Ziņas

Krievijas kaimiņi

Attēls
Krievija ar agresiju pret Ukrainu ir apliecinājusi, ka tās kaimiņvalstīm ir par ko uztraukties. Krievijas Dumas vienbalsīgais pagājušās sestdienas lēmums atļaut Krievijas federācijas armijas ieiešanu Ukrainā, ir tikai gara, spiediena pilna procesa kulminācija. Pagājušā gada nogales protestus Kijevā izraisīja Ukrainas prezidenta Janukoviča pēkšņais lēmums par asociācijas līguma, kas iekļāva dziļākas un vispārējas tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību, neparakstīšanu 2013. gada novembrī. Šī līguma parakstīšana bija viens no Janukoviča priekšvēlēšanu kampaņas solījumiem un pēc ievēlēšanas 2010. gadā Janukovičs izvirzīja ciešāku integrāciju ar Eiropas Savienību par vienu no savas prezidentūras prioritātēm. Pie likumdošanas bāzes sagatavošanas strādāja tajā skaitā paša Janukoviča Reģionu partijas pārstāvji, kuriem prezidenta pēkšņais lēmums bija šoks, jo parija savu 2012. gada parlamenta vēlēšanu kampaņu balstīja uz solījumu turpināt ciešāku integrāciju Eiropas Savienībā. J...

Elitāro sociāldemokrātu šarms

Attēls
Leģendārajā bērnu multiplikācijas filmā “Vinnijs Pūks” lācītis Pūks ar balonu cēlās debesīs, un, mēģinot apmānīt bites, skaitīja: “es esmu maziņš mākonītis, esmu esmu maziņš mākonītis”. Tieši tāpat Saskaņas Centrs, kura simbolikā un retorikā netrūkst sociālistiskajām partijām raksturīgā sarkanā, nereti mēģina pārliecināt, ka arī viņi ir - mazs, sociāldemokrātisks mākonītis. Bet vai tā ir? Pagājušonedēļ Saskaņas Centra deputāti Saeimas darba kārtībā bija iesnieguši priekšlikumu par tā saukto attaisnoto veselības un izglītības izdevumu griestu paaugstināšanu minimālās algas līmenī. Pašlaik ikvienam nodokļu maksātājam, iesniedzot savu gada deklarāciju, ir tiesības deklarēt izdevumus veselības aprūpei un izglītībai, kas tiek mīnusoti no personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokļi apliekamā ienākuma, un noteiktais izdevumu apjoms katrai no kategorijām (veselība un izglītība) ir 213 EUR (150 Ls). Trešdaļas Latvijas iedzīvotāju darba alga šobrīd ir minimālās algas līmenī un ab...

Par reālām un ideālām ģimenēm

Attēls
Pagājušajā piektdienā piedalījos Latvijas Radio diskusijā par laulības un partnerattiecību regulējumu Latvijā. Eiropas Tiesas spriedums, kas bija sarunas iegansts, izrādījās Latvijai nesaistošs, jo tas skāra konkrētu likumisko regulējumu Francijā, attiecībā uz kuru tiesa bija lēmusi – ja darba devējs kādu konkrētu labumu vai pakalpojumu piedāvā laulībā esošai personai, tāds pats pakalpojums pienākas arī personai, kura ir partnerattiecībās - savienībā, kas definēta Francijas likumdošanā un attiecas gan uz dažādu dzimumu, gan viena dzimuma pāriem. Uz Latviju šis tiesas spriedums neattiecas, jo partnerattiecību regulējuma mums nav un vienīgā savienība, ko atzīst Latvijas likumi – Satversme un Civillikums - ir laulība. Tādējādi mūsu likumi pašlaik ataino sapni par ideālo ģimeni, tomēr realitāte ir pavisam citāda. Kā liecina statistika, apmēram 45-50% Latvijas bērnu piedzimst vecākiem, kas nav laulībā. Vēl lielāks skaits – 72%, Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka laulība nav ...

