Vēstules no Kijivas

Esošā Saeima no iepriekšējās pozitīvi atšķiras, tās darbs ir kļuvis konstruktīvāks, debates kvalitatīvākas, ir daudz mazāk pazīmju, kas liecina par ārpus Saeimas sienām noteiktām dienas kārtībām un ietekmēm. Salīdzinot ar 10. Saeimu, ir redzama vēlme domāt ilgtermiņā. Tāpat kā iepriekšējā, arī šajā Saeimā ir Demogrāfijas apakškomisija. Pagājušajā Saeimā šīs komisijas vadītājs bija Andris Šķēle. Viņa krokodila asarām par slikto demogrāfisko situāciju, īpaši viņa 1998. gadā izdomātā Tautas partijas logo sakarā  (divi vecāki un trīs bērni), neviens īpaši neticēja. Pašlaik demogrāfijas jautājumus Saeimā risina daudz plašāks un dažādu deputātu loks, tāpēc arī piedāvājums ir daudzveidīgāks, niansētāks un vērā ņemamāks. Tomēr  šim piedāvājumam ir zināms moralizējošs piesitiens, jo tā vadmotīvs, šķiet, ir šāds - mūsu mērķis ir klasiska, laulāta ģimene ar mammu, tēti un laimīgiem bērniem. Abortu statistika tiek pielīdzināta bērnu skaitam, kas katru gadu piedzimtu, ja aborti būtu aizli...

Ikdienas Saeimas darbā dažreiz aiz likumu pantiem pazūd cilvēks. Dažreiz pie “cilvēka aiz pantiem” deputāti mēģina atgriezties, iedzīvinot savu personisko pieredzi, vai, angliski sakot, vadoties no “gut feeling”. Izteikts “gut feeling” politiķis bija Džordžs juniors Bušs, ASV prezidents no 2000. līdz 2008. gadam. Tomēr viņa prezidentūra, kā arī citu politiķu pieredze rāda, ka ierobežotā un subjektīvā “gut feeling” ir derīga, bet absolūti nepietiekama politiķa pavadone. Veidi, kā atcerēties “cilvēku aiz pantiem” ir daudzi un dažādi. Saruna ar Jēkabpils 2. vsk.12. klases skolēniem Piektdienas rītā kopā ar kolēģi Andreju Judinu dodamies uz Jēkabpili. Tur tiekamies ar Jēkabpils 2. vidusskolas 12. klases skolēniem. Jēkabpils 2. vidusskola ir mazākumtautību skola, kas īsteno bilingvālās izglītības programmu – vismaz 60% no visiem mācību priekšmetiem māca latviešu valodā. Stundas sākumā, sirsnīgiem smiekliem skanot, novienojamies, ka skolēnus drīkstam fotografēt, jo lietojam sociālos tīk...

Dodoties ceļā uz Jēkabpils pusi, labprāt izvēlos Daugavas kreisā krasta ceļu. Tas ir mazāk apdzīvots un Daugavas Sēlijas krasts ir saglabājis zināmu pirmatnējumu. Tomēr ziemas beigas, protams, nav labākais laiks, kad ceļot jebkur Latvijā – bedrainie ceļi un pelēcīgā, kūstošā sniega klātie lauki un miestiņi iešūpo nomākti apcerīgā noskaņā.   Tāpēc spraigums un dzīvīgums, ar kādu tieku sagaidīta Aizkraukles novada ģimnāzijā, kur tikko noslēdzies Aizkraukles un tuvāko novadu jauniešu zinātniski pētniecisko darbu konkurss, ir pacilājošs. Skolas pārstāvji ar lepnumu stāsta, ka šogad zinātniski pētniecisko darbu tematika izcēlusies ar pielietojamību tautsaimniecībā – jaunieši pētījuši gan informācijas tehnoloģiju jautājumus, gan atjaunojamo energoresursu izmantošanu, gan dabas krāsvielu iespējas. Veiksmīgāko darbu autori piedalīsies tālākos notikumos Zemgales plānošanas reģionā un uzvarētājiem būs iespējas automātiski tikt iekļautiem Latvijas Lauksaimniecības Universitātes studentu sa...

