svētdiena, 2012. gada 22. janvāris

Valodas varoņi

1895. gadā Dobeles pagasta zemnieki vērsās pie pazīstamā Jelgavas advokāta Jāņa Čakstes ar lūgumu aizstāvēt pagasta tiesības savu lietvedību kārtot latviešu valodā. Pagasta valdes vīri bija “tirdīti, biedēti, likti cietumā, bet piekāpšanās nebija panākta”. Lietu skatīja Pēterpilī tiesu palātā un senātā. Galu galā Jānis Čakste, kas pats brīvi pārvaldīja latviešu, vācu, krievu, franču un latīņu valodu, panāca to, ka dobelnieki saglabāja tiesības pagasta lietvedību kārtot latviski (Janīna Šūberte, “Jānis Čakste un Jelgava”). Valodas referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu ir saasinājis uzmanību, kā paši pret latviešu valodu izturamies. Savas valodas varoņi vispirmām kārtām esam mēs katrs pats. 

Nesen man sanāca asa saruna ar kādu cilvēku, kas, labojot faksa aparātu, konsultācijā pa telefonu automātiski pārgāja uz krievu valodu - cilvēks zvanīja pa iekšējo telefonu Saeimas ēkā. Izklausījās gluži kā nelāgajā jokā – iet trīs krievi pa Rīgu un sarunājas latviski, pienāk latvietis un visi pāriet uz krievu valodu.  

Piecas valodas zinošais Jānis Čakste varēja mierīgi un pašapzinīgi iestāties par latviešu valodas lietošanu Dobeles pagastā, diemžēl daudziem latviešiem krievu valoda ir vienīgā svešvaloda, kuru tie zina. Vienas mazas valodas informatīvā un saziņas telpa patiesi ir par šauru, tāpēc lai justos brīvi un informēti, un tajā pašā laikā pašapzinīgi nostiprinātu latviešu valodu, nepieciešams mācīties svešvalodas.

Savukārt pārspīlēts perfekcionisms aizbiedē daudzus nelatviešus no runāšanas latviski, jo mēdz būt attieksme – ja nerunā perfekti, labāk nemaz nesāc. Latviešu valoda ir skaista tās dažādībā, man Saeimas sēdēs vienmēr ir paticis klausīties izrunu un akcentu dažādībās, gan kad skaistā latviešu valodā runā Saskaņas centra deputāti, gan trimdā izaugušie kolēģi. Tāpēc mums jāuzteic un jāsumina lieliski latviski runājošie krievi, ukraiņi, baltkrievi.

Nesen mana radiniece pavadīja vairākas dienas slimnīcā, vienā palātā ar Latvijas krievieti, ukrainieti, lietuvieti un ebrejieti. Visas sievietes pret manu radinieci izturējās patiešām laipni, sarunājās tikai latviski, vienmēr apjautājās, kā viņa jūtas un vai nav nepieciešama palīdzība. Savukārt savā starpā sievietes runāja krieviski, un, kā stāstīja mana radiniece, to sarunās Latvijas informācijas telpa vispār neeksistēja, viņas runāja tikai par Krievijas politiku, slavenībām, notikumiem. Tas, ka neesam izveidojuši spēcīgu, visā Latvijā redzamu sabiedriskās televīzijas kanālu krievu valodā, kurā darbotos talantīgākie krievu valodā strādājošie žurnālisti, patiešām ir milzu neizdarība.

Un visbeidzot, mums jābeidz tiražēt viena Latvijas nepilsoņa, Latvijas valsij nelojāla cilvēka, radikāļa viedokļi. Šis cilvēks 2008. gadā ir tiesāts (bet attaisnots) par valsts varas gāšanas aicinājumiem. Ielieciet vārdu “lindermans” google meklētājā – jūs saņemsiet neskaitāmas un neskaitāmas pēdējā laika publikācijas par šī cilvēka izteikumiem, aktivitātēm, darbībām, viedokļiem. Vai tiešām viņš ir šodienas varonis? Daudz, daudz mazāk dzirdami un redzami cilvēki, kas pašaizliedzīgi strādā, stiprinot Latvijas valsti, māca mūsu bēnus un ārstē Latvijas iedzīvotājus. 