U-pagrieziens

Attēls
Kad Armēnijas prezidents 2013. gada vasarā paziņoja par U-pagriezienu (U-turn) attiecībās ar Eiropas Savienību, atsakoties no idejas ar Eiropas Savienību noslēgt Asociācijas un t.s. ES un Armēnijas Padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības līgumu, sabiedrība paburkšķēja, pieņēma prezidenta solījumu, ka Muitas savienība ar Krieviju neapgrūtinās saišu veidošanu ar Eiropas Savienību un par šo vairāk vai mazāk aizmirsa. Armēnijas situācija ir neapskaužama – tā ir faktiskā kara stāvoklī ar Azerbaidžānu Kalnu-Karabaha reģiona dēļ un tai nav nekādu ekonomisku vai citāda veida attiecību ar lielāko kaimiņu Turciju. Savukārt Ukrainas prezidenta Janukoviča pēkšņais 21. novembra paziņojums par U-pagriezienu attiecībās ar Eiropas Savienību ir izsaucis tik asu reakciju, ka jau gandrīz mēnesi Kijevas ielās atrodas protestētāji, protesti kulminācijās  sasniedz vairāku simtu tūkstošu cilvēku līdzdalību. Ukrainas augstākās amatpersonas publiski ir norādījušas, ka lēmums par nepievie...

Nils aizspēlējies

Attēls
Mums, Nila Ušakova vienaudžiem, droši vien atmiņā no bērnības saglabājusies poļu rakstnieka Januša Korčaka grāmata par karali-zēnu Matiušu Pirmo. Pēc tam, kad Matiušs nejauši kļūst par karali, viņš paslepeni aizzogas karā, ko iesākuši kaimiņvalstu karaļi, un kļūst par kādas tālas valsts karaļa sirdsdraugu. Atgriezies mājās, viņš uzsāk plašas reformas – katram karaļvalsts bērnam ik dienas pienākas saldumi un vasaras bērni pavada par karaļvalsts naudu sarūpētos atpūtas namos. Problēmas karalim Matiušam sākas tad, kad bērni, pārauguši bērnu vecumu, joprojām vēlas katru dienu saņemt ierasto saldumu devu un baudīt visas bērniem piešķirtās privilēģijas. Spēle grāmatā beidzas nežēlīgi – Matiušs tiek izsūtīts uz vientuļu salu. Likuma “Par pašvaldībām”, kam vajadzētu būt katras pašvaldības vadītāja rokasgrāmatai, 15. panta “ Pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas” 14. punkts nosaka: “nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu”.   Ieliec...
Attēls
Visdziļākā līdzjūtība visiem, kurus skārusi Maxima nelaime.  Visu mūsu kopējā nelaime.  Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp, Pats visas elles var paciest. Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp Un kad viņš skatās tev acīs.  Imants Ziedonis

Ušakova ledusskapja demokrātija

Attēls
Rīgas domes Licencēšanas komisija 2013. gada 7. oktobrī lēma par to, ka viena brauciena cena Rīgā sabiedriskajā transportā no 2014. gada 1. janvāra būs 1.20 eiro, jo esot pieaugusi brauciena pašizmaksa. Skaidrības par to, kā šī pašizmaksa veidojas, nebija un joprojām nav. Tomēr, lai neriskētu no “labā zēna” rīdzinieku acīs pārvērsties par “slikto zēnu”, tajā pašā dienā Nila Ušakova uzdevumā Rīgas domes vairākums lēma, ka tikai Rīgas pilsētā deklarētiem rīdziniekiem par braukšanu sabiedriskajā transportā pienāksies 50% atlaide.  Savā 2013.gada 7. oktobra rakstā “Par biļetēm. Bez politikas”  Nils Ušakovs šo lēmumu  skaidro, izmantojot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas analoģiju. Latvijas valsti viņš salīdzina ar “blokmāju”, un katrs atsevišķs dzīvoklis ir viena pašvaldība. Lai iedzīvotāji labāk izprastu Ušakova ieceri, viņš skaidro – neviens taču neiedomājas prasīt viena dzīvokļa iedzīvotājiem iznest kāpņutelpā savu ledusskapi, lai visi no tā barotos. Tātad pašreizējo...