Vēstules no Kijivas

Ivans Golunovs pēc atbrīvošanas no apcietinājuma. Foto: TASS Lolita Čigāne   14. jūnijs , 2019 7.00 Reti tā sagadās, tomēr šoreiz tā bija. Dienā, kad no apcietinājuma Maskavā tika atbrīvots Rīgā bāzētā neatkarīgā Krievijas medija  Meduza   žurnālists Ivans Golunovs, piedalījos Eiropas ietekmīgās domnīcas  ECFR  ( European Council on Foreign Relations ) darba seminārā Sanktpēterburgā, kur biju aicināta runāt par Baltijas-Krievijas attiecībām. Tur atklātas, iekšējas diskusijas formātā apspriedām katras puses pozīcijas. Manas runas laikā Rīgā pie Krievijas vēstniecības pulcējās Ivana Golunova atbalstītāji. Sacīju – Latvijas pilsoniskā sabiedrība tuvplānā redz, kas notiek Krievijā, pie jums iecienītais režisors Serebreņņikovs ir mājas arestā, uz izdomātu apsūdzību pamata apcietināts Golunovs, daudzi Krievijas demokrātiskās opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji raduši patvērumu Baltijas valstīs. 2014. gada nelikumīgā Krimas aneksija ...

“Vai Latvijā ir iespējama vājprātīga valdība?”, nesen jautāja pārstāvis no Latvijai līdzīgas, “jaunās” ES dalībvalsts, kuru paša valdības korupcija, populisms un sliktā pārvaldība viņu novedusi izmisumā. Aizdomājos, jo mums Latvijā gājis visādi. Tomēr dienā, kad 13. Saeimā apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība, gribas teikt, ka mums tomēr ir paveicies ar vēlēšanu sistēmas, vēlētāju izvēles un politiskās tradīcijas kombināciju. Nesen kāds britu kolēģis, kas arī ir izmisumā par paša valstī notiekošo un labi pārzina Latvijas politiku, jautāja: “Kāpēc mums nav Kariņa?”. Šajā pa jokam izteiktajā jautājumā ir liela daļa patiesības.   Dzīvojam sadrumstalotas politikas laikā. To raksturo skaidro, ierasto, paredzamo politisko izvēļu – esmu darba ņēmējs, tātad balsoju par sociāldemokrātiem - noriets. Tas, protams, saistīts ar plašām ekonomiskām, sociālām, tehnoloģiskām un kulturālām pārmaiņām. Šajā laikmetā redzam demokrātijas, kas ar grūtībām, tomēr spēj realizēt pārvaldību, un stipr...

Esmu bijusi Saeimas deputāte jau 8 gadus, ievēlēta 3 reizes, kandidējot Rīgas vēlēšanu apgabalā. Visas trīs reizes esmu saņēmusi ievērojamu vēlētāju atbalstu, kas izpaudies vēlētāju plusiņos - 2010. gadā saņēmu 15092, 2011. gadā -  7934 , 2014. gadā – 10145 .  No sirds pateicos ikvienam cilvēkam personīgi, kas mani atbalstījis, jo tas ļāvis man darīt darbu, ko patiešām mīlu, un no sirds un pēc savas labākās izpratnes stradāt savas valsts labā.  Es arī pateicos visiem, kas manu vārdu ir svītrojuši, arī tādu bijis ne mazums, tas man vienmēr atgādinājis, ka svarīgākās lietas dzīvē nāk ar rūpīgu un pamatīgu darbu.  Tagad esmu nolēmusi “iepauzēt” un 13. Saeimas vēlēšanās nekandidēt. Es pateicos Jaunās Vienotības kolēģiem, kas par spīti visām pēdējo gadu publiskajām un nepubliskajām turbulencēm mani tomēr ir aicinājuši kandidēt Jaunās Vienotības sarakstā. Sadarboties politikā nav viegli un šis aicinājums ir novērtējums manai spējai sadarboties par spīti visam, kas ...

Latvijā ir arvien vairāk pašvaldību, kuru vadībā kopš neatkarības atjaunošanas nekas nav mainījies. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kuras atbildībā ir pašvaldību darba pārraudzība, pašlaik cīnās ar opozīcijas līdzdalību ievērojami ierobežojošiem pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Dažās pašvaldībās diemžēl iemeties autoritārisma vīruss, un vīrusi, kā zināms, ir lipīgi. Saeimas Valsts pārvaldes komisijas izstrādātais “Vietējo pašvaldību referendumu likums” piedāvā nelielu pretpoti. Diemžēl pagājušonedēļ pati VARAM iznira kā zibens no skaidrām debesīm, lai šo likumu torpedētu. Saeimas atbildīgā komisija ar šo likumprojektu strādā jau sešus gadus un par tā virzību trešajā, galīgājā lasījumā 10. maijā jau bija vienojusies. Šī likuma sagatavošana, saskaņā ar “Likumu par pašvaldībām”  ir VARAM atbildība jau kopš 2009. gada. Ministrija pati ir šī likuma virzītāja un piedalījusies tā izstrādē. Tagad sanāk, ka ministrija, pēkšņi attapusies, grib apēst ...

Izglītības likums: a) Kam vajadzīgas izmaiņas; b) Kas šobrīd pieņemts; c) Kādi bijuši upuri.

Saeimā lemšanai nodoti Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas likuma grozījumi. Diemžēl tie valsts simtgades gadā paredz  paredz baznīcas institucionalizētās varas centralizāciju un vēstures fikciju.