20 comments:

  1. kā nelāgajā jokā – iet trīs latvieši pa Rīgu un sarunājas latviski, pienāk krievs un visi pāriet uz krievu valodu :)

    AtbildētDzēst
  2. Latviešu valoda un tās virzītāji ir raduši būt konkurencē ar citām valodām, monopolstāvoklis latviešus šķir no dzinuļiem, tālab var padomāt par sacensības atjaunošanu ;)

    AtbildētDzēst
  3. Savas valodas varoņi vispirmām kārtām esam mēs katrs pats. Jau Čakste saprata, kas ir valoda un kas ir valsts valoda. Šodien gan daudziem jāskaidro.Kaut kādi lindermanieši to izmanto.

    AtbildētDzēst
  4. Лолита! Мне ,как культурному человеку,стыдно читать и понимать ,как Вы не понимаете ,что происходит рядом с Вами. Вы где живете? Около 200 тысяч человек подержали идею(да ошибочную.да провокационную Линдермана).А Вы вспоминаете сфальсифицированное дело. Вы на суть происходящего в стране посмотрите. Не видите и не слышите?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. 200 000 ir mēsli!

      Dzēst
    2. Diemžēl Jūsu komentārs pierāda, ka Jūs neko neesat sapratusi/-is.

      Es varu brīvi lasīt gan latviski, gan krieviski, gan angliski, tas mani padara bagātu un Jūs?

      Dzēst
  5. Tiesāts (bet attaisnots)? Ko tās nozīme?

    AtbildētDzēst
  6. Anonīmajam krievu valodā rakstošajam cilvēkam: nē, nevis 200 tūkstoši, bet apmēram 150 tūkstoši, knapi virs limita, jo kā izrādijās, visi kas bija jau līdz tam parakstījušies parakstījās vēlreiz, kā arī bija diezgan daudz viltotu parakstu. Šajā sakarā DP arī ierosinās juridisko atbildību par šādu rīcību.

    AtbildētDzēst
  7. Paldies tev Lolita, trāpiji kārtējo reizi mērķī. Šobrīd LTV7 ir labas iestrādes ziņu dienestam krievu valodā, kas cenšās būt objektīvs. Varbūt derētu mērķdotācija ar konkrētiem uzdevumiem viņiem? Vēl noteikti derētu kāds analītiskais raidījums, līdzīgi kā "Sastrēgumstundā", ar labu vadītāju. Šāds komplekts būtu labs sākums.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Piekrītu attiecībā uz LTV un paldies par komentāru!

      Dzēst
  8. No jūsu teksta šķiet ka Cāra Krievija bija brivāka nekā šīs dienas Latvija? Ka minoritātēm tad bija vairāk tiesību nekā tagad? Jo tagad pat Čakste nevarētu palīdzēt krieviem kartot lietvēdību krievu valodā.

    Par televīziju protams taisnība. Latviešu politiķi (un šis valsts) nekad negribēja mūs uzrunāt. Izņemot protams ar mērķi kārtejo reizi pazemināt ar kaut kādu "vobla, vodka" vai "jūsu bērni ir jāasimilē".

    Un tā ir vel viena problēma. Var jau izveidot parraidi krievu valodā. Bet ko mēs tur dzirdēsim? Jā tur mums stastīs labā krievu valodā ka mēs esam okupanti, ka mūsu bērni ir jāasimilē, ka lojāls ir tikai tas kam ir pareizais viedoklis par vēsturi tad ļoti ātri cilvēki pārslegsies atpakaļ uz PBK.

    Jurijs

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Cien. Jurij,

      Dorši vien esat dzirdējis, ka cariskā Krievija ir saukta par tautu cietumu. Krievijas impērijā dzīvojošās tautas tika pakļautas smagai, ilgstosai rusifikācijai. J. Čakste nekad nebūtu mēģinājis aizstāvēt krievu tiesības kārtot lietvedību krieviski, pat teorētiski.

