Vēstules no Kijivas

Šodien ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru Kabineta paveikto un iecerēto darbību tika pieņemts zināšanai bez vērienīgām diskusijām. Tas pamatā tāpēc, ka Saeimā vairs nav politiķu, kas gatavi mētāties ar “sabrauktu ezīšu” salīdzinājumiem. Pat Saskaņas centra politiķi, kas uzstājās debatēs, novērtēja, ka, ņemot vērā kopējo Eiropas situāciju, Latvijai pašlaik klājas relatīvi labi.   Tas galvenokārt tāpēc, ka Ministru Prezidenta Valda Dombrovska 3. valdības  politiku pēdējā gada laikā ir atbalstījusi sabiedrība. Lai gan ne rekordaugsta, pēc SKDS datiem ir pieaugusi sabiedrības uzticība Saeimai un valdībai. Sabiedrības atbalsts un uzticība izpaužas arī aktīvā līdzdalībā ekonomiskajā attīstībā. Piemēram, šī gada martā Latvijas eksporta apjomi, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 11% un kopējais eksporta apjoms jau pārsniedz pirmskrīzes līmeni. No Eiropas Savienības valstīm ekonomikas pieaugumu virs 2% šogad Eiropas Komisija prognozē tikai Lietuvai, Polijai un...

Sagadījies tā, ka Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 22. gadadienu sagaidu Armēnijā. Mazliet apskrienas dūša, domājot, ka šajā Latvijai nozīmīgajā dienā nebūšu kopā ar ģimeni mājās un kolēģiem Saeimā. Visskaistākajā un vismainīgākajā mēnesī Latvijā – maijā, kad baltos kastaņu pumpurus dažreiz glāsta saule, dažreiz kapā sniegs. Maijā ir dzimuši mani bērni, daudzi mani radinieki un draugi. 1990. gada 4. maijā piedzima atjaunotā Latvijas valsts, kas uz savām kājām nostājās 1991. gada 21. augustā. Tomēr ir vērtīgi īslaicīgi pabūt prom un uz Latviju paskatīties no attāluma. Tāda attāluma, ka viss, kas pie mums ir – gan saldais, gan rūgtais, gan cēlais, gan triviālais, gan augšupskrienošais, gan lejupvelkošais, saplūst vienā sarkanbaltsarkanā - dārgā un saudzējamā. Ar Armēniju man ir īpašas attiecības. No visām Kaukāza valstīm, iespējams, Armēnija ir vissamocītākā. Gruzijas teritoriju ir sakropļojusi Krievijas invāzija 2008. gadā, kas atšķēla tā arī starptautiski ne...

Esošā Saeima no iepriekšējās pozitīvi atšķiras, tās darbs ir kļuvis konstruktīvāks, debates kvalitatīvākas, ir daudz mazāk pazīmju, kas liecina par ārpus Saeimas sienām noteiktām dienas kārtībām un ietekmēm. Salīdzinot ar 10. Saeimu, ir redzama vēlme domāt ilgtermiņā. Tāpat kā iepriekšējā, arī šajā Saeimā ir Demogrāfijas apakškomisija. Pagājušajā Saeimā šīs komisijas vadītājs bija Andris Šķēle. Viņa krokodila asarām par slikto demogrāfisko situāciju, īpaši viņa 1998. gadā izdomātā Tautas partijas logo sakarā  (divi vecāki un trīs bērni), neviens īpaši neticēja. Pašlaik demogrāfijas jautājumus Saeimā risina daudz plašāks un dažādu deputātu loks, tāpēc arī piedāvājums ir daudzveidīgāks, niansētāks un vērā ņemamāks. Tomēr  šim piedāvājumam ir zināms moralizējošs piesitiens, jo tā vadmotīvs, šķiet, ir šāds - mūsu mērķis ir klasiska, laulāta ģimene ar mammu, tēti un laimīgiem bērniem. Abortu statistika tiek pielīdzināta bērnu skaitam, kas katru gadu piedzimtu, ja aborti būtu aizli...

