Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: 2014

Sapnis par «profesionāliem» ministriem

Attēls
Jauno ministru kabinetu veidošanas laikā nereti dzirdam vēlējumus, ka ministriem vajadzētu nākt no «profesionāļu vides», nevis būt «politiskajiem ielikteņiem». Sākot apzināt profesionāļu loku, kas varētu būt gatavi ieņemt ministru amatu, nereti gan nonākam situācijā, ka «rezervistu soliņš» ievērojami samazinās, visbiežāk tāpēc, ka ministru darbs ir intensīvs, atbildīgs, mazatalgots un bez politiskās partijas atbalsta būtiskas politikas jebkurā gadījumā grūti virzīt. Pēdējā valdības veidošanas procesā savukārt arvien biežāk skanēja aicinājumi ministru amatos tomēr virzīt tikai un vienīgi cilvēkus, kas izturējuši «vēlēšanu filtru», tātad vispirms ievēlēti Saeimā un tikai tad virzīti ministru amatos. Par to 25. novembrī Vidzemes augstskolā debatēja augstskolas debašu kluba pasākumā. Debatēs izskanēja priekšlikumus, ka, piedaloties vēlēšanās, ikvienai partijai vajadzētu iezīmēt savu redzējumu par ministru kandidātiem un amatiem virzīt tikai tos, kas saņēmuši ievērojamu sabiedrī

Šodien dziļās sērās pieminam traģiskos notikumus pirms gada, kad, sabrūkot veikalam Maxima, tika izdzēstas 54 dzīvības

Attēls
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp, Pats visas elles var paciest. Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp Un kad viņš skatās tev acīs. Imants Ziedonis

Ministru algas nedrīkst nepaaugstināt

Paraudzīsimies Ekonomikas ministrijas mājas lapā - tur redzam, ka ministrija atbild par vismaz 18 dažādām jomām. Starp tām atrodamas tādas valstiski izšķirošas un svarīgas jomas kā enerģētikas politika, energoefektivitāte un siltumapgāde, būvniecība, patērētāju tiesību aizstāvība, privatizācijas procesi. Ekonomikas ministram ik dienas jāpieņem lēmumi šajās nozarēs, daudzi no tiem ietekmē to, kā Latvijā dzīvos nākamās paaudzes. Ikvienam lēmumam ir gan atbalstītāji, gan pretinieki, ar kuriem jāstrādā un kuriem jāskaidro konkrētās izvēles. Turklāt 2015.gada pirmajā pusgadā Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, un mūsu ministri šajā pusgadā veidos visu Eiropas Savienības politiku savās atbildības jomās. Visi šie darbi ministram pašlaik jāveic par 1700 eiro mēnesī, prēmijas par labu darbu vai piemaksas par kolēģu aizvietošanu ministriem nepienākas. Ministra atbildība pašlaik ir daudz lielāka nekā ar līdzīgām kvalifikācijām privātajā sektorā strādājošo, kuru algu līmenis ne

Paldies!

Attēls
Paldies par dāvāto uzticību un doto iespēju strādāt 12. Saeimā! Paldies visiem, kas novērtēja manu 4 gadu darbu un noticēja manām spējām turpināt iesākto.

4 gadi Saeimā

Attēls
Lai gan Saeimā esmu nostrādājusi 4 gadus, man sanākuši “divi [sasaukumi]  vienā”, jo, kā zināms, 2011. gada maijā toreizējais valsts prezidents Zatlers Saeimu atlaida, uzsākot ārkārtas vēlēšanu procesu, kas noslēdzās 2011. gada septembrī ar 11. Saeimas ievēlēšanu. Man personīgi Zatlera kungs pārtrauca mokošu bezspēcību, jo pietika ar pāris mēnešiem Saskaņas Centra, Šlesera un Šķēles “Par labu Latviju” un Zaļo zemnieku savienības dominētajā Saeimā, lai apzinātos savu bezspēcību, redzot, kā valstij vajadzīgi un nepieciešami risinājumi nogrimst alternatīvās koalīcijas “pret” balsojumos ( vairāk šeit ). Līdzīgas situācijas atkārtošanās 12. Saeimā ir biedējoša. 11. Saeima savas darbības laikā ir pieņēmusi daudzus valstij patiešām būtiskus lēmumus, bet es pakavēšos pie iniciatīvām, kuru virzībā pati vistiešāk esmu iesaistīta. Pirmkārt, esmu strādājusi pie naudas ietekmes politikā mazināšanas – aizliegta politiskā Tv reklāma 30 dienas pirms vēlēšanām, uz pusi samazināts vienas persona

