošanās 12. Saeimā ir biedējoša. 11. Saeima savas darbības laikā ir pieņēmusi daudzus valstij patiešām būtiskus lēmumus, bet es pakavēšos pie iniciatīvām, kuru virzībā pati vistiešāk esmu iesaistīta. Pirmkārt, esmu strādājusi pie naudas ietekmes politikā mazināšanas – aizliegta politiskā Tv reklāma 30 dienas pirms vēlēšanām, uz pusi samazināts vienas per...

2009. – 2011. gada ekonomisko krīzi Latvijas sabiedrība iznesa uz saviem pleciem ar pacietību un pašcieņu, tomēr tā mūsu sabiedrības sejā atstāja vai tālāk iegravēja arī daudzus neglītus vaibstus. Šobrīd īpaši nabadzības riskam pakļautas ģimenes ar bērniem - jo vairāk bērnu, jo lielāks risks. Ir cilvēki, kas nonākuši “nabadzības slazdā”, jo kopējā dažādu pabalstu summa ir lielāka par minimālo algu, tāpēc motivācija meklēt nodarbinātību ir maza. Latvijas reģionus pametuši daudzi čakli un izdarīgi cilvēki. Apzinoties krīzes cirstās rētas, jau veidojot 2014. gada budžetu tika pieņemti lēmumi, kas atvieglo mazāko algu saņēmēju dzīvi. Vispirms, kopš 2011. gada pirmo reizi tika palielināta minimālā alga. Tā 3 gadus bija 285 EUR, bet 2014. gadā pacelta līdz 320 EUR. Salīdzinoši lielas ēnu ekonomikas apstākļos tas palielina darbinieku legāli saņemtās algas daļu, par kuru nomaksāti nodokļi, tādējādi nodrošinot kaut minimālu darba ņēmēju sociālo aizsardzību. Ievērojami – par 50 EUR...

Saeima 2013.gada vidū pieņēma lēmumu neieviest vēlēšanu reģistru Saeimas vēlēšanās. Vēlētāja apliecības izskata varianti  Tātad Saeima lēma par līdzšinējās kārtības saglabāšanu, kas paredz to, ka ikviens Latvijas Republikas pilsonis ar derīgu pilsoņa pasi var ierasties jebkurā vēlēšanu iecirknī un nobalsot. To var darīt gan Latvijā esošajos vēlēšanu iecirkņos, gan arī iecirkņos, kas izveidoti ārzemēs. Šī kārtība ir atšķirīga no pašvaldību vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tajās vēlētājiem jābalso iecirknī, kas izveidots to deklarētās dzīves vietas tuvumā vai savlaicīgi iecirknis jāmaina. Daži esošo Saeimas vēlēšanu kārtību, kad nobalsojušā pilsoņa balsojums tiek reģistrēts ar zīmodziņu pasē, sauc par vecmodīgu, to salīdzinot ar valstīm, kur vēlētāja īkšķis tiek mērkts tintē, lai nodrošinātos pret otrreizēju nobalsošanu. Tomēr šo sistēmu var arī uzskatīt par ģeniāli vienkāršu veidu, kā nodrošināt lielāku vēlētāju iesaisti vēlēšanu procesā. Pašlaik vairākums demokr...

Pēc garām vēlēšanu iecirknī pavadītām stundām, kur iecirkņa darbinieki ar vislielāko rūpību ievēroja katru divreiz pārbaudīto procedūru, lai nerastos ne mazākās šaubas, ka tiešām 3/4 balsu nodotas par jaunievēlēto prezidentu, skrējiens Kijevas vecajā botāniskajā dārzā ir spirdzinošs. Kijevas ielās vēdī Ukrainas saules un bagātīgās zemes glāstīto zemeņu smarža – ir pats zemeņu laiks. Aiz muguras pāris dienās ukraiņu mēlē ietrenētā auss uztver kādu sarunu: “ До ї ти корову , поки вона да є молоко . Там не може бути така можлив і сть п і зн і ше ” (slauc govi, kamēr tā dod pienu, vēlāk šāda izdevība var nebūt).  Lai gan sarunai, visticamāk, nav nekāda sakara ar tikko notikušajām prezidenta vēlēšanām, tā kombinācijā ar svaigo zemeņu smaržu jutekļu līmenī kaut ko ļoti svarīgu saka par Ukrainu pēcvēlēšanu dienā. Rivnā, vienā no Ukrainas rietumu pilsētām ierodamies pavēlu vēlēšanu priekšvakarā. Uz ātru roku atrastajā ēstuvē pie blakus galdiņa stipri iesilušu jaunu vīri...

2014. gada 14. aprīļa Augstākās tiesas organizētajā konferencē “Tiesas juridiskās kultūras telpā” man bija visai grūts uzdevums – runāt par tiesu un politiķu attiecībām. Šīs attiecības ir sarežģītas un publiskās runās no abām pusēm dotie mājieni un diplomātiskos izteikumos ietvertā savstarpējā nepatika privātās sarunās izpaužas sulīgos apzīmējumos, neglaimojošos epitetos un asos izteicienos. Šajos divu, pat trīs (jo ietver arī medijus) valsts varas atzaru savstarpējos cīniņos sabiedrība noskatās, diemžēl sakot ierasto: “valstij mēs neesam vajadzīgi”. Tādēļ savā uzrunā tiesnešiem izvirzīju tēzi - tikai tad, kad gan tiesas un politiķi pilnībā pieņems, ka visi esam vienā laivā, kas mērķtiecīgi kustas, ja airējam vienā virzienā, bet haotiski – ja katrs savā, mēs kopā varēsim veicināt valsts labklājību. Lai tie nebūtu tikai tukši, patētiski vārdi, izmantoju konkrētu piemēru. Kā zināms, Latvijā, salīdzinot ar Eiropas Savienības valstīm, ir 3. zemākais nodokļu slogs attiecībā uz iekš...

Prezentācija konferencē "Tiesas juridiskās kultūras telpā" 2014. gada 14. aprīlī

Krievija ar agresiju pret Ukrainu ir apliecinājusi, ka tās kaimiņvalstīm ir par ko uztraukties. Krievijas Dumas vienbalsīgais pagājušās sestdienas lēmums atļaut Krievijas federācijas armijas ieiešanu Ukrainā, ir tikai gara, spiediena pilna procesa kulminācija. Pagājušā gada nogales protestus Kijevā izraisīja Ukrainas prezidenta Janukoviča pēkšņais lēmums par asociācijas līguma, kas iekļāva dziļākas un vispārējas tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību, neparakstīšanu 2013. gada novembrī. Šī līguma parakstīšana bija viens no Janukoviča priekšvēlēšanu kampaņas solījumiem un pēc ievēlēšanas 2010. gadā Janukovičs izvirzīja ciešāku integrāciju ar Eiropas Savienību par vienu no savas prezidentūras prioritātēm. Pie likumdošanas bāzes sagatavošanas strādāja tajā skaitā paša Janukoviča Reģionu partijas pārstāvji, kuriem prezidenta pēkšņais lēmums bija šoks, jo parija savu 2012. gada parlamenta vēlēšanu kampaņu balstīja uz solījumu turpināt ciešāku integrāciju Eiropas Savienībā. J...