Ikdienas Saeimas darbā dažreiz aiz likumu pantiem pazūd cilvēks. Dažreiz pie “cilvēka aiz pantiem” deputāti mēģina atgriezties, iedzīvinot savu personisko pieredzi, vai, angliski sakot, vadoties no “gut feeling”. Izteikts “gut feeling” politiķis bija Džordžs juniors Bušs, ASV prezidents no 2000. līdz 2008. gadam. Tomēr viņa prezidentūra, kā arī citu politiķu pieredze rāda, ka ierobežotā un subjektīvā “gut feeling” ir derīga, bet absolūti nepietiekama politiķa pavadone. Veidi, kā atcerēties “cilvēku aiz pantiem” ir daudzi un dažādi. Saruna ar Jēkabpils 2. vsk.12. klases skolēniem Piektdienas rītā kopā ar kolēģi Andreju Judinu dodamies uz Jēkabpili. Tur tiekamies ar Jēkabpils 2. vidusskolas 12. klases skolēniem. Jēkabpils 2. vidusskola ir mazākumtautību skola, kas īsteno bilingvālās izglītības programmu – vismaz 60% no visiem mācību priekšmetiem māca latviešu valodā. Stundas sākumā, sirsnīgiem smiekliem skanot, novienojamies, ka skolēnus drīkstam fotografēt, jo lietojam sociālos tīk...

Dodoties ceļā uz Jēkabpils pusi, labprāt izvēlos Daugavas kreisā krasta ceļu. Tas ir mazāk apdzīvots un Daugavas Sēlijas krasts ir saglabājis zināmu pirmatnējumu. Tomēr ziemas beigas, protams, nav labākais laiks, kad ceļot jebkur Latvijā – bedrainie ceļi un pelēcīgā, kūstošā sniega klātie lauki un miestiņi iešūpo nomākti apcerīgā noskaņā.   Tāpēc spraigums un dzīvīgums, ar kādu tieku sagaidīta Aizkraukles novada ģimnāzijā, kur tikko noslēdzies Aizkraukles un tuvāko novadu jauniešu zinātniski pētniecisko darbu konkurss, ir pacilājošs. Skolas pārstāvji ar lepnumu stāsta, ka šogad zinātniski pētniecisko darbu tematika izcēlusies ar pielietojamību tautsaimniecībā – jaunieši pētījuši gan informācijas tehnoloģiju jautājumus, gan atjaunojamo energoresursu izmantošanu, gan dabas krāsvielu iespējas. Veiksmīgāko darbu autori piedalīsies tālākos notikumos Zemgales plānošanas reģionā un uzvarētājiem būs iespējas automātiski tikt iekļautiem Latvijas Lauksaimniecības Universitātes studentu sa...

Pirmsreferenduma laikā, īpaši kaislībām pēdējā nedēļā sitot augstu vilni, pārlasīju Garlība Merķeļa “Latviešus [..]”. Aina par to, kā Merķelis mēģina glābt latviešu slīcēju, kura ģimenes locekļi tikmēr liekas gulēt, un pamodušies pārbauda, vai slīcēja kažoks nav jau “atbrīvojies”, bija iespiedusies atmiņā jau no vidusskolas laikiem. Grāmatai ir jau 216 gadi (tā uzrakstīta 1796. gadā), un šajā laikā latviešu nācija, par spīti diviem postošiem kariem, ir spējusi divreiz sevi saorganizēt, lai izveidotu savu valsti. Šodien Latvija ir NATO un ES dalībvalsts, kas 2011. gada ANO tautas attīstības pētījumā ieņem 43. vietu un ierindojas kategorijā “ļoti augsts tautas attīstības rādītājs” . Latvijas nācija ir viena no tām laimīgajām gandrīz 200 tautām pasaulē, kurām ir pašām sava valsts. Un šajā nedēļas nogalē 821 722 cilvēku aizgāja uz vēlēšanu iecirkņiem un skaidri un gaiši pateica “nē!” krievu valodai kā otrai valsts valodai. Jūtos lepna un pateicīga piederēt mūsu nācijai, kas, protams, atjau...

2012. gada 10. februāra diskusija Andrejs Judins, Rasma Kārkliņa un Lolita Čigāne 11. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas laikā   Saeimas deputāti no VIENOTĪBAS Andrejs Judins, Lolita Čigāne un Rasma Kārkliņa aicina uz sarunu par iemesliem, kāpēc jāpiedalās referendumā un jābalso „PRET”  krievu valodu kā otru valsts valodu.  Diskusija notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, piektdien, 10. februārī, pl. 16.00