      Mēs dzīvojam Latvijas Republikā, kura ir vienīgā valsts pasaulē, kur es un mani bērni var macīties, sazināties, baudīt kultūru un iegādāties grāmatas latviski. Savukārt krievu valodu pašlaik nekas neapdraud - tā ir viena no lielākajām pasaules valodām, Jums informācijas telpa krieviski būs pieejama vienmēr, tajā skaitā, protams, Jūsu ģimenē, sadzīvē un kultūrā arī šeit Latvijā. Ņemot vērā mūsu valodu neproporcionālo samēru, nevar notikt krievu valodas telpas paplašināšana, vienlaicīgi nesamazinot latviešu valodas telpu. Latviešu valoda mūs visus vieno, droši vien arī Jūs esat lepns, ka paralēli savai (pieņemu) dzimtajai krievu vaodai varat arī skaisti un plaši izteikties un rakstīt latviski.

      Ar cieņu,
      Lolita Čigāne

      Dzēst
    2. Atvainojiet ka tik daudz rakstu

      Kas ir vajadzīgs latviešu poolitiķiem ir "Message" krieviem. Apmēram tāds:

      --
      "Mēs dzīvijam kopā šī zemē. Mēs saprotam kā bez jums mēs nevaram attistīt Latviju. Tāpēc mēs aicinām aizmirst apvainojumus un strādāt kopā.
      Mēs darīsim visu lai saglabāt savu valodu. Bet mēs saprotam ka jūms arī ir savas intereses. Tāpēc mēs apsolam:

      1) Latvijā vienmēr būs vidēja izglitība mazākumtautību valodā ar labo latviešu valodas macīšanu
      2, 3, 4) Vienalga kas. Var meklēt kompromisu. Punkts 1 ir vissvarīgakais.

      Ja kaut kas tāds būtu teikts tad nebūtu ne referendums, ne, iespējams, etniskā balsošana.

      Ar cieņu
      Jurijs

      Dzēst
  9. Cienījama Lolita

    Protams, par tautu cietumu es dzirdēju, kaut gan tas nosaukums ir noteikti komunistu izgudrojums. Un tomēr tautu cietumā bija iespējams kārtot lietvedību cita valodā nekā valsts valodā. Un demokrātiskā Latvijā tas nav iespējams.

    Krievu valodu pasaulē protams nekas neapdraud, bet mēs dzīvojam Latvijas Republikā. Mani interese mana un manu bērnu krievu valoda, nevis Pleskavas vai Omskas apgabala iedzīvotāju krievu valoda. Šī ir mana zeme, šeit ir manas ģimenes kapi. Un šī ir arī mana valsts, jo Satversmē ir rakstīts, ka man ir tik daudz tiesību, kā Jums.

    Es nekāda ziņa negribu neko atņemt no jums un jūsu bērniem. Man (personīgi) nav vajadzīga otrā valsts valoda. Bet, piemēram, manu bērnu izglītība krievu valodā nekādā veidā neapdraud jūsu bērnu izglītību latviešu valodā. Mēs varam atrast kompromisu lai aizsargāt latviešu valodu un nemarginalizēt krievus.

    Šīs valsts cīņas nevis par latviešu bet pret krievu valodu.

    Viens piemērs kas izskanēja nesen. Krievu bērnudārzā strādā krievu audzinātājas. Tās, protams, runā ar bērniem viņu dzimtā valodā.

    Ko var darīt labs, gudrs valsts kas grib aizsargāt valsts valodu un grib lai bērni to dzird no bērnības? Var atrast latviešu valodas skolotāju krievu bērnudarziem.
    Var macīt tos krievu audzinātājus bezmaksas (vai lētos) kursos. Viņa taču ir municipāls darbinieks.

    Ko dara mūsu valsts? Pārbauda audzinātajas latviešu valodas zināšanas. Un soda par nezināšanu. Tāpēc ka valstij patīk pazemināt audzinātāju, nevis mācīt bērnus. Patīk maksāt inspektoram, nevis skolotajai. No maniem nodokļiem, starp citu.