18 EUR par solidaritāti

Attēls
2009. – 2011. gada ekonomisko krīzi Latvijas sabiedrība iznesa uz saviem pleciem ar pacietību un pašcieņu, tomēr tā mūsu sabiedrības sejā atstāja vai tālāk iegravēja arī daudzus neglītus vaibstus. Šobrīd īpaši nabadzības riskam pakļautas ģimenes ar bērniem - jo vairāk bērnu, jo lielāks risks. Ir cilvēki, kas nonākuši “nabadzības slazdā”, jo kopējā dažādu pabalstu summa ir lielāka par minimālo algu, tāpēc motivācija meklēt nodarbinātību ir maza. Latvijas reģionus pametuši daudzi čakli un izdarīgi cilvēki. Apzinoties krīzes cirstās rētas, jau veidojot 2014. gada budžetu tika pieņemti lēmumi, kas atvieglo mazāko algu saņēmēju dzīvi. Vispirms, kopš 2011. gada pirmo reizi tika palielināta minimālā alga. Tā 3 gadus bija 285 EUR, bet 2014. gadā pacelta līdz 320 EUR. Salīdzinoši lielas ēnu ekonomikas apstākļos tas palielina darbinieku legāli saņemtās algas daļu, par kuru nomaksāti nodokļi, tādējādi nodrošinot kaut minimālu darba ņēmēju sociālo aizsardzību. Ievērojami – par 50 EUR

Spiedogs pasē: vecmodīgi vai ģeniāli vienkārši

Attēls
Saeima 2013.gada vidū pieņēma lēmumu neieviest vēlēšanu reģistru Saeimas vēlēšanās. Vēlētāja apliecības izskata varianti  Tātad Saeima lēma par līdzšinējās kārtības saglabāšanu, kas paredz to, ka ikviens Latvijas Republikas pilsonis ar derīgu pilsoņa pasi var ierasties jebkurā vēlēšanu iecirknī un nobalsot. To var darīt gan Latvijā esošajos vēlēšanu iecirkņos, gan arī iecirkņos, kas izveidoti ārzemēs. Šī kārtība ir atšķirīga no pašvaldību vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tajās vēlētājiem jābalso iecirknī, kas izveidots to deklarētās dzīves vietas tuvumā vai savlaicīgi iecirknis jāmaina. Daži esošo Saeimas vēlēšanu kārtību, kad nobalsojušā pilsoņa balsojums tiek reģistrēts ar zīmodziņu pasē, sauc par vecmodīgu, to salīdzinot ar valstīm, kur vēlētāja īkšķis tiek mērkts tintē, lai nodrošinātos pret otrreizēju nobalsošanu. Tomēr šo sistēmu var arī uzskatīt par ģeniāli vienkāršu veidu, kā nodrošināt lielāku vēlētāju iesaisti vēlēšanu procesā. Pašlaik vairākums demokrātij

Ukraina: kas mēs esam?

Attēls
Pēc garām vēlēšanu iecirknī pavadītām stundām, kur iecirkņa darbinieki ar vislielāko rūpību ievēroja katru divreiz pārbaudīto procedūru, lai nerastos ne mazākās šaubas, ka tiešām 3/4 balsu nodotas par jaunievēlēto prezidentu, skrējiens Kijevas vecajā botāniskajā dārzā ir spirdzinošs. Kijevas ielās vēdī Ukrainas saules un bagātīgās zemes glāstīto zemeņu smarža – ir pats zemeņu laiks. Aiz muguras pāris dienās ukraiņu mēlē ietrenētā auss uztver kādu sarunu: “ До ї ти корову , поки вона да є молоко . Там не може бути така можлив і сть п і зн і ше ” (slauc govi, kamēr tā dod pienu, vēlāk šāda izdevība var nebūt).  Lai gan sarunai, visticamāk, nav nekāda sakara ar tikko notikušajām prezidenta vēlēšanām, tā kombinācijā ar svaigo zemeņu smaržu jutekļu līmenī kaut ko ļoti svarīgu saka par Ukrainu pēcvēlēšanu dienā. Rivnā, vienā no Ukrainas rietumu pilsētām ierodamies pavēlu vēlēšanu priekšvakarā. Uz ātru roku atrastajā ēstuvē pie blakus galdiņa stipri iesilušu jaunu vīriešu bariņ