Latvijas jaukums un nejaukums
Skats no Ludzas pilskalna Pārskatu līdzšinējo vasaras iespaidu fotogrāfijas un ieklausos sarunā, kas risinās man blakus. Fotogrāfijas ir krāšņas – Baltijas jūras piekraste Pāvilostā, skats no Ludzas pilskalna uz skaistām koka ēkām ezera malā, kristāldzidrs ezeriņš, kurā peldējušies, veļu mazgājuši un linus mērkuši manu senču senči Pušmucovas pagastā, Rundāles pils gluži neticamā esība Zemgales plakanumā. Saruna, kas risinās man blakus, ir par trīs māsām un viņu vasaras plāniem – viena ar bērniem uz mēnesi dodas uz Norvēģiju, ciemoties pie tur strādājošā vīra un tēva, otra ar bērniem apciemos Holandē strādājošo dzīvesbiedru, trešā ar bērniem pārceļas uz dzīvi Nīderlandē. Latvijas skaistums manās fotogrāfijās un Latvijas cilvēku dzīves stāsti man blakus ritošajā sarunā iespaidīgi kontrastē. Aizdomājoties par to, kāpēc šāds kontrasts, nāk prātā nesena saruna ar kādu Latvijas uzņēmēju. Latvijas uzņēmēji jūtoties kā vajāti zvēri – katrs zvans no VID vai, nedod dievs, vēstule no K...