    Pirms 20+ gadiem, kā daudzi, biju gatavs simpatizēt latviešu valodas saglabāšanai un citiem jūsu tautas mērķiem. Kopš tā laika es iemācījos latviski. Skaistā tā nav, paldies par komplimentu, bet funkcionāla gan.

    Bet tajā pašā laika vēlme pieņemt jūsu mērķus kā savus man paliek mazāk. Kāpēc?

    Konspektīvi. Katrā punktā varētu sarakstīt vairākus piemērus bet es negribu rakstīt aizvainojumu sarakstu.
    1) Paldies valsts politikai. Piemēri: Valodu pārbaudes. Skolas reforma 2004. 1990s – naturalizācijas logi.
    2) Paldies stulbiem līkumiem un to implementācijām. Piemēri: zāļu anotācijas.
    3) Paldies politiku izteikumiem (Vodka-Vobla? Ir jāasimilē bērni. Nerunājot par VL/TB pērliem)
    4) Paldies citiem latviešu politiķiem kam NEKAD nav iebildumi prēt p. 3. Neviens taču neatbildēja Kariņam: „ne, nav jāasimilē” un pat neatbildēja VL „Nē, nekādas dekolonizācijas nebūs”.
    5) Paldies VL iniciatīvām.
    6) Paldies latviešu mēdijiem kas bieži rāda krievu dzērājus ar sarkano karogu.

    Tāpēc es esmu teorētiski par jūsu domu, ka valstij jāuzrunā krievi viņu valodā. Bet praktiski baidos. Jā valsts televīzija mums krievu valodā pateiks, ka piemēram lojāls pilsonis nevar svinēt 9. Maiju, es baidos, ka tas tikai pasliktinās situāciju.

    Ar cieeņu
    Jurijs

    AtbildētDzēst
  10. Vecāki mācīja runāt Latviski, to arī daru.

    AtbildētDzēst
  11. Cilvēks izteicās par klajiem aizvainojumiem!Jūs uz tiem neatbildējāt!Jautājums bija par asimilāciju un skolu reformu!Vienvārdu sakot par saukli(okupants)!

    AtbildētDzēst
  12. Zaudējot darbu, laiks valodu apguvei parādījās, bija vien jāizdomā „kā?”. Angļu valodas kursi – njā, tikai absolūti nezinot, kad varētu atjaunoties ikmēneša ienākumi, negribas ikmēneša izdevumiem pievienot jaunu pozīciju, tātad – neder.

    AtbildētDzēst
  13. Zaudējot darbu, laiks valodu apguvei parādījās, bija vien jāizdomā „kā?”. Angļu valodas kursi – njā, tikai absolūti nezinot, kad varētu atjaunoties ikmēneša ienākumi, negribas ikmēneša izdevumiem pievienot jaunu pozīciju, tātad – neder.

    AtbildētDzēst
  14. Liecība par aizdevumu 24 stundu laikā
    Sveiki nepieciešams finansējums jūsu mājās, jūsu uzņēmumam izveidot savu biznesu, par jūsu personīgajām vajadzībām vairāk nekā šaubas automašīnas iegādei. Sazinieties ar Ms. isabelle savu aizdevumu, viņa dod individuālie aizņēmumi, sākot no 2. € 100 000. 000 000 €, ar nominālo procentu likmi 3 % apmērā neatkarīgi no summu kontaktpersonas e-pasts: rosalina.adjose@gmail.com

    AtbildētDzēst
  15. Liecība par aizdevumu 24 stundu laikā
    Sveiki nepieciešams finansējums jūsu mājās, jūsu uzņēmumam izveidot savu biznesu, par jūsu personīgajām vajadzībām vairāk nekā šaubas automašīnas iegādei. Sazinieties ar Ms. isabelle savu aizdevumu, viņa dod individuālie aizņēmumi, sākot no 2. € 100 000. 000 000 €, ar nominālo procentu likmi 3 % apmērā neatkarīgi no summu kontaktpersonas e-pasts: rosalina.adjose@gmail.com

    AtbildētDzēst