Pirmsreferenduma laikā, īpaši kaislībām pēdējā nedēļā sitot augstu vilni, pārlasīju Garlība Merķeļa “Latviešus [..]”. Aina par to, kā Merķelis mēģina glābt latviešu slīcēju, kura ģimenes locekļi tikmēr liekas gulēt, un pamodušies pārbauda, vai slīcēja kažoks nav jau “atbrīvojies”, bija iespiedusies atmiņā jau no vidusskolas laikiem. Grāmatai ir jau 216 gadi (tā uzrakstīta 1796. gadā), un šajā laikā latviešu nācija, par spīti diviem postošiem kariem, ir spējusi divreiz sevi saorganizēt, lai izveidotu savu valsti. Šodien Latvija ir NATO un ES dalībvalsts, kas 2011. gada ANO tautas attīstības pētījumā ieņem 43. vietu un ierindojas kategorijā “ļoti augsts tautas attīstības rādītājs” . Latvijas nācija ir viena no tām laimīgajām gandrīz 200 tautām pasaulē, kurām ir pašām sava valsts. Un šajā nedēļas nogalē 821 722 cilvēku aizgāja uz vēlēšanu iecirkņiem un skaidri un gaiši pateica “nē!” krievu valodai kā otrai valsts valodai. Jūtos lepna un pateicīga piederēt mūsu nācijai, kas, protams, atjau...

2012. gada 10. februāra diskusija Andrejs Judins, Rasma Kārkliņa un Lolita Čigāne 11. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas laikā   Saeimas deputāti no VIENOTĪBAS Andrejs Judins, Lolita Čigāne un Rasma Kārkliņa aicina uz sarunu par iemesliem, kāpēc jāpiedalās referendumā un jābalso „PRET”  krievu valodu kā otru valsts valodu.  Diskusija notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, piektdien, 10. februārī, pl. 16.00

1895. gadā Dobeles pagasta zemnieki vērsās pie pazīstamā Jelgavas advokāta Jāņa Čakstes ar lūgumu aizstāvēt pagasta tiesības savu lietvedību kārtot latviešu valodā. Pagasta valdes vīri bija “tirdīti, biedēti, likti cietumā, bet piekāpšanās nebija panākta”. Lietu skatīja Pēterpilī tiesu palātā un senātā. Galu galā Jānis Čakste, kas pats brīvi pārvaldīja latviešu, vācu, krievu, franču un latīņu valodu, panāca to, ka dobelnieki saglabāja tiesības pagasta lietvedību kārtot latviski (Janīna Šūberte, “Jānis Čakste un Jelgava”). Valodas referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu ir saasinājis uzmanību, kā paši pret latviešu valodu izturamies. Savas valodas varoņi vispirmām kārtām esam mēs katrs pats.  Nesen man sanāca asa saruna ar kādu cilvēku, kas, labojot faksa aparātu, konsultācijā pa telefonu automātiski pārgāja uz krievu valodu - cilvēks zvanīja pa iekšējo telefonu Saeimas ēkā. Izklausījās gluži kā nelāgajā jokā – iet trīs krievi pa Rīgu un sarunājas latviski, pienāk latvi...

Ja vēlaties pārliecināties, vai par kādu jautājumu vai jēdzienu pašiem ir kristālskaidra pārliecība, tas jāmēģina izskaidrot bērniem. Bērni ir uzmanīgi klausītāji. Ja jūt, ka kādā skaidrojuma sadaļā stāstītājam trūkst zināšanu vai, nevēlēdamies iedziļināties detaļās, stāstītājs blefo, viņi uzdod āķīgus jautājumus un dažreiz sapīkuši norāda uz nekonsekvencēm. Tā pavisam nesen man sanāca skaidrot, kas ir likteņa ironija. Kas var būt vēl bagātāks likteņa ironiju piemēriem kā nesenā Latvijas vēsture. Esmu pārliecinājusies, ka pēc iespējas plaša apjēgsme par tām ir tiešām derīga, lai saprastu, kā Latvijas sabiedrība funkcionē šodien, dažādos strāvojumus, pieredzi un bagāžu, kas ietekmē un darbina mūsu valsti. Spožs stāsts ar labu humora un traģikas devu ir Latvijā 1973. gadā dzimušā un 1980. gadā uz Kanādu emigrējušā rakstnieka Deivida Bezmozga romāns “The free world” (Brīvā pasaule), kas publicēts 2011. gadā. Tas ir stāsts par Latvijas ebreju ģimeni, Krasnanskiem, kas 1978. gadā izceļo n...