trešdiena, 2014. gada 3. septembris

18 EUR par solidaritāti

2009. – 2011. gada ekonomisko krīzi Latvijas sabiedrība iznesa uz saviem pleciem ar pacietību un pašcieņu,
tomēr tā mūsu sabiedrības sejā atstāja vai tālāk iegravēja arī daudzus neglītus vaibstus. Šobrīd īpaši nabadzības riskam pakļautas ģimenes ar bērniem - jo vairāk bērnu, jo lielāks risks. Ir cilvēki, kas nonākuši “nabadzības slazdā”, jo kopējā dažādu pabalstu summa ir lielāka par minimālo algu, tāpēc motivācija meklēt nodarbinātību ir maza. Latvijas reģionus pametuši daudzi čakli un izdarīgi cilvēki. Apzinoties krīzes cirstās rētas, jau veidojot 2014. gada budžetu tika pieņemti lēmumi, kas atvieglo mazāko algu saņēmēju dzīvi.

Vispirms, kopš 2011. gada pirmo reizi tika palielināta minimālā alga. Tā 3 gadus bija 285 EUR, bet 2014. gadā pacelta līdz 320 EUR. Salīdzinoši lielas ēnu ekonomikas apstākļos tas palielina darbinieku legāli saņemtās algas daļu, par kuru nomaksāti nodokļi, tādējādi nodrošinot kaut minimālu darba ņēmēju sociālo aizsardzību.

Ievērojami – par 50 EUR, līdz 165 EUR - tika paaugstināts atvieglojums par apgādībā esošām personām, t.i. bērniem, kā arī nedaudz pacelts neapliekamais minimums, līdz 75 EUR. Lai gan šīs izmaiņas atstāja pozitīvu iespaidu, tomēr tieši mazo algu saņēmēji no tiem ieguva salīdzinoši nedaudz. Tā piemēram, četru bērnu ģimene, kurā vecāku bruto mēneša ienākumi ir 550 EUR, gadā papildus saņems 33 EUR. Savukārt ģimene, kuras bruto mēneša ienākumi ir 800 EUR, gadā papildus saņem 602 EUR, tātad aptuveni 20 reizes vairāk.

2015. gadā iedzīvotāju ienākumu nodoklis samazināsies par 1%. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ar lielākiem ienākumiem saņems proporcionāli vairāk, kamēr mazo algu saņēmēji šo valsts budžeta apmēram 50 miljonu “zaudējumu” praktiski nejutīs. Tādā gadījumā šos līdzekļus varētu izmantot “solidārāk”, piemēram, nodrošinot valsts apmaksātas brīvpusdienas arī 4. klases skolēniem.

Nodokļu slogs tieši uz mazajām algām Latvijā ir neproporcionāli liels, tomēr noteikt augstākus nodokļus tieši lielajām algām nebūtu pareizi. Pirmkārt, algu kategorijā virs 1500 EUR mēnesī atrodas tikai apmēram 7% no visiem nodarbinātajiem, un šādu algu parasti saņem cilvēki, kas ieguldījuši laiku un enerģiju savā izglītībā un attīstībā. Ir grūti atrast samērīgu nodokļa slogu, lai nepamatoti nesodītu šos cilvēkus un iegūtu pietiekamu finansējumu ievērojamai nodokļa samazināšanai mazo algu saņēmējiem. Otrkārt, tā tiktu nepelnīti sodīti cilvēki, kas godīgi uzrāda savus ienākumus un maksā par tiem pilnus nodokļus un nepelnīti apbalvoti tie, kas, iespējams, vismaz daļēji dzīvo ēnu ekonomikā, maksājot nodokļus tikai par minimālo algu.  

Lai turpinātu iesākto un atalgojumu sistēmu padarītu vienlīdzīgāku, Vienotība piedāvā 2015. gadā pacelt minimālo algu līdz 360 EUR un mazo algu saņēmējiem neapliekamo minimumu palielināt līdz 110 EUR. Savukārt to algu saņēmējiem, kuras ir lielākas par 1500 EUR, nepaliekamo minimumu atcelt vispār. Līdztekus ēnu ekonomikas mazināšanai, 360 EUR minimālā alga uzlabos dzīves kvalitāti mazo algu saņēmējiem, dos papildu ienākumus pašvaldību un valsts budžetā, tādejādi palīdzot nosegt mīnusu, kas radīsies no ievērojami palielināta neapliekamā minimuma. Savukārt lielo algu saņēmēji mēnesī katrs zaudēs vien apmēram 18 EUR. Maza maksa par solidaritāti, vai ne?

Visi šie pasākumi pirmo reizi ļaus runāt par nodokļu progresivitāti vai mazāku slogu uz mazo darba algu saņēmējiem, jo lielo algu nodoklis 2015. gadā būs 23%, bet mazo reālā nodokļu likme, patiecoties atvieglojumiem, būs vien 15%. Turklāt, saglabājot ievērojamu atvieglojumu par apgādībā esošu personu, tiks noteikts, ka par otro, trešo un vairāk bērniem atvieglojums ir lielāks, tādā veidā rosinot veidot kuplākas ģimenes.

Šis piedāvājums ir reāls un iespējams, tas ir brīvs no parastā priekšvēlēšanu populisma, kam tipiska solīšana tērēt jau šodien, nedomājot, kur ņemt naudu, un mānot cilvēkus, kas ir kāds labais Ziemassvētku vecītis, kas visus jaukumus bez liekām pūlēm mums sagādās rīt uz pusdienlaiku.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru